Galvassāpes - visbiežākais simptoms pasaulē

«Galvassāpes, kas rodas biežāk nekā reizi mēnesī vai ir stipras, vai ilgst dienu un vairāk, ir jāuztver kā signāls: kaut kas organismā nav kārtībā. Šādas galvassāpes nevis jānomāc ar pretsāpju tabletēm, bet jānoskaidro iemesls un tas jānovērš. Veselam cilvēkam galvai nav jāsāp ne pēc emocionālas, ne fiziskas slodzes, ne mainoties laika apstākļiem, ne citu faktoru ietekmē,» uzsver Latvijas Medicīnas akadēmijas Neiroloģijas katedras zinātniskā līdzstrādniece Gaļina Baltgaile. Galvassāpes kā slimība Lai gan lielākoties galvassāpes ir citu slimību izraisīts simptoms, tās var būt arī slimība pati par sevi, ko izraisa galvas asinsrites un nervu sistēmas īpatnības, piemēram, migrēna un tensijas tipa galvassāpes. No migrēnas vidēji cieš 10-15% iedzīvotāju, un sievietes divas trīs reizes vairāk nekā vīrieši. Atšķirībā no visām pārējām galvassāpēm, kuru raksturs vai intensitāte cilvēkam pašam neļauj spriest par to cēloņiem, tieši migrēnas sāpes parasti ir vienkārši pazīstamas. Par migrēnu var domāt, ja ir atkārtojušās vismaz piecas līdzīgi noritējušas sāpju lēkmes: 4 - 72 stundas ilgas; sāpes vidēji vai stipri izteiktas, pulsējošas, lielākoties vienpusējas, kā arī pastiprinās kustību laikā; sāpes pavada slikta dūša vai vemšana, vai nepatika pret troksni un spilgtu gaismu. Daži slimnieki jūt migrēnas priekšvēstnesi - auru, kas izpaužas kā redzes vai jušanas traucējumi. Ja pašlaik zinātnei apmēram ir skaidrs migrēnas sāpju mehānisms (atsevišķu galvas asinsvadu paplašināšanās un jušanas nervu patoloģisks uzbudinājums), tad joprojām nezināms ir tas dabas pulkstenis, kas cilvēkam nosaka migrēnas lēkmju sākšanos, biežumu, ilgumu (sīkāk par migrēnu Diena rakstīs kādā no turpmākām Veselības rubrikām). Apmēram pusei slimnieku migrēna ir ģenētiski iedzimta no vecākiem. Mazāk mokoša, taču vairāk izplatīta slimība par migrēnu ir tensijas tipa galvassāpes. Šīs sāpes ir abpusējas, un parasti tās nepastiprina fiziskā aktivitāte. Pēc dāņu pētījumiem, epizodiskās tensijas tipa sāpes (mēdz būt reizi mēnesī vai retāk) sastopamas 59% cilvēku. Hroniskās (galva var sāpēt vairākas dienas vai pat katru otro dienu) - 3% cilvēku. 10% cilvēku šīs galvassāpes ir reizi nedēļā. Tensijas tipa galvassāpes rodas no asinsrites traucējumiem, muskuļu saspringuma (veicina ilgstoša atrašanās nepareizā pozā, nepietiekama relaksācija), stresa, satraukuma, depresijas, nervozitātes. Katram slimniekam kāds no šiem faktoriem ir prevalējošais, tādēļ svarīgi to noteikt un uz to iedarboties. Citu slimību simptoms Visbiežāk galvassāpes mēdz būt kā simptoms dažādām citām slimībām. Akūtas galvassāpes var radīt acu, ausu, zobu, deguna blakusdobuma slimības. Galvassāpes ir viens no pirmajiem simptomiem arī ļoti nopietnām smadzeņu slimībām, piemēram, bīstamām infekcijām (meningīts un encefalīts), galvas smadzeņu asinsizplūdumam vai audzējam. Tādēļ ļoti nopietni jāuztver agrāk nebijušas ļoti spēcīgas galvassāpes, ko pavada sāpes acu ābolos un sprandā. Par laimi, šīs slimības ir tikai maza daļa visu galvassāpes izraisošo slimību vidū, bet to bīstamības dēļ ir tik svarīgi, lieki nekavējoties, noskaidrot iemeslu ilgstošām vai spēcīgām galvassāpēm. No visiem galvassāpju veidiem visvairāk izplatītās ir hroniskās galvassāpes, kuru biežākie iemesli ir: stress. Tas rada bioķīmiskas izmaiņas, izraisot nepareizu nervu sistēmas darbību, kas regulē visu organisma asinsrites, muskulatūras