Hemoroīdi - mezgliņi, kas sāp briesmīgāk nekā zobi

Hemoroīdu slimība parasti piemeklē jaunus, darbspējīgus (līdz 40 gadu vecus) cilvēkus, un tās īpatsvars pieaugušo taisnās zarnas kaišu vidū veido pat 40%, stāsta Rīgas pilsētas 7.klīniskās slimnīcas 12.nodaļas ķi-rurgs proktologs Ivars Kaļķis. Iekaisušie hemoroīdi, ja nekas netiek darīts to atveseļošanai, var atmirt. Iekšējie mezgli var izgriezties uz āru, veidojot rozeti, kas traucē ne tikai nokārtot dabiskās vajadzības, bet pat staigāt. «Cilvēki ir ļoti neizglītoti,» apgalvo I.Kaļķa kolēģe Aija Kusmane, «ja sāp taisnā zarna, daudzi baidās no ļaundabīgām slimībām, vēža. Guļ mājās un gaida, kad nāks mirstamā stunda». Vīrieši žēlojas: «Es gluži kā sieviete mēnešreižu laikā staigāju ar ieliktnīšiem...» Kad jautāju, kāpēc nenāk pie ārsta? Atbild, ka neērti kādam to stāstīt, vai, ka bail zaudēt darbu. Dažkārt slimnieki ir tā noasiņojuši, ka vajadzīga pat asins pārliešana. Poliklīniku ārsti viņus sūta uz izmeklēšanām ar aizdomām par citām ļaundabīgām slimībām, bet viņi tiem pat nav stāstījuši, kas īsti kaiš.» Pietūkuši, asiņojoši, sāpīgi Hemoroīdu slimība 3/4 gadījumu sākas pakāpeniski un ir hroniska. Slimnieks ilgu laiku jūt diskomfortu, niezi, pamana mitrināšanos, taisnās zarnas asiņošanu, viņam ir iespaids, ka nav iespējams pilnīgi nokārtoties - tūpļa zarnas galā kaut kas ir palicis. Šis «kaut kas» ir pietūkušie hemoroidālie mezgli, un asiņošanu izraisa to pārtrūkšana. Akūts hemoroidālo mezglu iekaisums turpretī progresē strauji. «Slimais hemoroīds izskatās kā mazs, zils, ļoti sāpīgs bumbulītis dibena galā. Var sākties tromboze, var iekaist un «izkrist ārā» visi trīs iekšējie mezgli. Tie ir tik lieli, ka tiem vairs nepietiek vietas anālajā kanālā. Dažreiz - akūtās stadijas beigu daļā, pat septītajā vai astotajā slimības dienā - hemoroīdi paliek melni. Var rasties nekroze, kas izsauc sāpes un temperatūras celšanos. Ja tas ir noticis, mezgli ir jāoperē,» paskaidro A.Kusmane. Sākotnēji «izkritušie» iekšējie hemoroidālie mezgli paši atgriežas agrākajā vietā. Nākošais etaps - tie izgriežas uz āru, bet atpakaļ neiet, slimnieks tos spiests ar roku ievietot anālajā kanālā. Pēdējais - kad slimība ir progresējusi gadu pusotru, mezgli «izkrīt», pat ja ir minimāla slodze, piemēram, nošķaudoties. Šī patoloģija nav sāpīga, bet psiholoģiski ļoti nepatīkama. Slimībai attīstoties, parādās slēdzējmuskuļu nepietiekamība, izgriežas uz āru arī taisnās zarnas gļotāda - to medicīnā sauc par taisnās zarnas izkrišanu. Ja slimnieks ir netīrīgs un nemazgājas, hemoroidālo mezglu iekaisumam var pievienoties infekcija. Hemoroīdu slimības hroniskā fāze raksturīga ar viļņveidīgiem saasinājumiem. «Slimnieks paceļ smagumu - hemoroīdi iekaist, asiņo, izkrīt. Apēd ne to - atkal asiņošana. Mēs slimniekam parasti sakām - jūs nedrīkstat ēst neko garšīgu, tas ir: etiķotu, piparotu, žāvētu, sāļu, kečupotu, ķiplokotu, nedrīkstat lietot alkoholu!» Hemoroīdu iekaisuma iemesli Iedzimtība, asins atteces traucējumi mazajā iegurnī grūtniecības laikā, dažādi veidojumi (cistas, vēzis) mazajā iegurnī, vēdera izejas traucējumi, bieži aizcietējumi vai caurejas, diētas kļūdas, bieža caurejas līdzekļu lietošana, pārlieka aizraušanās ar alkoholu un cigaretēm, smaga fiziska slodze, īpaši - smagumu celšana, intensīva sportošana, anālais sekss. Hemoroīdu slimnieku vidū nedaudz vairāk ir vīriešu. Hemoroidālo vēnu iekaisums, gan samērā reti, piemeklē arī bērnus. AML bērnu slimnīcas proktologa, medicīnas doktora Arņa Eņģeļa jaunākajam pacientam bijuši 2,5 gadiņi. «Arī bērniem hemoroīdu iekaisumu bieži izsauc iedzimtība, turklāt pārmantotas slimības katrai nākamajai paaudzei var parādīties arvien agrākā vecumā. Vainīgas var būt arī aknu slimības un regulāri aizcietējumi. Bērniem biežāk atrod hronisku hemoroīdu slimību. Viņi