Karstā 1987.gada vasara, pirmās pretpadomju demonstrācijas

Letiņ-liberālie liberiņi, kāpēc jūs tik vienprātīgi klusējat par Gorbunova attieksmi pret ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 18. novembrī ? Tolerance ? Iecietība? Vai, vienkārši - kalpu muļķība?!

Krievi karo pret Vaciesiem !! Jauna On-Line spele krievu un vacu valoda attiecigi izveelamies kura puse karosim registrejoties. Cinas ir Flasha veidotas. Si ir Beta versija tapec viss tikai vel sakas. Spele bus ar lieliem panakumiem, par ko liecina lielais dalibnieku skaits. Tatad- no sakuma sanemam ierocus, un ejam cinas ar treneri, pec 2 limena sasniegsanas sakas xaotiskas cinas-pret realiem cilvekiem. Ieroci un apgerbs ir uzzimeti no istam bildem. Pamacibu meklejiet pec registresanas gadijuma ja nepieciesama, protams cata var uzzinat visu informaciju no biedriem. Vismaz iemetat aci, bus jautri :)

tikai suni un komunisti ar muti maizi pelna !!! Skatoties Latvijas ekonomikas attistibu pec 1991.gada var nebriiniities ..... bijuso komunistu un komjaunatnes funkcionaaru atrasanaas valdiibaa (ap 60%) novediis pie Latvijas ekonomikas kraha. Tuksie komunistu soliijumi sarkanaa fasisma laikaa un tagad par saulaino taali , ir utopija !!! cilveeki kas muuzaa neko nav dariijusi , iznemot komunisma slavinasanu un cilveeku apsausanu , neko sakariigu muusu valstij neizdariis !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Pakatieties pasi kas notiek apkaart , cilveeki vairs nevar mieriigi pat straadaat , katru dienu kaut ko zog, laupa , prihvatizee.... Dievidu tilts - Mahinaaciju tilts Gaismas pils - Kampeeju pils tukstosiem kapu kopinu bez kraasainaa metaala pieminas plaaksneem, Latvijas lauki un pilseetas bez elektriibas vadiem, izlaupiitas ruupniicas un darbniicas, taa vietaa kazino un laimeetavas, prostituucija un narkomaanija, cilveeku orgaanu tirdznieciiba....... Valdiiba melos un zags , kameer "cuukas-peleekaa massa" to pielaus

Varas iestādes tam gatavojas jau laicīgi. Cilvēki arī to zināja, daudzi gāja, jo atcerējās, ka 14.jūnijā pasākums noritēja diezgan mierīgi un tā arī avīzes rakstīja. Tas deva cilvēkiem pamatu domāt, ka arī šoreiz viss būs kārtībā un nekādas represijas nesekos. Tomēr komunisti šoreiz bija daudz nervozāki. Jau iepriekš jauniešiem tika noorganizēts kaut kāds alternatīvās mūzikas pasākums kaut kur ārpus Rīgas. Lieki teikt, ka liela daļu aizbrauca uz turieni. Kaut kāda daļa karstgalvju tika mierīgi neitralizēti. Viena no kulmminācijām bija, kad pie pieminekļa ziedus nolika grūtniece un atpakaļceļā čekisti viņu gribēja savākt, sieviete sāka kliegt - grūtnieci aiztiek un pūlis aiz drošībnieku ķēdēm sāka kliegt - Fašisti, fašisti! Varu iedomāties cik pārsteigti bija miliči to dzirdot! Vienvārdakot, tas izraisīja lielu viļņošanos un čekisti to sievieti palaida vaļā. Bet emocijas jau bija sakāpinātas līdz galējai robežai. Cilvēki ap to laiku jau sākā skaļi dziedāt un emocijas sita augstu vilni. Mazliet vēlāk pie pieminekļa kaut kādā veidā no Laimas pulksteņa puses tika bariņš ar jauniešiem, viņi nolika ziedus un ātri cauri miliču ķēdēm iemuka pūlī, tikai pašu pēdējo no viņiem mēģināja noķert civilā ģērbies čekiststs (viņi tā uzkrītoši tizli ģērbās, ka varēja viegli atpazīt). Čekistam nepalaimējās - miliči to puisi kaut kā palaida cauri un čekists kopā ar viņu nonācā pūļa vidū. Pēc mirkļa viņš izlidoja ārā ar saplēstu kreklu. Pats redzēju, kā cilvēki to saplēsa. Kāda viņa kolēģe čekiste - tāda drukna vecena, pēc skata īsta plintniece, acīmredzot saniknota par notikušo, noskrēja no pieminekļa platformas un drošā attālumā aiz miliču ķēdēs sāka maurot uz cilvēkiem - Malo vas perestreļaļi! (Par maz jūs apšāva). Te gan varu atzīmēt, ka demonstranti izturējās kopumā ar lielu pašcieņu un varētu teikt, ka šī bija viena no pirmajām reizēm, kad sabiedrība sākā apzināties savu spēku. Nenoliedzami, ka šajā visbīstamākajā posmā izšķiroša nozīmē bija Helsinku - 86 grupai. Pilnīgi droši var apglavot, ka vislielākā daļā šobrīdējo Atmodas varoņu tajā brīdi bija visai apjukuši un nobijušies. Tur nav ko pārmest - daudziem bija rūpīgi būvētas karjeras, ģimenes, sāpīga pieredze, utt. Bija daudz ko zaudēt. Tas arī bija laiks, kad cilvēkiem absolūti nebija garantijas, ka kādu nakti pēc Tevis neatbrauks un kādā pagrabā nenomauks nagus un ģimeni neaizsūtīs uz Sibīriju. Tā kā es būtu pēdējais, kurš pārmetīs, ka kāds toreiz vēl nejutās līdz galam pārliecināts.

