Dzīvo ātri, mirsti jauns

Vēl biežāk tie tiek izmantoti, amputējot netīkamo "līķa" sadaļu. Šie vārdi visdrīzāk tika izteikti bezatbildīgā koķetērijā, kas raksturīga jaunībai un kad šķiet, ka laiks ir bezgalīgs un nāve uz tevi neattiecas. Dīns mira autokatastrofā 24 gadu vecumā, ar savu Porsche Spider 550 krustojumā ietriecoties citā auto. Tas notika 1955. gada 24.septembrī. Miris viņš ir slavens joprojām Ironiski ir tas, ka, būdams pārgalvīgs autobraucējs, īsi pirms nāves Dīns nofilmējās pamācošā reklāmā jauniešu auditorijai, kurā aģitēja braukt apdomīgi. Turklāt divas stundas pirms liktenīgās avārijas ceļā uz sacīkstēm Kalifornijā, kurās viņš tik ļoti vēlējās piedalīties, Dīns bija saņēmis policistu aizrādījumu par ātruma pārsniegšanu. "Viņš bija tendēts uz destrukciju un pašiznīcināšanos," par Dīnu teicis fotogrāfs Fils Sterns. Viena no viņa slavenākajām bildēm ir tieši šī aktiera portrets — augstu pār degunu uzvilkta svītera apkakle, redzamas vien Dīna acis un spurainais cekuls. Šis gluži tāpat kā virkne citu Dīna portretu tapuši 1955.gadā, kad Dīnu un Sternu kopā savedis… incidents uz ceļa. Toreiz ar laimīgām beigām: Dīns ar motociklu, ignorējot sarkano gaismu, teju ietriecies Sterna automobilī. Izlaušanās Dīna pēcnāves slava likusi arhivāriem cītīgi dokumentēt visniecīgāko jaunekļa klātbūtni kadrā, pa druskai uzlasot Džeimsa Bairona Dīna mērķtiecības — nokļūt uz ekrāna — pierādījumus (britu dzejnieka vārdu kā otro savai atvasei deva Dīna mākslinieciski tendētā māte). Tā korektajā un Dīna pielūgsmes pilnajā dokumentālajā lentē Mūžam jauns ir fiksēta ik reklāmfilmiņa, ik epizode no, piemēram, sen aizmirsta TV šova, kurā pazib jauneklis ar spurainu matu ērkuli. Viņš grib izsisties par katru cenu, kaut, negaidīti ierunājoties bezvārda lifta zēna lomā, sadusmoja šova zvaigznes. Viņu vārdi un sejas atšķirībā no Dīna ir piemirsti. Dīnam liktenīga kļūst Ņujorka un Brodveja, jo pēc parādīšanās uz teātra skatuves Andrē Žida Netikumīgais iestudējumā viņš saņēma sezonas labākā debitanta balvu, cītīgā darbošanās 50.gadu jaunatklātā medija TV drāmās tika uzskatīta tikai par ceļu uz Holivudu. Tomēr Dīns ķepurojies arī pirms Brodvejas. Lai gan sācis mācīties jurisprudenci, viņš tomēr arvien uzcītīgāk mēģināja nonākt kino vidē. Viņa pirmie mēģinājumi Losandželosā pašās 40.gadu beigās gan bija neveiksmīgi. Viņš pat pamanījās ietikt "svarīgu cilvēku apritē", taču burzīšanās ap vajadzīgajiem un ietekmīgajiem, kā liecina vairākas Dīna biogrāfijas, noveda viņu pie dziļām depresijām. Tad arī Dīns devās uz Ņujorku, kurā iespējas izsisties prasa mazāk kompromisu ar paša sirdsapziņu. Tieši teātrī Ņujorkā lomai filmā “Austrumos no Ēdenes” viņu noskatīja ietekmīgais Holivudas režisors Elija Kazans. Dīna aktierproves skarbā, adatainā, tēva nemīlētā Kela Traska lomai bija satriecošas — jau tajās parādās unikālā Dīna suģestija, kad šķietami aktieris nevis spēlē lomu, bet ir filmas varonis līdz pēdējai miesas porai, līdz pēdējam nervu mezglam un emociju izvirdumam. Elijam Kazanam ir strikts