un smadzeņu darbību. Šo traucējumu pirmā reakcija visbiežāk ir galvassāpes. Ja grūti novērst stresa iemeslus, tad vislabākais veids, ka mazināt pašu stresu un tā kaitīgo ietekmi, ir fiziskās nodarbības; mugurkaula kakla daļas spondiloze (vairāk pazīstama kā osteohondroze). Sāpes aktualizējas, saaukstējoties vai ilgstoši atrodoties piespiedu pozā, un parasti lokalizējas pakauša daļā, kombinējoties ar saspringuma sajūtu kakla muskuļos, reiboni. Ārstēšanā efektīvi ir muskulatūru nostiprinoši vingrojumi, fizioterapija, masāža, speciāli medikamenti. Fiziskās nodarbības, it īpaši ūdenī, ir laba ilgtermiņa stratēģija. Slimniekam ieteicams gulēt uz zema spilvena; asinsrites saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens - galvassāpes spiedošas, biežāk pakauša, retāk pieres rajonā. Ārstē medikamentozi, ievērojot veselīgu diētu, fizisko aktivitāti, atsakoties no smēķēšanas. Venozās atteces traucējumi smadzenēs - galva sevišķi sāp no rītiem, sejā un ap acīm mēdz būt pietūkums, sāpes pastiprinās galvu noliecot, kustinot. Šīs galvassāpes pastiprinās, no rīta guļot ilgāk nekā parasti. Tās labi samazina rīta rosme, stipra kafija vai tēja. Jaunām, ļoti slaidām sievietēm mēdz būt pazemināta asinsspiediena radītas galvassāpes, ko pavada nogurums, reiboņi. Arī tās mazina stipra kafija vai tēja un fiziska aktivitāte. traumu rezultāts. Gūstot galvas sasitumu, sevišķi sma- dzeņu satricinājumu, akūtajā periodā ļoti svarīgi ir ievērot mieru un lietot ārsta nozīmētos medikamentus. «Bieži vien, jūtoties labi, slimnieki grib doties uz darbu, zāles nedzer. Bet galva atriebjas - tā nesāp tūlīt, bet sāk sāpēt pēc laika, attīstoties komplikācijām, ko ar pretsāpju zālēm novērst nevar. Jo cilvēks mierīgāk «izgulēs» pēctraumas periodu, jo vieglāk būs pēc tam,» iesaka dr.Baltgaile. Sevišķi grūti mieru ievērot bērniem, kaut viņiem bieži vien gadās sasist galvu. Taču viņus atkal pati daba vairāk sargā - bērniem augot un attīstoties, organisms kompensē bojājumus. Ļoti nopietni jāuztver brīdinājums vismaz gadu pēc galvas traumas nelietot alkoholu, jo tas var veicināt epilepsijas attīstību. Otra izplatīta trauma, kas pēc laika var radīt galvassāpes, ir muguras skriemeļu satricinājums, ko cilvēki visbiežāk gūst triecienā pat nelielā autoavārijā. Lai arī nekāds nopietns mugurkaula bojājums nav noticis, ar laiku var attīstīties asinsrites cirkulācijas traucējumi, kas rada stipras galvassāpes. Visieteicamākie pēc šādām traumām ir speciāli fiziskie vingrinājumi, kas palīdz kakla skriemeļiem atgūt pareizo stāvokli; pārslimotu infekciju sekas, piemēram, dažkārt pat pēc gripas, kas saistīts ar asinsrites nestabilitāti; sievietēm hormonālā līmeņa izmaiņu rezultātā galvassāpes bieži ir pirms menstruācijām vai to laikā. Tās var radīt arī hormonu regulācijas traucējumi ginekoloģisku slimību gadījumā, ko novērst var palīdzēt ginekologs vai ginekologs endokrinologs; zāļu lietošana. Galvassāpes var būt blaknes atsevišķiem medikamentiem, piemēram, kontraceptīvajiem hormonpreparātiem, asinsspiedienu regulējošām zālēm, ko šādā gadījumā ārsts nomainīs pret citām zālēm. Galvassāpes var radīt arī ilgstoša pretsāpju zāļu lietošana, jo daudzi no šiem medikamentiem, sevišķi tie, kuru sastāvā vairākas kombinētās vielas, rada pierašanu. Pārtraucot tās lietot, rodas «zāļu atcelšanas fenomens» - galva reaģē ar sāpēm. Bieži cilvēkiem galvassāpes izraisa vairāki no minētajiem iemesliem, piemēram, migrēna kombinējas ar