Sos notikmus atceros loti labi,jo pats biju tajos iesaistits.Tikai biju starp tiem miliciem kas bija nolikti ap pieminekli.Manas atminas gan ir drusku savadakas neka si raksta autoram.Viss sis pasakums no varas puses jau bija gaidits dazas dienas ieprieks.Bija izsludinata paaugstinata gataviba un visiem bija jaierodas uz dezuru.Jau tad runaja ka busot ,,fasistu,,izlecieni.Latviesu milici zinaja ka nekas tads jau nebus,bet nezina kas bus palika.Teoretiskas macibas par demonstraciju izdzenasanu bija izietas,bet prakse to daudzi ta ari nebija macijusies.Jaatceras ka taja laika uz miliciju stradat neneca vietejie.Bija daudz puisi kas bija palikusi pec armijas.Tadel viniem iestastit ka tas ir ,,fasistu,,saiets nebija gruti.Jau ap pusdienas laiku ap pieminekli saka vakties cilveki.Tacu ,kad tie bija aiznemusi visu ietvi tur dezurejosie milici netika gala ar saviem uzdevumiem.Tas ir uzturet ,,kartibu,,.Tad iesaistijas papidus speki.Tas ir LPSR Ie ministrijas Valdibas un partijas objektu apsardzes pulks.Apmeram simts cilveki.Lidz tam pie Brivibas pieminekla bija savakti Proletariesu un Kirova rajona nodalu patruldienesta darbinieki.Velak tika atvesti Rigas milicijas skolas kursanti un Ie ministrijas virsnieki.Kamer ap Brivibas pieminekli kurseja autobusi kurim tur bija galapunkts nekas ipass nenotika.Tacu tauta saka pulceties vairak pec milicu paradisanas.Pirms tas bija labaka gadijuma paris simti cilveku,kas velejas nolikt ziedus.Bet partijas ,,vadoni,,parcentas un kad bija nolikta milicu kede.Tauta saka intereseties kas notiek.Sakuma atjokojam ka tas ir ,,Darba rezervju,,sacensibas.Nezinataj iem ,,Darba rezerves,, bija arodskolu sporta klubs PSRS laika.Krieviski runajosie vispar neko nesaprata kas notiek.Tie tikai pukojas ka pietura autobusi nevareja normali piebraukt un izlaist cilvekus.Kad partijas ,,vadoni,, nevareja pienemt lemumu izdzenat visus vai vel pagaidit tika dots lemums partraukt transporta kustibu gar pieminekli.Jo bija tik daudz cilveku ka tie spiedas uz milicu kedi un virzija to uz ielu.Bija automasinu vaditaji,kas ta vien speciali brauca tuvak malai lai uzbrauktu cilvekiem.Nezinu kadu motivu vaditi.Un ko konkreti tada veida gribeja iebaidit.Milicus vai cilvekus aiz kedes?Ap trijiem diena pienaca atlauja laist cilvekus pe pieminekla no labas puses kur sava laika staveja kinoteatra ,,Maskava,,reklamas plakats.Bija noteikums ka drikst iet pa vienam un nakamais iet tikai ja ieprieksejais ir atgriezies.Tacu kada mirkli cilvekiem tas ,,cirks ,,apnika un grupa cilveku izlauzas caur kedi pie pieminekla.Vini izraisija milicijas vadiba lielu apjukumu.Vajadzeja redzet ka vairaki oficieri saka skaridit un ,,organizet ,,nekartibu ,,noversanu.Vini vispar nesaprata ko darit.Tacu tad savacas un uzbruka tiem kas bija pie pieminekla.Kadas desmit minutes viniem vajadzeja lai savaktu tos cilvekus.Tacu vinu nebija daudz.Kadi desmit vai divdesmit.Velak nacas runat ar vienu no aizturetajiem.Ne taja diena.Jau velak kad vins piketeja pie Ministru Padomes 1988 gada sakuma pret Venspils amonjaka rupnicu.Bet tas ir cits stasts.Vinus iecirkni ,,apstradaja,, .Tacu vini tur izturejas