viedoklis: "Filmā Dīns spēlēja varoni, ko pazina līdz mielēm — pats sevi. Es izvēlējos viņu, jo viņš bija Kels Trasks… Nebija nekādas vajadzības to spēlēt labāku vai jaukāku. Džimijs bija Kels. Viņā bija aizturēts niknums pret visiem tēviem. Viņš bija atriebīgs; viņam piemīt vientulības un tajā pašā laikā vajāšanas sajūta. Viņš bija aizdomīgs." Filmā Kels ir ģimenes melnā avs, tēva nemīlēts bērns, kurš vairāk par visu alkst tēva uzmanības, kaut kā apmulsis kucēns ar katru savu soli arvien vairāk to zaudē. Tie, kas zina Džeimsa Dīna paša bērnības emocionālo fonu — viņu izaudzināja radinieki, Dīna māte nomira ar vēzi, kad zēnam ir deviņi gadi, tēvs apprecējās otrreiz, daudz par dēlu vairs neliekoties zinis, — gūs apstiprinājumu varoņa un aktiera emociju paralēlismam. Pats Dīns apgalvojis: "Man aktiermāksla šķiet visloģiskākais veids, kā cilvēkam manifestēt savas neirozes, tās, kuras izteikt mums ir akūta nepieciešamība. Manuprāt, aktiera ceļš, liktenis tiek nosprausts, vēl šūpulī guļot." Krāšņi epitetu pušķi, kas varētu tikt veltīti Dīnam par Kela lomu, nevar būt pārspīlēti, viņa ainas ar priekanamā atrasto, šķietami ilgus gadus mirušo māti joprojām ir satriecošas. Pēc Austrumos no Ēdenes zvaigzne bija dzimusi. Dumpīgais Arī nākamais Holivudas piedāvājums nebija gadījuma rakstura — Dīnam tika loma vienā no 50.gadu būtiskākajām filmām “Dumpinieks bez iemesla”, kuras noskaņu — to jauneklīgā dumpja un nemiera enerģiju, kas raksturo teju ikkatru jaunu paaudzi, — vēlāk jau tulkoja kā īpašu ASV pēckara paaudzes pasaules izjūtas kodu — agresiju, niknumu, atsvešinātību no mazpilsētas sakārtotības un mietpilsoniskā miera. "Sliktie bērni, kas izauguši kārtīgās mājās," — tie ir filmas varoņi tīņi, šie dumpinieki "bez iemesla". Filmā viss šķiet pārspīlēts: tīņu agresija, asums, dragreisi un bīstamās spēlītes ar ātrumu un nāvi, kurām ir fatālas sekas. Pat filmas krāsu palete ir griezīga, krāšņa, koša. Starp citu, “Dumpinieku bez iemesla” sāka filmēt melnbalta, taču, kad triumfēja Dīna pirmā filma, filmēšana tika pārtraukta un atsākta jau dārgajā Technicolour krāsu tehnoloģijā. Holivudas varenie apzinājās, ka ieguldījumi būs tā vērti — viņu rīcībā bija sensācija Dīns, ar kuru Warner Bros. steidza noslēgt līgumu uz sešiem gadiem. Dīna paralēlā dzīve ieguva Holivudas vērienu. Uzskatāmākais pierādījums bija puiciska aizraušanās ar dārgām, ātrām mašīnām. Ne velti viens no viņa līguma nosacījumiem nākamajā un pēdējā filmā Milzis bija aizliegums piedalīties autosacīkstēs, kurās Dīns startēja kā azartisks amatieris. Lai izpatiktu jaunajai zvaigznei, filmu studija viņam gan izmaksāja dāsnu avansu iekārotā sporta auto iegādei. Viņš alkaini un alkatīgi baudīja dzīvi — tā atceras Elija Kazans savā autobiogrāfijā. Bažīties likusi arī Dīna vētrainā naktsdzīve jau pirmās filmas uzņemšanas laikā. "Aktierim ir jāinterpretē dzīve, un, lai to spētu darīt, viņam ir jāgūst dažādas pieredzes. Vēl vairāk — viņam jāizdabū no dzīves daudz vairāk, nekā tā viņam liek priekšā. Savā īsajā dzīvē aktierim ir jāiemācās