Fritjofs, Steisija un citi

-2007., kur ierakstīti 4505 reti sastopamie reģistrētie personvārdi. Lāse, Vēna un Pak Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, otro gadu pēc kārtas Roberts ieņem populārākā zēna vārdu, bet meiteņu vārdu topa virsotni Lauras vietā pērn ieņēmusi Anastasija. Vārdu ziņā 2003.gads bijis nozīmīgs, jo pirmajā piecniekā vairs nemana visu laiku visbiežāk sastopamo vīriešu vārdu latviešu kalendāros - Jāni. Ojārs Bušs, Dr.habil. philol., Latviešu valodas institūta pētnieks un Tavs vārdadienu kalendārs 2005.-2007. veidotājs novērojis, ka no latviešu personvārdiem pamazām aizslīd Dzidras, Mirdzas, Dzintari, bet pārliecinoši ienāk Steisijas, Mišelas, Džastīni. Dārtu, Ķērstu un Lību esot ļoti maz. "Vārdu došanai piemīt cikliskums. Latviešiem savulaik bija pretestība pret krievu un vācu personvārdiem. Tagad ietekmējas no anglicismiem, kas norāda uz vāju imunitāti pret masveida domāšanu. Mums ir vāja psiholoģiskā pretestība. Eiropa ir pilna ar amerikāņu kinoindustrijas dženiferām un keviniem. Agrāk modi noteica grāmatas un romāni, taču tagad sabiedrības gaumi nosaka televīzija - vecāki saliek visu, ko vien rāda. Trāpās arī pa kādam stulbam vārdam." O.Bušs prognozē, ka pēc anglicismu cikla nākamie būs arābu personvārdi un uzvārdu izmantošana vārdu vietā. Tavs vārdadienu kalendārs vēsta, ka 2003.gadā Latvijā dzimušie bērni, kuri reģistrēti kā latvieši, atsaucas uz vārdiem Aņisja, Aglikerija, Alimpiada, Ariels, Bartolomejs, Dālija, Dēzija, Džigunda, Dūda, Dzeja, Euzebijs, Fritjofs, Hilarija, Juzefate, Kilikeja, Lada, Lāse, Marsaljēza, Miermīlis, Mūza, Pamela, Rjuriks, Ruda, Sārtīte, Sērsnis, Tea, Vēna, Zemfira, Zezostris, Zenobija, Links, Lenoks, Pak, Paul, Raio, Naomia, Brajens, Šons, Dante, Ali, Rahmats, Deivids, Alans, Denīza u.c. Salīdzinājumam: ASV pērn populārākie bērnu vārdi meitenēm bijuši Emma, Medisona, Emilija, bet zēniem - Džeikobs, Eidens, Etans. Lai vārds iekļūtu neparasto vārdu kalendārā, jābūt vismaz diviem tā īpašniekiem, bet klasiskajā kalendārā - vajadzēs vismaz 50 vārdabrāļu vai vārdamāsu, lai kalendārvārdu ekspertu komisija sāktu spriest. Puisītis Jāzeps Marija Irēna Dīķe, Rīgas domes Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas dzimtsarakstu nodaļas pārzines vietniece, neparasto bērnu vārdu vairumu skaidro ar aizvien vairāk jaukto ģimeņu rašanos. Bieži vien vecāki gribot bērnam vārdu, kurā ir burti "x" un "y", bet Latvijas valodnieki to neatbalsta. Problēmas esot arī ar vārdiem Mišeļ un Nikoļ, kuriem nav vajadzīgo latviešu galotņu. "Padomju laiku beigās vecāki tomēr lika trakākus vārdus. Tagad velk ārā pārbaudītus - Teodors, Miķelis, Pēteris, Gustavs." Kad I.Dīķe tikko bija sākusi strādāt dzimtsarakstu nodaļā, pie sirds ņēmusi katru īpatnējo vārdu. "Mamma dvīņu puikas gribēja nosaukt par Patu un Latu. Prasīju, kā nav kauna bērnus apsaukāt! Draudēju nereģistrēt, kaut vai lai atlaiž mani!" Mamma uzklausīja viņu un puikas nosaukusi par Patrīciju un Latīciju. "Gadās, ka vecāki maina bērna vārdu. Pērn vecāki puisītim deva vārdu Anrī, bet pēc četriem mēnešiem saprata, ka grūti lietojams, un nosauca par Dominiku." Gadās, ka bērna vārda izvēlē palīdz tieši bērna vārdu reģistrētājs. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, Bērnu reģistrācijas sektora nodaļas darbinieci Aiju Brūveri tādi gadījumi mulsina. "Bieži vien vecāki nevar izšķirties, kuru vārdu likt, un pat sastrīdas. Kad prasa padomu man, iesaku latvisku vārdu un tādu, kurš saskan ar uzvārdu." Latvijā kādu puisīti sauc Jāzeps Marija. Ārija Iklāva, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore, skaidro, ka šajā gadījumā likums nav pārkāpts, jo nav reglamentēts, ka bērnam kā otru vārdu nevarētu likt sieviešu dzimtes vārdu. Likumdošana paredz, ka vīrietim nedrīkst likt sieviešu dzimtes vārdu. Par dzimti liecinot galotnes. Gadās, ka vārds beidzas ar burtu "o", ko lietot var abi dzimumi. Lai reģistrētu mazuli kā Latvijas pilsoni, galotne nedrīkst būt līdzskanis un citas cilmes, piemēram, "x" un "y". "Tieši likuma vājuma dēļ latvieši ir pasaulē lielākie vārdu darinātāji," smej Ā.Iklāva. Tā kā visās protestantiskajās zemēs kalendārsvēto godināšana ir atmesta, izņemot Baltijas zemes, kur vārdadienu uzskata gandrīz vai par otru dzimšanas dienu, sagaidīsim dažādus brīnumus. Uzmanības centrā "Kāpēc ne?" par dēla Bruta vārda izvēli teicis tētis. Noteicošais vārda izvēlē bijis - lai tāds nav citiem un lai labi skan. Liekot kopā dažādas zilbes un vārda saknes, rokoties internetā un studējot vēstures grāmatas, tētis vārdu atzinis par labu. Vecāki pētījuši arī paplašināto kalendāru, jo puišu vārdu izvēle ir mazākā nekā meiteņu. Pie interesanta vārda pirmā tika meita Antuanete. Lai meitenei būtu vārdadiena, Sigita deva otru vārdu - Alise. Tieši tāpēc arī Brutam ir otrs vārds - Georgs. Bērnu vārdadienas gan Sniķeri mēdzot svinēt arī 22.maijā - kalendāros neierakstīto vārdu dienā. "Ko nozīmē Bruts, tā īsti nezinām. Reiz filmā Renegāts piefiksēju tādu vārdu, tāpēc skaidrs, ka pasaulē eksistē tāds vīrieša vārds," teic Sigita un atceras bērnu reģistrēšanu dzimtsarakstu nodaļā. Antuanete šķitis tik skaists vārds, ka reģistrētāja priekā sasitusi plaukstas, bet Bruta vārds nepaticis, tāpēc centusies atrunāt, teikdama, ka puiku saukās par bruto. "Daži ir saistījuši arī ar vārdu brutāls, bet daudziem vārdiem jau ir negatīva nozīme. Mēs dēlu mīļi saucam par Brutiņu." O.Bušs atgādina, ka cilvēka vārds stāsta par viņa vecākiem. Izvēloties vārdu, vajadzētu ņemt vērā tā labskanību, nozīmi un saskaņotību ar uzvārdu. "Izvēloties it kā neparastu vārdu, vecāki grib, lai viņu bērns ir īpašs. Bieži vien nekas oriģināls nesanāk," O.Bušs min gadījumus, kad bērni par vecāku prātulām ir nelaimīgi, jo neparasto vārdu īpašnieki mēdz būt uzmanības centrā, kas var nogurdināt. *** Populārākie vārdi 2004.gadā Anastasija 298 Viktorija 250 Anna 230 Laura 197 Alise 172 Katrīna 171 Samanta 170 Evelīna 164 Marta 152 Elīna 145 Roberts 239 Daniels 235 Artūrs 226 Maksims 215 Aleksandrs 202 Ralfs 196 Artjoms 191 Ņikita 190 Markuss 176 Kristers 170 Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija.