Kad saņemties, bet kad jau ārstēties

Savukārt Latvijā pret šiem līdzekļiem ir daudz nevajadzīgu aizspriedumu, uzskata Psihiatrijas asociācijas prezidente, docente Biruta Kupča. Tam ir zināms pamats, jo, piemēram, trankvilizatori (nomierinošie līdzekļi) un psihostimulatori (uzmundrinošie) var izraisīt atkarību. Docente B.Kupča skaidro, ka no citiem medikamentiem, ko lieto dažādu atšķirīgu psihisku traucējumu ārstēšanai (nootropie līdzekļi, neiroleptiķi, normotīmiķi un antidepresanti), atkarība nerodas. Bez tam visus šos līdzekļus drīkst pārdot tikai ar ārsta izrakstītu recepti. Kad nenāk miegs Trankvilizatori ir medikamenti, kurus lieto ļoti plaši, bet ar kuriem jāuzmanās. Tie domāti nepamatotas trauksmes, baiļu, nemiera un bezmiega ārstēšanai - taču bieži vien šie simptomi nemaz neliecina par medicīniskiem traucējumiem, bet gan atspoguļo personīgās, savstarpējo attiecību un sociāli ekonomiskās problēmas, kas nav labojamas ar medikamentu palīdzību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka trankvilizatori, nepārdomāti lietoti, izraisa atkarību. Daži no trankvilizatoriem nemiera radītos traucējumus nemaz neizārstē - tikai apspiež simptomus, kuri var atgriezties, ja zāles pārtrauc lietot. Docente Biruta Kupča iesaka, vispirms konsultēties ar ārstu un noskaidrot visus par un pret, pirms izvēlaties lietot vai nelietot trankvilizatorus. Otrkārt - jāatceras, ka šos medikamentus nedrīkst lietot ilgāk kā mēnesi un nedrīkst lietot lielās devās. Ja vien trauksme, kas naktī neļauj mierīgi gulēt, nav psihiska novirze, jāizvēlas citi veidi, kā palīdzēt iemigt. Pirmkārt - zināms cikliskums un patīkams rituāls pirms aizmigšanas. Kad negribas mosties Antidepresanti pēdējā laikā kļūst arvien populārāki - gan tāpēc, ka zinātne iet uz priekšu un atklāj arvien jaunus līdzekļus depresīvo traucējumu ārstēšanai, gan tāpēc, ka depresija tiešām ir izplatīta slimība. Vesels cilvēks savas emocijas un garastāvokli var kontrolēt, bet depresijas gadījumā tikpat kā neiespējami ar savu stāvokli tikt galā pašam. Depresijas pamatā ir noteikti bioķīmisko procesu traucējumi smadzenēs, kas ar gribasspēku vien nav labojami, un tāpēc bieži vien ar psihologa vai psihoterapeita konsultāciju nepietiek un ir jālieto medikamenti - antidepresanti, kas bioķīmiskos traucējumus sakārto. Kā jebkurai citai slimībai, arī depresijai ir sava attīstības gaita, un, jo ātrāk tā tiek diagnosticēta un uzsākta ārstēšana, jo labāk. Ja sliktais garastāvoklis un nomāktība ilgst vairāk nekā divas nedēļas, nevajag mocīties vainas apziņā un kaunēties par savu nevarību un neuzņēmību. Šādos gadījumos jāmeklē speciālista palīdzība, ne obligāti psihoterapeita vai psihiatra - arī ģimenes ārsti ir kompetenti depresiju un antidepresantu jomā. Šie medikamenti, pareizi piemeklēti un diezgan ilgstoši lietoti, depresiju pilnībā izārstē, un pēc tam ir maz iespēju, ka tā varētu atkārtoties. Docente Biruta Kupča atgādina, ka antidepresantu, tāpat kā jebkuru citu ķīmisku medikamentu, lietošanai var būt kādas blakusparādības, bet pierast pie antidepresantiem nevar. Tā sauktie dabiskie antidepresanti - serotonīns, tirozīns, triptofāms u.c. pavisam niecīgās devās ir sastopami arī dažos pārtikas produktos, piemēram, zivīs, riekstos, melnajā šokolādē. Nelielās koncentrācijas dēļ ar pārtiku uzņemti antidepresanti nedod nekādu ārstniecisku efektu. Kāds šokolādes gabaliņš labākajā gadījumā varētu līdzēt, ja uznācis neliels sapīkums.