viss, ko var iemācīties, jāpieredz viss, ko var izbaudīt, vai vismaz maksimāli jātuvojas tam. Tas viss var būt izmantojams aktiera mākslā," glīti klājas paša Dīna teksti kā motivācija paša dzīves stilam, kuram pikantumu gan nereti piešķīra arī Holivudas publicisti, piemēram, dāsni veidojot viņa pleiboja tēlu. Uz dažādām filmu pirmizrādēm Dīns tika sūtīts daudzu dažādu jaunu aktrišu pavadībā. Mūžs, kas nodzīvots Milzī Dīna pēdējā loma ir kovbojs, kas izlauzies no nabadzības un kļuvis par naftas miljonāru. Dīns pēc tās esot tiecies, lai pierādītu, ka 24 gadus veca jaunekļa spēkos ir nospēlēt ne tikai vienaudzi, bet arī naudas un dzīves sagrautu vīru. Milzis ir vienīgā filma, kurā Dīns nospēlē cilvēka mūžu — Džetu Rinku ne tikai jaunībā, bet arī mūža nogalē — sirmu vīru, vientulības un dārgu kaprīžu vergu. Pati filma “Milzis” ir vērienīgs eps, kura darbība notiek Teksasā un kurš aptver vairākas desmitgades. Dīna varonis filmā gan nav centrālais tēls — tie ir Roka Hadsona un Elizabetes Teilores bagātnieku pāris, kurus apsteigt varā un bagātībā ir Dīna varoņa kārotākais sapnis un necerētā iespēja. Bildes, kurās Dīns kopā ar Teilori ir filmēšanas laukumā, ir skaistas un īpašas tuvības niansētas. Kaut avoti vēstī, ka Dīns ar Telori bijuši tikai ļoti labi draugi, privātas attiecības viņu saistījušas ar citām. Dramatisks ir stāsts par itāļu cilmes aktrisi Pīru Andželli. Abu laulības aizliedza Andželli māte, tad meita apprecējās ar populāru dziedoni un pirms pašnāvības 1971.gadā vēstulē rakstīja par savu vienīgo un lielo mīlu Dīnu. Pēc šķiršanās no Andželli dekoratīvs flirts Dīnu vienoja ar citu tā laika skaistuli Ursulu Andresu — aktrisi, kurai dažus gadus vēlāk bija lemts iznirt baltā peldkostīmā no viļņu putām un kļūt par pirmo Džeimsa Bonda meiteni filmā Doktors No. Novecojis Dīns Vai Džeims Dīns būtu kļuvis par ikonu, ja viņam būtu bijis lemts nodzīvot ilgu un mierīgu mūžu un novecot kameras priekšā, pamazām zaudējot spuraino jauneklīgo veidolu? Vai viņa triekšanās savā sapņu mašīnītē Porsche bija "koncepta vadīta"? Nevajag pārspīlēt, lai gan tajā pašā laikā viss, kas noticis ar Dīna piemiņu pēc viņa aiziešanas, tik lieliski atbilst kinoindustrijas likumiem — neļaut sev publiski novecot kameras priekšā un izzust no ekrāna slavas kulminācijā, tā ļaujot saglabāt mīta ilgmūžības noslēpumu. Pat Hamfrijs Bogarts — vēl viens ikoniskais Holivudas varonis — varējis samiernieciskā viszinībā noteikt: "Ir labi, ka Dīns nomira tad, kad viņš nomira. Ja viņš būtu turpinājis dzīvot, viņš nespētu pārciest un piepildīt savai personai veltīto publicitāti." 2005.gada Kannu kinofestivālā dokumentālo filmu “Mūžam jauns” par Džeimsu Dīnu priekšā stādīja maza auguma plikgalvis ap septiņdesmit — Dīna radinieks, viens no viņa piemiņas fonda aktīvistiem. Cieši ieskatoties mazajā vīriņā, pat varēja nojaust attālu līdzību ar novecojušu Džeimsu Dīnu — tādu, kāds viņš būtu izskatījies, ja šos piecdesmit gadus būtu dzīvojis un filmējies, ne eksistējis vien trīs filmu un neskaitāmu fotoattēlu veidolā.