loti mierigi,bet studenti pretim Latvijas Uneversitatei gan nedevas mierigi sevi arestet.Tur ir neliels laukumins kura bija sapulcejusies cilveki un mitinoja.Tas nu cekistiem nepatika.Tadel tur pa gajeju celiniem aiznesas ,,boboki,,Bija dzirdami kliedzieni un vareja redzet ka skrien cilveki un milici,ka ari cilveki bez formam.Ta ka viss pasakums saka iziet no kontroles tad bija atdzits autobus kuru vadija parak sportiski soferi ieterpti melnos kombinzonos.Vini staveja otra puse un darbinaja motorus.Dumi kas no viniem naca ara bija kodigi melni.Bet ari tas cilvekus neaizbiedeja.Taja puse cilveki staveja un dziedaja latviesu dziesmas.Bet visam punktu pielika komanda milicu kedei virzities prom no pieminekla un atspiest cilvekus prom.Cilveki dabigi to darija nelabprat.Bet nekas neatlika,jo ap Brivibas pieminekli saka braukat ielu laistama masina.Ta laistija udeni virsu tik tuvu cilvekiem ka neatlika nekas cits ka iet.Udens tika ari mums miliciem,jo stavejam pirmie pret so masinu.Nekad neaizmirsisu kad viena cienijama latviesu kundze man pienaca un ludza peiet un pateikt sim autovaditajam lai to nedara.Tacu nacas vinu apbedinat,ka tas nav manos spekos.Pirms tam biju pamanijis ka so masinu vada atkal aizdomigi sportisks virietis un pirms tam pie vina bija piegajis bedigi slavenais pulkvedis kas Janvara dienas gribeja aizstavet OMON kaujiniekus no nacionalistiem.Vins velak aizbega uz Piednestru.Partijas ,,vadoniem kas uz visu to noskatijas bija vienalga kas notiek ar cilvekiem,gan formas gan bez tas.Te domaju Tautu.Vini bija parbijusies.To vareja sajust pec vinu drudzainajam komandam.Vini vienkarsi nezinaja ko darit.Tadel ari velak bija sie zinojumi par simts arestetajiem un it ka arzemju inspereto akciju.Butiba vini pasi radija so pasakumu.Un tas varbut labi sanaca,jo nebutu si pasakuma tauta nebutu sajutusi ka var but vienota un speciga pret padomju varu.Neviens no padomju kungiem nebija spejigs iznakt un runat ar cilvekiem.Visi staveja ai Brivibas pieminekla Lenina ielas liepu aleja un uz visu noskatijas.Bija tikai redzams ka pie viniem nak un sanem komandas.Nkamaja diena Televizija ieminejas ka pie pieminekla bija sanacis paris tukstosi,bet isteniba bija ap pieciem vai pat septiniem tukstosiem.Te nevar nosuakt istu skaitli,jo janem vera ka bija ari tiri zinkarigi.Maskavas CT programa ,,Vremja,,pazinoja ka bija piecsimt cilveku ka bijusi nacionalistiski noskanoti un nosodijusi Ribentropa-Molotova pakta ligumu,kas vinuprat neeksistejot.Tas ari bija viss kas bija publiski.Tacu tauta jau runaja un saka sajust sevi ka speku.Dazi latviesu milici pec sis demonstracijas pameta darbu.Es paliku,jo jutu ka varu palidzet cilvekiem stradajot milicija.Tacu man paliek bedigi ap sirdi,kad redzeju tagadejas varas ricibu pret tautu 16 marta sledzot pieeju Brivibas piemineklim paris gadus atpakal.Tas izskatiojas ka kopija tiem pasakumiem kas bija 1987 gada 18.novembri.Tas bija ka ,kads butu izvilcis no galda atvilknes ta gada pasakuma planu pret nacionalistien piemineklu spridzinatajiem.Tads bija oficialais arguments lai slegtu pieeju sim piemineklim.Bet ari tas jau ir cits stasts.