sūdzas par sāpēm, ānusa rajonā var redzēt vēnu paplašinājumu - zilganu mezgliņu, asiņu piejaukuma izkārnījumiem praktiski nav,» stāsta A.Eņģelis. Iekšējo hemoroīdu «izkrišanu» bērniem viņš nav konstatējis. Speķa kompreses nelīdzēs Mediķi hemoroīdu slimību var atklāt elementāri - pēc I.Kaļķa teiktā, «nereti pat taisnās zarnas vēzis ir ar pirkstu sataustāms, kur nu vēl hemoroīdi. Proktologiem pirksti ir tik attīstīti, ka viņi venozajā pinumā var sajust pat 2 mm lielu trombiņu.» Diemžēl, daudzi ārsti vai nu nemāk, vai nevēlas iztaustīt pacienta taisno zarnu un rodas otra galējība: «Bieži hemoroīdus ārstē, neizmeklējot rektāli - par to iekaisuma drošu pazīmi uzskatot asiņošanu no taisnās zarnas, ko var izraisīt arī citas slimības.» Arī specializētas proktoloģijas nodaļas Latvijā ir tikai divas: līdz 18 gadu vecus slimniekus ārstē AML bērnu slimnīcā (ja nav ārsta nosūtījuma, par konsultāciju šīs slimnīcas poliklīnikā jāmaksā Ls 2,50) un Rīgas pilsētas 7.klīniskajā slimnīcā (konsultatīvās poliklīnikas tālrunis (2)536404, par konsultāciju slimniekiem bez nosūtījuma jāmaksā Ls 4). Konsultēties var arī A.Kusmanes privātpraksē (tālrunis 7372372, par pirmreizējo apmeklējumu jāmaksā Ls 10). Hemoroīdus ārstē un operē arī AML Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā un vairākās lauku slimnīcās. Proktologiem gadījies dzirdēt visneiedomājamāko pašārstēšanās metožu aprakstu. «Bieži slimnieki sēž uz spaiņa, uz karsta ūdens tvaikiem. Karstums tieši provocē asiņošanu!» - tā A.Kusmane. «Citi liek klāt saceptu speķi, arī ledu. Akūtos gadījumos ledus derētu, jo tas noņem tūsku un mazina sāpes, taču efekts nav ilgstošs - kā ledus izkūst, tā sāpes atsākas.» Mediķu uzraudzībā gan pieaugušajiem, gan bērniem sākotnējas hemoroīdu slimības formas var izārstēt ar konservatīviem pasākumiem, ko var veikt arī mājās: ar sēdvannām, aplikācijām, svecītēm. Tiek nozīmēta īpaša diēta - jālieto saknes, sulas, augļi, dārzeņi, klijas un auzu pārslas, jāievēro noteikts dzīves režīms: daudz jākustas, bet jāatturas no smagas fiziskas slodzes, nedrīkst nodarboties ar seksu. Šis kurss parasti ilgst divas trīs nedēļas. Akūtas hemoroīdu iekaisuma stadijas ārstē slimnīcā - ar zālēm, nogaidīšanu, vēsiem apliekamajiem. Ja tās ir smagas, slimajam tiek dotas atsāpinošas novokaīna blokādes. Akūtās formas var pāriet hroniskās, bet tikpat labi neatkārtoties gadu desmitiem. Nav hemoroīdu - nav problēmu? Hroniskas hemoroīdu saslimšanas gadījumā, kad konservatīvie pasākumi ir izrādījušies mazefektīvi un slimniekam joprojām saglabājas traucējošie simptomi, parasti tiek veikta operācija. Izmantojot vispārējo anestēziju, tiek izņemti gan iekšējie, gan ārējie mezgli un nosieti tiem pienākošie asinsvadi. «Kad mezgls ir nosiets, tad skābekļa piegādi uzņemas asinsvadu atzarojumi. Šajā ziņā nav problēmu,» teic A.Kusmane. Tiesa, izoperējot hemoroīdus, gan nemazinās ar to iekaisumu nesaistītas vēdera izejas problēmas. Gadoties, ka pēc operācijas, ja hemoroīdi bijuši izgriezušies uz āru, ap anālo atveri paliek tukšas ādas krokas. «Liekā āda netiek nogriezta, jo tas ir bīstami - var tikt iznīcināti arī nervu gali un slimniekam var rasties jušanas traucējumi.» Slimniekam pēc operācijas slimnīcā caurmērā jāpavada septiņas līdz desmit dienas, kamēr normalizējas defekācija (šajā laikā tiek nodrošināta atsāpināšana). Ārzemēs šādas operācijas veic pat ambulatori, slimnieks var doties mājās jau divas stundas pēc operācijas. Tiesa gan, tur viņu regulāri apmeklē ārsts. Slimnieka darbspējas atjaunojas individuāli: dažiem - pēc divām nedēļām, dažiem - pēc mēneša. Saudzējošs režīms un diēta jāievēro vēl divus mēnešus pēc operācijas. Hemoroidālos mezglus parasti neoperē tiem, kas pārcietuši infarktu, hipertoniķiem, aknu cirozes slimniekiem, grūtniecēm un ļoti veciem cilvēkiem.