Glauni kā filmiņās

Vakarā bija balle. Neviens nenāca lūgt, tāpēc nolēmu ap desmitiem iet mājās. Gāju jau uz garderobi, kad pa trepēm man pretim nāca Niks un aicināja uz deju. Izrādās, viņš desmit reizes bija nācis mani lūgt. Sākām dejot, iepazināmies. Ap vieniem naktī, kad balle beidzās, viņš mani pievilka klāt un noskūpstīja. Aicināja uz pirti, taču es negribēju doties. Viņš luncinājās tik ilgi, kamēr piekritu. Ap pieciem no rīta vedu viņu ekskursijā pa Rēzekni. Viens par otru daudz uzzinājām. Man bija laiks doties uz lekcijām, viņam - uz Rīgu. Pirmajā lekcijā aizsūtīju viņam īsziņu - kaut ko "paldies par vakaru" un tā. Viņš atbildēja, un sākās sarakste. Pēc divām nedēļām braucu uz Rīgu ciemos pie viņa. Niks mani sagaidīja ar lielu, lielu orhideju pušķi. Trīs nedēļas puķes nostāvēja. Sākās lielā braukāšana. Vasaras sākumā atradu darbu Rīgā un sākām dzīvot kopā. Niks mani bildināja drauga kāzās. Mēs abi bijām vedēji, un pēc jaunā pāra mičošanas viņš mani nosēdināja apļa vidū. Visapkārt cilvēki ar svecītēm, viņš nometas uz ceļa. Nojautu, kas varētu sekot. Jā, viņš lūdza manu roku. Draudzenes bija aizkustinājumā noraudājušās. Kāzas svinējām Latgalē trīs dienas. Dricānos, Pumpuru mājās, rīdzinieki un čiuļi sadzēra un dejoja uz dēļu grīdas. Kopumā mums bija 167 viesi. NIKA VERSIJA Tas bija uz vella paraušanu! NBS dienās Rēzeknes augstskolas sporta hallē bijām ierīkojuši savu stendu. Cilvēki nāca un gāja. Pēkšņi viens tāds špicbuks, tāds vella viesulis mūsu stendu sagrieza kājām gaisā - paņēma ieročus, bāza somā un teica, ka viņai piestāvētu. Mēs, puikas, bijām stīvi. Viņa atdzīvināja mūsu dienu. Organizatori no NBS puses Rēzeknē aicināja mūs palikt uz vakara pasākumu. Labi, Man doma viena - tā daiļava ir jānoķer. Balles laikā reizes desmit gāju lūgt Agnesi, taču nekādi nevarēju. Baigi grūti. Bet citiem arī neļāvu - sēdēju kā suns uz siena kaudzes. Kad viņa jau taisījās prom, sapratu - tagad vai nekad. Dejas solis vedās jau no paša sākuma, iztrakojāmies pamatīgi. Draugi bija noorganizējuši pirti, aicināju Agnesi līdzi. Pirtī gan tā arī neiegājām. No rīta ap pieciem viņa veda mani ekskursijā pa Rēzekni. Kad skūpstījāmies? Pag, atcerēšos. Man šķiet, ka nemaz tā skūpsta todien nebija. Aizbraucu uz Rīgu, un sākām sazināties pa telefonu. Draugi bija viņai devuši iesauku Latgales pērle. Jā, viņa ir krāšņa. Pirmais randiņš bija Rīgā, viņa atbrauca ciemos. Uzdāvināju viņai... vo vellos... kā sauc tos ziedus? Nu, tādi eksotiski, visās mīlas filmās rāda. Orhidejas! Tā mēs astoņus mēnešus dauzījāmies apkārt, līdz attiecības sāka kļūt nopietnākas. Uz gada beigām sākām dzīvot kopā. Esmu aktīvs, mēdzu vadīt sporta un izklaides pasākumus. Arī kāzas. Pirms vienām biju līdzi jaunajiem mācībā Torņakalna baznīcā. Kad mācītājs uzzināja, ka pāris pazīstams trīs mēnešus, viņš pavaicāja, cik ilgi draudzējos es. "Kā? Četrus gadus un neesat precējušies?" Es aizdomājos. Reiz abi vadījām kāzas Latgalē. Nolēmu, ka bildināšu Agnesi pēc mičošanas. Man šķita, ka Agnesei būs nozīmīgi, ja bildināšu viņas dzimtajā pusē. Kad līgava bija nomičota, noliku pa vidu krēslu un apsēdināju Agnesi. Man bija sagatavots tekstiņš piecām minūtēm, taču beigās pāris teikumu vien sanāca. Rokas un kājas trīcēja, kaklā kāpa kamols. Sniedzu gredzenu, kundzīte nesavaldīja asaras. Viss bija glauni kā filmiņās. Apkārtējie bija stīvi. Pēcāk pienāca klāt sveši kungi un teica - nu, vecīt, tas bija super. *** Nesen apprecējāties? Pastāstiet SestDienai un citiem! Sūtiet savu kāzu foto un kontaktinformāciju uz [email protected]