Irbenes radioteleskops ieinteresē pasauli

Tā ir ceturtā lielākā Eiropā un astotā pasaulē šāda veida ierīce. Par šīs antenas spēju iekļauties starptautiskajā apritē liecina pēdējie pagājušā gada nogalē veiktie pētījumi. Mērķis - starptautiskie pētījumi Galvenā šīs lielākās atjaunotās antenas vērtība ir spēja iesaistīties starptautiskajā interferometrijas sistēmā, Dienai pa- skaidroja VSRC direktors Edgars Bervalds. Šādā sistēmā iekļaujas daudzas antenas, kas novietotas dažādās pasaules malās, un tās iespējams saslēgt vienotā darbības režīmā kāda objekta izpētei. Jo vairāk antenu šādā sistēmā, jo lielāka iespēja dziļāk un tālāk izpētīt kosmosu. Pēdējie veiktie novērojumi un mērījumi ļauj cerēt, ka tuvākajā laikā šī antena iekļausies šādā sistēmā. Lai pārliecinātos par antenas iespējām, tika novēroti ļoti tāli kosmiskie objekti mūsu galaktikā un ārpus tās, kas ir zināma veida standarti, ar kuru palīdzību var pārliecināties par antenas uztveršanas spējas lielumu. Pēdējie novērojumi, kas veikti 1997.gada 24. un 25.novembrī ,pierādīja, ka šī antena spēj uztvert radiostarojumu no objekta, kas atrodas 600 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes. Pētījuma rezultāti visai ātri guva starptautiskās zinātniskās sabiedrības reakciju - saņemts piedāvājums jau šogad piedalīties programmas RADIOASTRON sagatavošanas projektā. Šo programmu radioastronomu aprindās uzskata par vienu no XXI gadsimta galvenajām kosmosa zinātniskās izpētes programmām. Šā projekta realizācijā plāno izmantot arī citus radioteleskopus - pa vienam Indijā, Itālijā un Ukrainā un trīs Krievijā. Pagaidām gan problēmas radot nesakārtotā infrastruktūra un sliktie sadzīves apstākļi VSRC, kas atbaida ārzemju partnerus, piebilda E.Bervalds. Pārņemšana triju gadu garumā VSRC atrodas 26 km attālumā no Ventspils - Ances pagasta Irbenē. Padomju laikā šis komplekss, kura galvenās sastāvdaļas ir divi radioteleskopi jeb antenas 32 un 16 m diametrā, tika izmantots militāriem mērķiem. Pēc Krievijas armijas aiziešanas no Latvijas šis objekts nonāca Latvijas zinātnieku valdījumā, taču centra izveidošanas un juridiskā statusa noteikšana ievilkās divu gadu garumā. Latvijas valdībai sākotnēji neesot bijis skaidrs, ko iesākt ar šo objektu un kam uzticēt tā apsaimniekošanu, Dienai stāstīja E.Bervalds. Galu galā ar Rietumu un Krievijas zinātnieku palīdzību esot izdevies pārliecināt valdību par objekta nodošanu Zinātņu akadēmijas valdījumā. Tādu rīkojumu LR MK pieņēma 1994.gada 19.jūlijā. Reāli pārņemšana no padomju armijas notika 22.jūlijā. Ilgs laiks pagāja, apzinot iepriekšējo saimnieku atstātos postījumus un cenšoties atjaunot antenas darbspēju. Armijai aizejot, objekts tika atstāts briesmīgā stāvoklī - kabeļos bija sadzītas naglas, zobratos saliktas skrūves, sabojāti elektromotori, ar skābi aplejot motoru tinumus, kā arī netika atstāta nekāda tehniskā dokumentācija, atceras E.Bervalds. 1995.gada 19.septembrī ZA Senāts pieņēma lēmumu par Venstpils starptautiskā radioastronomijas centra kā ZA sastāvdaļas dibināšanu. Jau 1996.gada 12.aprīlī tika noslēgts līgums ar Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju par finansiālo un tehnisko palīdzību, jauno speciālistu sagatavošanu un pirmo novērojumu programmu izstrādi. Tomēr īstas skaidrības par centra darbību un tālāko likteni nebija, jo arī pati ZA šajā laikā pārdzīvoja strukturālas izmaiņas. Tikai 1996.gada 24.aprīlī tiek pieņemts galīgais lēmums par VSRC kā patstāvīgas valsts zinātniskās bezpeļņas organizācijas dibināšanu. Taču antenu rekonstrukcija un ekspluatācija ir dārgs prieks, lai to uzveltu tikai uz valsts budžeta pleciem, atzina E.Bervalds. Zinātnieku mērķis ir piesaistīt papildus lī- dzekļus no ārvalstīm, kā arī iegūt tos ar komercdarbību. Pašlaik divi galvenie finansējuma avoti ir 30 000 latu gadā no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un Ls 20 000 gadā no Zviedrijas. Pastāvīgi šajā objektā strādā 6-7 cilvēki, tie ir sargi, elektriķis, inženieris un zinātnieki, kuri veic pētījumus vasaras mēnešos. Devums Latvijas tautsaimniecībai Uz Dienas jautājumu, kādu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā var dot VSRC, E.Bervalds atbildēja, ka ar lielās (32 m) antenas starpniecību Latvija var piedalīties ar radioastronomisko metodo veicamajos fundamentālajos kosmosa izpētes darbos kā līdzvērtīgs sadarbības partneris. Radioastronomiskā metode pēta dažādus kosmiskos objektus, piemēram, pulsējošās zvaigznes jeb pulsārus, no kurām nāk pulsējošs radiostarojums, kā arī vistālākos radiostarojuma avotus - kvazārus. Praktiskais pielietojums varētu būt arī piedalīšanās kosmisko lidojumu nodrošināšanā. Savukārt Latvijas tautsaimniecībai varot piedāvāt palīdzību naftas atradņu meklēšanā Baltijas jūrā, kā arī vides piesārņojuma noteikšanā. Ar antenas un kosmiskā pavadoņa, kas novēro jūras virsmu, palīdzību operatīvi varot iegūt jūras virsmas fotouzņēmumu ar naftas plankumiem. Tālāk jau varot pētīt, kāda ir izcelsme šiem plankumiem - piesārņojums, naftas izplūde vai naftas atradnes jūras dzīlēs. Šādu uzdevumu var veikt mazākā antena (16 m diametrā), bet tā vēl nav pilnībā atjaunota. Tā būtu viena no iespējām, kā nopelnīt naudu VSRC uzturēšanai, domā E.Bervalds. Piedāvājums pagaidām neoficiāli ir izteikts Ventspils pilsētas domei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta zinātniskais sekretārs Ilgonis Vilks uz Dienas jautājumu, cik nozīmīgs šāds centrs ir Latvijai, atbildēja, ka tas ir patiesi potenciāli nozīmīgs zinātniskais objekts. Arī LU Astronomijas institūta darbinieki individuāli sadarbojas ar VSRC. Tomēr kosmisko pētījumu zinātne Latvijā ir maz attīstīta, un zināmas problēmas radot arī šā objekta aprūpe lielā apjoma dēļ, jo lielā antena ir viena no lielākajām Eiropā, atzina I.Vilks. Latvijas zinātnieku iesaistīšanās starptautiskajā apritē ar šā objekta starpniecību neapšaubāmi nāk par labu Latvijas valsts tēlam, taču «ar spožām pogām vien ir par maz», jābūt arī reālam finansējumam, teica I.Vilks.