Kas zilonim nekaitē, cilvēkam gan

c., tamdēļ nepieciešams konsultēties ar Sabiedrības Veselības aģentūras (SVA) vai Infektoloģijas centra speciālistiem par riskiem un nepieciešamajiem profilakses pasākumiem, lai izvairītos no inficēšanās. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) datiem, Latvija pērn bija viens saslimšanas gadījums ar malāriju. Savukārt saslimšana ar dzelteno drudzi, kas ir viena no izplatītākajām kaitēm, netika konstatēta. SVA preses sekretāre Ieva Lasmane Dienai uzsvēra, ka panikai nav pamata, potes un pretlīdzekļi pret eksotiskajām infekcijas slimībām, pareizi lietoti, ir ļoti efektīvi. Stingru noteikumu par potēšanos un citu profilaksi, dodoties uz eksotikām valstīm, tūrisma firmām nav, taču ir rekomendācijas, atzīst tūrisma firmas Averoja direktors Kaspars Apse. Piemēram, ir tabula, kādas potes kādās valstīs ir nepieciešamas, dodoties uz Āfriku. Dienas aptaujātie tūrisma firmu pārstāvji uzsver, ka pēc šā incidenta nevajadzētu sākt nepārdomāti dzert zāles, jo tas tomēr ir ārkārtējs gadījums. Turklāt trūkst informācijas, kādos apstākļos sieviete ar malāriju inficējusies. Neoficiālā informācija liecina, ka sieviete nav saņēmusi nekādus pretlīdzekļus, kā arī tūrisma firma nav viņu brīdinājusi par iespējamajiem riskiem. Augstākais saslimšanas risks ir ceļotājiem, kuri dodas atpūtas braucienos uz jaunattīstības valstīm un izvēlas apmesties zemas klases viesnīcās, kempingos, lauku un mežu apgabalos. VSA speciālisti iesaka pirms došanās ceļojumā iepazīties ar apceļojamā apvidū sastopamajām slimībām, uzzināt, kā tās izplatās un kā ir iespējams no tām izvairīties. SVA iesaka veikt profilaktiskos pasākumus arī tiem ceļotājiem, kuri plāno uzturēties lielās pilsētās. Dodoties uz apgabaliem, kur izplatīts dzeltenais drudzis, holera, vēdertīfs, vīrushepatīts A, vīrushepatīts B, trakumsērga un meningokoku meningīts, speciālisti iesaka vakcinēties. Lai izvairītos no saslimšanas ar malāriju, jālieto pretmalārijas līdzekļi, kas jāsāk lietot pirms došanās ceļojumā un jāturpina arī vēlāk atbilstoši ārsta nozīmētajai shēmai. Parasti, iebraucot valstī, netiek kontrolēts, vai cilvēks izgājis nepieciešamo profilaksi pret kādām infekcijām, Dienai teica I.Lasmane. Dažas valstis pieprasa uzrādīt poti pret difteriju, dažkārt tiek kontrolēts, vai saņemta vakcinācija pret dzelteno drudzi. Skaties, ko dzer un ēd Viens no biežāk sastopamajiem ceļotāju saslimšanas iemesliem ir inficēts dzeramais ūdens vai pārtika, informē SVA. Ar inficētu dzeramo ūdeni un pārtiku izplatās vēdertīfs, hepatīts A, holera un ceļotāju caureja. Tamdēļ ieteicams izvairīties lietot uzturā neizkarsētus vai iepriekš pagatavotus salātus, nevārītus dārzeņus vai nemizotus augļus. Ja nav pieejams drošs dzeramais ūdens, drīkst lietot tikai ūdeni vai citus dzērienus, kas pildīti pudelēs rūpnieciski vai arī uzvārītus dzērienus - tēju vai kafiju. Var lietot hlorētu vai dezinficētu ūdeni, taču risku rada ledus pievienošana dzērieniem, ja nevar garantēt tā tīrību. Ūdens attīrīšanai iespējams lietot arī speciālas tabletes, ko iespējams ceļasomā paņemt līdzi jau no mājām. Karstajā klimatā nepieciešams uzturēt pietiekošu šķidruma līdzsvaru organismā, taču SVA iesaka atturēties no alkohola lietošanas dienas laikā. Savukārt peldēšanās ezeros, dīķos, upēs tropu apgabalos var radīt inficēšanās risku ar šistosomiāzi. Daudzās jaunattīstības valstīs ceļotājus var apdraudēt arī moskīti un odi, kas pārnēsā dažādas infekcijas. Tādējādi izplatās malārija, Denges drudzis, dzeltenais drudzis u.c. Lai izsargātos