Es atceros, kā savulaik, lauku bērns, skolas ekskursijā braucu gar Brīvības pieminekli, skatījos platām acīm un domāju - cik tas skaists! Nezināju neko - ne kas tas par pieminekli, ne kāda tā vēsture. Bet tādas bija manas pirmās emocijas. Kad vēlāk vecāki runāja - no mūsu pilsētas pāris puišu aizbraukuši uz Rīgu un pie pieminekļa "demonstratīvi"ziedus nolikuši (man gan tagad jautājums - vai tad varēja tik viegli tos ziedus nolikt?) un tāpēc apcietināti, es nesapratu - kāpēc pie pieminekļa ziedus nedrīkst likt? Vecāki neko vairāk nepaskaidroja, tikai to, ka nedrīkst, un viss, jo "tas ir tāds piemineklis". Ak, kā cilvēki bija iebaidīti! Viņi pat bērniem neko nevarēja paskaidrot!

Es atminos - biju pusaugu jaunkundze, kurai baiļu dēļ vecāki bija noklusējuši mūsu ģimenes postu - padomju izsūtījumus un vectēva nošaušanu. Un tad pēc 1987.gada 14.jūnija demonstrācijas pie mums atnāca tēta brālēns, kas par pretpadomju darbībām bija cietumā sēdējis, un pieklusinātā balsī manai vecmammai, kas savukārt vīra nāvi un Sibīriju bija piedzīvojusi, stāstīja: "Tur bija arī Latvijas karogs!" Vecmamma mulsi klusēja. Viņa saviem pāridarītājiem bija piedevusi. Bet tās sāpes - tās viņa tomēr, domāju, nebija aizmirsusi. To vienkārši nevar aizmirst. Es toreiz nesapratu, ko nozīmē Latvijas karoga parādīšanās publiskā vietā. Un kas tas vispār tāds - Latvijas karogs? Bet mana neziņa vairs nebija ilga. Un tieši tāpēc es katru 18.novembri domāju - cik labi, ka mums ir sava valsts! Par spīti tam, ka šī valsts ir nozagta, par spīti tam, ka tās nozagšanu koalīcija nelietīgi turpina. Bet - valsts mums ir. Un man ir žēl, ka mans vectēvs nepiedzīvoja šo laimes brīdi - valsts atjaunošanu. Viņu "par sadarbību ar starptautisko buržuāziju" nošāva 1942.gadā.

Patīkamas foto atmiņas.

Nododiet šīs fotogrāfijas digitala formāta Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam! Tur tām ir droša vieta uz daudziem gadiem.

paldies par interesanto aprakstu- man kaa tajaa gadaa dzimushajam ir interesanti lasiit atminjas.iesaku biezhaak shaadus rakstus publiceet!

PSRS un visu mūsu nelaimes sākās šo radikāļu dēļ! Viņi visi ir nacisti!

Okupantu agonija!