No Civillikuma 864.panta izriet, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. Savukārt Civillikuma 1268.pantā noteikts, ka par reālnastas parādiem atbild nekustamais īpašums, un tādēļ katram tā jaunajam īpašniekam jānomaksā šie sava priekšgājēja parādi, bet ne vairāk kā par trim gadiem pirms tā pārejas pie jaunā īpašnieka. Visbeidzot, Civillikuma 1519. pants nosaka: no līguma izrietošās tiesības un saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums. Tātad šajā gadījumā jāizvērtē katra ar īpašumu saistītā parāda raksturs. Jaunajam īpašniekam nav jāmaksā tie iepriekšējā īpašnieka parādi, kas izriet no tā noslēgtajiem personiska rakstura līgumiem. Savukārt ar reālnastām (piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis) un pārejošo saistību līgumiem (piemēram, apsaimniekošanas maksa, komunālie pakalpojumi, ja jaunais īpašnieks turpina šos pakalpojumus lietot) saistīto maksājumu parādi jaunajam īpašniekam ir saistoši. Jaunajam īpašniekam gan saglabājas tiesības šo parādu summu piedzīt no iepriekšējā īpašnieka.
Kam jāmaksā parāds par dzīvokli?
Nopirku dzīvokli, ierakstīju to zemesgrāmatā, noslēdzu līgumu ar
apsaimniekotāju. Saņemot rēķinu, atklājās, ka iepriekšējiem
īpašniekiem ir palicis parāds, par kuru es nezināju. Vai man jāsedz
iepriekšējā īpašnieka parādi par apsaimniekošanu un komunālajiem
pakalpojumiem? Eksperta padoms: Pašvaldības aģentūras Rīgas
mājoklis juriste Vineta Skosta Ja jaunais īpašnieks dzīvokļa
pirkuma līgumā nav uzņēmies pienākumu samaksāt ar dzīvokli un tā
lietošanu saistītos parādus, tad no viņa var prasīt tikai to parādu
samaksu, kurus maksāt viņam par pienākumu uzliek likums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.