no kukaiņiem, jālieto aizsarglīdzekļi pret tiem. Viss pašu rokās Dienas aptaujāto tūrisma firmu pārstāvji, kuri piedāvā arī eksotiskos ceļojumus, pirms došanās ceļā tūristiem iesaka par iespējamiem riskiem un profilaksi interesēties SVA vai Infektoloģijas centrā. Šajās iestādēs ir visa operatīvā informācija, turklāt cilvēku veselība ir dažāda, iespējams, kāds pat nepanes potes un zāles, tamdēļ nepieciešama profesionāļu konsultācija, skaidro tūrisma firmas Relaks tūre direktors Hardijs Madzulis. Viņa paša pieredze, ceļojot pa malārijas skartajām zonām, rāda, ka odu atbaidīšanai pietiek ar speciālu antivielu injekciju. Līdzi viņš ņem arī tabletes pret malāriju un katram gadījumam arī antivielu injekcijas. Kā Dienai minēja aģentūras Latvia Tours ceļojumu konsultante Ruta Jaunzeme, diemžēl bieži vien cilvēki, dodoties atpūtas ceļojumos, lieto alkoholiskos dzērienus, kas nelabvēlīgi ietekmē potes un zāles, kas tiek lietotas kā pretlīdzeklis slimībām. Tamdēļ cilvēki nereti paši atturas no potēm un priekšlaicīgas slimību profilakses. Teorētiski tūrisma firmai būtu jāpārbauda, vai klients ir potes saņēmis. Diemžēl ir klienti, kuri pat nevēlas tērēt 1,20 ASV dolārus (Ls 0,70) par medicīnisko apdrošināšanu un lido uz Ziemeļāfriku (potes gan tur nav nepieciešamas), uzsver K.Apse. Apdrošināšanu uzspiest nav tūrisma firmas spēkos. Ja tūrisma firma ir iedevusi klientam sarakstu ar potēm un ieteikusi arī apdrošināties, bet klients to neizdara, tūrisma firmu atbildība ar to beidzas. Vairāki tūrisma operatori, piemēram, Novatours, līgumos ieviesuši ailīti, kur klients parakstās, vai viņš ņem apdrošināšanu no aģenta vai apdrošinās pats, stāsta K.Apse. «Lielākoties, ja klients parakstās, ka apdrošināšanu ņems pats, to nekad neizdara.» *** Slimību simptomi Malārija Malārija ir smaga slimība, kuru ierosina vienšūņi plazmodiji. Cilvēks ar malāriju var inficēties tikai tajos apvidos, kur ir plazmodiju pārnesēji - malārijas odi. Atrodoties apgabalos, kur ir izplatīti šie kukaiņi, svarīgi ir lietot dažādas vielas, kas atbaida tos. Malārijai raksturīgie simptomi ir drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes un vājums, vemšana, klepus un caureja. Malāriju ir iespējams izārstēt, ja to laikus diagnosticē. Ja, atgriežoties no ceļojuma vai tā laikā, parādās kāds no pieminētajiem simptomiem, jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta. Dzeltenais drudzis Dzeltenā drudža pārnēsātāji ir kukaiņi. Slimības galvenie simptomi ir drudzis, muskuļu sāpes, galvassāpes, drebuļi, slikta dūša, vemšana. Vakcīna pret dzelteno drudzi ir ļoti efektīva - tuvu 100%. Speciālisti iesaka vakcinēties visiem ceļotājiem, kuri gatavojas doties uz valstīm, kurās ir risks inficēties ar šo slimību. Šistosomiāze Izraisa kāpuri, kas nonāk saskarē ar ādu. Pirmajās divās dienās parādās izsitumi un nieze. Mēneša un pat divu mēnešu laikā var parādīties arī drudzis, klepus, muskuļu sāpes. Ārstē ar zālēm, kas ir efektīvas. Dati: Sabiedrības Veselības aģentūra *** Izplatītākās slimības dažādos pasaules reģionos Amerikas tropu un subtropu zemes dzeltenais drudzis Centrālā un Dienvidamerika vēdertīfs holera vīrushepatīts B trakumsērga malārija Amazones baseina rajons, Karību jūras salas vīrushepatīts B Okeānija vīrushepatīts B meningokoku meningīts Eiropas dienvidi vīrushepatīts A Āfrika dzeltenais drudzis vēdertīfs holera vīrushepatīts A vīrushepatīts B trakumsērga meningokoku meningīts poliomelīts malārija Āzija vēdertīfs holera vīrushepatīts A vīrushepatīts B trakumsērga poliomielīts malārija