Gribu šo jauko kaķi

Nodod sniegs Lūši ir poligāmi dzīvnieki. Tas nozīmē, ka mātītes un tēviņi nav visu dzīvi uzticīgi viens otram, taču nav arī tik amorāli, kā pirmajā brīdī izklausās. Viens lūšu pāris apdzīvo aptuveni vienu teritoriju, taču lielāko daļu galvenokārt staigā tur, kur katram pašam labāk tīk. Satiekas tie vairošanās sezonas laikā, pavasarī, kad arī gadās pa sāņus solim. Tēviņam var labāk iepatikties mātīte no blakus teritorijām, un pie mātītes ciemos var atnākt kāds kaimiņš. Starp tēviņiem novērotas arī riesta cīņas. Un tad viss tiek pārdalīts. Jaundzimušie paliek pie mātes. Arī patlaban šie meža kaķi ir savrupi, un, ja redzams kāds lūšu bariņš, tad tā ir mamma ar lūsēniem. Zoologs un Valsts mežu dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš mednieku aktivitāti un lielo "kritušo" skaitu skaidro ar diviem iemesliem. Pirmkārt, lūsis ir prestiža medību trofeja, otrkārt, medniekiem par labu nācis sniegs, kas pēdu dēļ nodod lūša takas. Atšķirībā no vilkiem, kuru medību limiti "pildās" lēni, jo tos speciāli neviens nešauj un tie krīt tikai līdz ar stirnām un briežiem, uz lūšiem, J.Ozoliņš pieļauj, mednieki iet īpaši, lai arī "neviens jau neatzīstas". Katrā ziņā aizliegts tas nav. Vilku medīšana turklāt ir sarežģītāka padarīšana, tai galvenokārt izmanto auklu ar sarkaniem karodziņiem, kurus savelk kā cilpu ap baru, turpretim lūšu medīšanā izmanto parasto dzīšanu. J.Ozoliņš stāsta, ka īpašas viltības, kā pēc pēdām atšifrētiem lūšiem palikt dzīviem, nav. Ja vēl, vairoties no suņa, tas uzlien kokā, tad, dzirdot cilvēkus, tā vienīgā māka ir laisties pēc iespējas tālāk. Lūša kažoka plankumainās aizsargkrāsas, kas uz ziemu kļūst pelēcīgākas, kā maskēšanās līdzeklis no cilvēkiem ir pārāk vājš. Ir stirnas, ir lūši Valsts mežu dienesta dati liecina, ka kopumā patlaban Latvijas mežos ir aptuveni 650 lūšu. Medību limits šogad noteikts 70 dzīvnieki, par 20 vairāk nekā pērn. J.Ozoliņš stāsta, ka lūši Latvijā jūtas labi un to skaitam ir tendence pieaugt. Galvenie iemesli meža kaķu labklājībai ir lielās mežu platības, turklāt, kā norāda J.Ozoliņš, tiem der arī jaunaudzes. Otrs iemesls - lielais stirnu skaits, kāds pēdējo 50 gadu laikā Latvijā vēl nav bijis. Stirnas lūša ēdienkartē ir pirmajā vietā. Ir ko ēst, ir lūši. Atšķirībā no Igaunijas, kur medību sezonā liegts šaut mātītes ar lūsēniem, Latvijā šāda noteikuma nav. J.Ozoliņš stāsta, ka dabā matīšu un tēviņu aptuvenā proporcija ir 1:1, un, ja liegs šaut mātītes, šo proporciju var nevajadzīgi izjaukt. Viņš gan norāda - lai būtu lielāka iespēja, ka bez mātes palikušie lūsēni izdzīvo, šogad medību sezona sākt nevis 1.oktobrī kā pērn, bet divus mēnešus vēlāk, lai jaunā paaudze paaugtos un kļūtu patstāvīgāka. Kā uzteicamu rīcību viņš min arī to, ka mednieki nošauj gan lūseni, gan viņas atvases, kā tas šogad bijis Alūksnes rajonā, kur vispirms tika nomedīta māte ar vienu bērnu, bet vēlāk uzmeklēti arī divi atlikušie lūšu pusaudži. "Tad tiek izņemta laukā viena ģimene un ir miers," saka J.Ozoliņš. Lapsas jau par daudz Nežēlīgi jau izklausās - šaut uz garaciozajiem plēsoņām, taču arī dabā ir tāds apgalvojums kā "kas par daudz, tas par skādi". Un te piemērs tālu nav jāmeklē - mazās viltnieces lapsas. To ir kļuvis tik daudz, ka apdraud gan meža veselību, gan autobraucēju drošību, nelaikā izskrienot uz ceļa. Un neviens tās negrib medīt. Lai izpētītu, kādas slimības tās pārnēsā, Pārtikas veterinārais dienests sācis pat maksāt septiņus latus par vienu sadabūtu zvēru. Ornitologu vidū ne pārāk labas atsauksmes jau sākušas parādīties arī par caunu lielo skaitu, jo tās neliek mieru uz zemes ligzdojošiem putniem. Arī tās mednieki negrib, jo caunu ādas vairs nav modē. *** Lūši Latvijā Skaits 1923.gadā - ap 50 1974.gadā - ap 200 1983.gadā - ap 500 Patlaban - ap 650 Lielums Trešais lielākais plēsējs pēc brūnā lāča un vilka Pieaudzis sver ap 18 kg, reti 30 kg Ir aptuveni 120 cm garš Lūša pēdas diametrs ir 8-13 cm Soļa garums 30-80 cm Pārvietošanās Ļoti piesardzīgs dzīvnieks, tāpēc reti novērojams; aktīvi tikai naktī un krēslas stundās Pārvietojas, pakaļkājas liekot priekškāju pēdās, ja iet vairāki lūši, tad pārējie iet pa pirmā pēdām; ilgstoši neiet taisni, bet met lokus, bieži apstājas Lūši labi peld Ko ēd Barojas gandrīz tikai no tā, ko noķer paši, nevis izmanto maitas Kādreiz lūšu galvenā barība bija baltie zaķi, tagad - stirnas un mežacūku sivēni Lai arī pats ir liels, ēd pamaz - ap 2 kg gaļas diennaktī Dažkārt labprātāk uzlaiza nomedītā dzīvnieka asinis nekā to ēd. Zālēdāju asinīs ir daudz vitamīnu Dzīvesstils Riests no februāra beigām līdz aprīlim Mazuļi dzimst maijā, 2-3 lūsēni Ienaidnieki Dabisko ienaidnieku lūsim Latvijā gandrīz vai nav. Par tādiem uzskata vilkus, taču viņi viens no otra vairās Dati: Lūša aizsardzības plāns