Kā neatgūt zaudēto svaru?

Tas arī tiek panākts. Bet apziņā, kā tas tika izdarīts, šiem ātrajiem tievētajiem nav. Viņi neiedziļinās uztura mācībā un nepieņem to kā dzīvesveidu. Un šie cilvēki arī «uzēd» atpakaļ zaudētos kilogramus. Otrā grupa ir cilvēki, kuri paši gan negribētu zaudēt svaru, bet viņiem to liek darīt citi: piemēram, ārsts iesaka zaudēt svaru, sievām vīri pārmet liekā svara problēmas. Šie cilvēki tad, kad cerētais mērķis ir sasniegts, jūtas gandarīti, bet viņi nav morāli tik spēcīgi un izglītoti uztura jomā, lai zaudēto svaru noturētu. Prakse liecina, ka tie, kas sāk tievēt citu mudināti, ilgi neiztur. Trešā grupa ir cilvēki, kas grib iemācīties saprast organismā notiekošos procesus, grib mainīt ēšanas paradumus. Var arī citādi Modē ir urīndzenošie līdzekļi. Taču tie vispirms atbrīvo organismu no šķidruma. Līdz vēlamajam kilogramu zudumam var tikt ātrāk, bet šī slodze organismam var būt kaitīga. Mākslīgi panāktu svara zaudēšanu var noturēt neilgi. Ar brīnumdiētām zaudējot svaru, nav izpratnes par notikušo. Ir tikai prieks. Svars tiek zaudēts, stingri pieturoties instrukcijām un tikko, to vairs nav, - viss atgriežas vecajās sliedēs. Svaru var samazināt ar tējām, tabletēm, kapsulām, pulveriem, bet rezultāts nav ilgstošs, jo netiek ietekmēta pamatvielmaiņa. Svara zaudēšanā galvenais ir mainīt vielmaiņu - neēdot tik daudz. Ja pamatā ir 2200 kaloriju dienā, tad tievēšanas laikā tiek ieteikts uzņemt 1200 kalorijas. Pamatvielmaiņa notiek 24 stundas diennaktī. Un 1000 kaloriju iztrūkums tiek kompensēts, dedzinot taukus, izmantojot mūsu enerģētisko materiālu. Taukaudu enerģētiskā ietilpība ir 7 tūkstoši kaloriju. Nav iespējams sadedzināt vairāk taukus nedēļā kā aptuveni vienu kilogramu. Ja tiek zaudēts vairāk svara, tad tas jau ir uz liekā šķidruma rēķina, cilvēks tiek pataisīts maksimāli sauss. Pie ļoti zemu kaloriju diētām sāk samazināties muskuļu masa. Cieš arī sirds muskulis, jo enerģija tiek ņemta arī no tā. Parādās vājums, sirdsklauves, svīšana, reiboņi. Tas ir pirmais signāls, ja kas tiek darīts nepareizi. Un tas bieži notiek tad, kad tievēšana notiek nekontrolēti. Bada «kūres» beidzas ar galvassāpēm, ģīboni, sliktu dūšu. Durot adatas ausīs vai citos ķermeņa punktos, tiek nomākta apetīte. To varētu izmantot tievēšanas sākumā, un šo metodi var ieteikt cilvēkiem, kuri ēd ļoti daudz, lai, apjomus samazinot, viņi vispirms tiktu galā ar kuņģa tilpumu. Taču gan apetītes samazināšana, gan mākslīgi izraisīta vemšana ir pretdabiskas parādības. To var darīt, īslaicīgs efekts noteikti būs, bet neēšana nav atrisinājums. Mācība par uzturu Kāpēc, zaudējot svaru, svarīgāka ir mācība par uzturu, nevis kampaņveida diētas? Svars tiek samazināts, pamatojoties uz zināšanām par ēdienu. Zināšanas tiek pielietotas praksē. Cilvēkam var būt mājās vesela bibliotēka, var būt neskaitāmi izgriezumi no avīzēm, kuros ir diētas un padomi. Taču, ja nekas no tā netiek izmantots, svars - nemazināsies. Ēšana un domāšana - dos rezultātu. Ja ir izturēta laika pārbaude, kas tiek dēvētas par līdzsvara nedēļām, kad vēlamais svars tiek saglabāts. Nevajag teikt, ka nu jau es nevarēšu ēst to, ko agrāk, nevarēšu darīt tā, kā agrāk biju pieradusi gatavot ēst. Nav jāatskatās. Svarīga ir atziņa, ka - tas jaunais, ko iemācos, ir labāks, interesantāks. Veselīgais uzturs un dzīvesveids ir vērtība, jo tu jūties fiziski labi un domas raisās. Tas ir tāpat kā mašīna - sliktu benzīnu taču tur nelej, jo tad motors neiet. Zaudējot svaru, cilvēks ne tikai iegūst ārēji. Galvenais ir sajūtas, kas rodas. Kas to ir izjutis un sapratis - labi justies ikdienā, tiem svars neatgriezīsies. Visgrūtākais ir prast noturēt svaru. Pierašana var ilgt trīs četrus mēnešus, bet citam organismam - pat gads. Pie jauna apveida tiek pierasts ar prātu. Faktiski arī pēc gada vēl joprojām skapī ir vecās, nu jau par lielu palikušās drēbes. Ir jāpaiet laiciņam, lai pierastu pie domas un fiziskā stāvokļa, ka ir nevis zaudēti kilogrami, bet iegūta jauna dzīve. Nevar jau tikai zaudēt un zaudēt svaru, ir jāatrod savs ideālais stāvoklis un tad ilgstoši jānotur līdzsvara periods. Tas ir laiks, kad cilvēks sāks ēst vairāk, bet viņš neskatās uz ēdienu kā uz ienaidnieku. Cilvēks iemācās manipulēt ar porciju skaitu. Ja saskrien mutē siekalas un gribas ceptus kartupelīšus, tad nevajag sevi mocīt un atteikties no tiem. Saprātīgi kombinējot ēdienu, var atļauties visu. Svara vērotāju grupu vadītājas Ingas Pūces un Gitas Ervikas ieteikumi