spondilozes vai hormonālo traucējumu radītajām galvassāpēm, kurām ilgstošas pašārstēšanās rezultātā vēl pievienojas zāļu pierašanas seku galvassāpes. «Ja migrēnas un tensijas tipa galvassāpju izplatība populācijā ir diezgan nemainīga, tad hroniskās galvassāpes pieaug visā pasaulē. Zinātnieki joprojām tam meklē izskaidrojumu, un viens no tiem ir cilvēka organisma nespēja tikt līdzi straujajam zinātniski tehniskajam progresam un informācijas bumam ar tā negācijām - mazkustīgo, spriedzes pārpilno dzīvesveidu. Sevišķi spilgti to raksturo galvassāpju pieaugums bērniem,» - tā dr. Baltgaile. Fiziskās aktivitātes trūkums, organisma netrenētība ir pamatā visām galvassāpes izraisošajām slimībām, jo rada asinsvadu sieniņu nepietiekamu tonusu ar laiku izraisot asinsrites sistēmas disfunkciju. Ja asinsvadu sieniņu tonuss ir zems, jebkurš stress, hormonālas izmaiņas vai atmosfēras spiediena maiņa cilvēkam var radīt galvassāpes. Galva sāp bērniem Sabiedrība bērnus tendē veidoties par garīgi spēcīgām personībām, uzsvaru liekot uz intelektuālo, mazāk uz fizisko attīstību - pārslogotība mācībās, brīvā laika pavadīšana pie kompjūtera, stress par labākām atzīmēm un nākotnes karjeras iespējām. Galvassāpes kļūst par organisma aizsargreakciju pārslodzei. «No veselības viedokļa pat apsveicami, ja bērns necenšas regulāri visu uzdoto pilnībā izmācīties, bet kādreiz vienkārši atslēdzas, skatoties griestos, - tie ir organisma aizsargmehānismi, kas jāsaprot un jārespektē,» uzsver dr.Baltgaile. Arī problēmas ģimenē, skolā vai draugu lokā, var radīt hroniskas galvassāpes, tādēļ to cēloni bieži vien ir daudz grūtāk diagnosticēt nekā pieaugušajiem. Sāpju loks pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc Cilvēku optimisms jeb ticība iespējai izārstēt galvassāpes ir visai zems. Piemēram, Dānijā 45% cilvēku ar tensijas tipa galvassāpēm un 50% ar migrēnu nekonsultējas ar ārstu par savām galvassāpēm, jo uzskata to par neefektīvu - agrākie ieteikumi nav līdzējuši. Tomēr ārstu rokās ir nesalīdzināmi vairāk iespēju uzveikt galvassāpes, nekā pašiem slimniekiem, izlīdzoties ar analgētiķiem. Visieteicamāk ir konsultēties ar ģimenes ārstu vai neirologu, kas pašlaik strādā ar mūsdienīgām diagnostikas metodēm daudzviet Latvijā - smadzeņu asinsvadus izmeklējot ultrasonogrāfiski, nepieciešamības gadījumā veicot sarežģītākus izmeklējumus. Salīdzinot ar galvassāpēm, kas ir simptoms citām slimībām un izzūd, izārstējot pamatslimību, migrēnu un tensijas tipa galvassāpes ir grūtāk ārstēt. Taču dažādas medikamentu un citu terapijas metožu kombinācijas labi palīdz novērst sāpes. Tas tiešām bieži neizdodas pirmajā reizē, bet tādēļ nevajag tūlīt visam atmest ar roku. Sāpes nedrīkst ielaist Smadzenēm piemīt īpatnība veidot patoloģisku atbildes refleksu sāpju signālam, kas ir ilgstošs. Šis reflekss smadzeņu zemgarozā nostiprinās un, sastopoties ar sīkāko galvassāpes izraisošo faktoru, reaģē ar sāpēm. Jo ātrāk tiek pārtraukts sāpju loks, jo mazāka iespēja galvassāpēm kļūt hroniskām. Būtiska nozīme galvassāpju profilaksē ir arī pilnvērtīgai seksuālajai dzīvei - tā stimulē hormonu nomaiņu un rada pozitīvas emocijas, kas veicina pareizu bioķīmisko vielu cirkulāciju. Ja ilgstoši lieto pretsāpju tabletes pamazām tiek bojātas aknas; netiek noteikts un ārstēts īstais galvassāpes izraisošais iemesls, tādēļ var tikt ielaista kāda cita slimība; daudzi pretsāpju medikamenti izraisa pierašanu, kā sekas ir... galvassāpes