Kuģu būve izvēršas Latvijā

Pēdējos gados kuģu remonta apjomiem ir tendence samazināties, jo arvien nopietnāku konkurenci izrāda Krievijas un Āzijas valstis, savukārt uzņēmuma apgrozījums no kuģu būves pieaudzis vairākkārtīgi, Dienai stāstīja uzņēmumu grupas Baltijas holdings (tajā ietilpst RKB) ģenerāldirektors Jānis Davidovičs. Viņš norāda - lai gan kuģu būvētavā ik gadu tiek izremontēti ap 130 kuģu, to skaitā arī lielie okeāna milzeņi, rūpnīcas kuģu remonta jaudas tiek noslogotas labi ja par 50%. Savukārt ar jaunu kuģu korpusu būves pasūtījumiem uzņēmums ir pilnībā noslogots līdz 2003.gada beigām. «Tā ir tirgus niša, kurā mēs patlaban jūtamies ļoti labi,» gandarīts J.Davidovičs. Publiskās akciju sabiedrības Rīgas kuģu būvētava akciju kontrolpaketi privatizācijas ceļā 1995.gadā iegādājās Rīgas ostas uzņēmums Remars-Rīga, kas ietilpst uzņēmumu grupā Baltijas holdings (BH). Plašākai publikai BH saistās ar uzņēmējiem Vasiliju Meļņiku un Ēriku Kažu. Sākts no nulles Jauni kuģi Latvijā nav būvēti kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem. PSRS laikos Baltijas valstīs kuģi tika vienīgi remontēti. Kuģu būve bijušajā Rīgas kuģu remonta rūpnīcā tika sākta faktiski no nulles. Kuģu būve prasa lielu precizitāti, tā diezgan stipri atšķiras no kuģu remonta, tādēļ sākumā trūka gan izglītotu darbinieku, gan iekārtu, atceras J.Davidovičs. Viņš saka - bijām spiesti aicināt speciālistus no ārvalstīm - inženierus, metinātājus, plazmas griezējus. Pirmajā gadā tika uzbūvēts viens vienīgs kuģa korpuss, nākamajā gadā - jau deviņi. Pērn Rīgas kuģu būvētava izgatavoja 12 jaunus kuģu korpusus, aptuveni tikpat plānots izgatavot arī šogad. Pašlaik RKB ir nolaidusi ūdenī vairāk nekā 30 nelielu zvejas kuģu un hidrogrāfijas kuģu korpusu. «Būvēt vairāk neļauj rūpnīcas jaudas. Tajā ir vietas tikai diviem visai īsiem stāpeļiem, uz kuriem liek kopā cehos piegrieztās kuģa detaļas,» stāsta BH ģenerāldirektors. Viņš sacīja, ka kuģu būvē Latvijas uzņēmums ir pilnīgi konkurētspējīgs, tādēļ arī visai intensīvi attīsta šo rūpalu. Kavējošās subsīdijas Kuģu korpusu būves pasūtītāji ir Skandināvijas valstis. J.Davidovičs stāsta, ka norvēģi pamazām atsakās no saldēto zivju piegādes, cerot iekarot tirgu ar svaigām zivīm. Šim nolūkam būvē speciālus kuģus. Rīgas kuģu būvētava izgatavojusi jau vairāk nekā 20 šādu kuģu. Nākotnē RKB cer sākt pilnīgi aprīkotu kuģu būvi. Patlaban šo rūpalu attīstīt traucē Eiropas Savienības īstenotā kuģu būves subsidēšanas politika - lai gan valsts subsīdijas kuģu korpusu būvei Eiropā jau atceltas, subsīdijas aprīkojuma - dzinēja, navigācijas iekārtu - uzstādīšanai vēl ir saglabājušās. «Šā iemesla dēļ norvēģi izvēlas kuģi aprīkot pašu mājās,» stāstīja BH ģenerāldirektors. Tomēr ir cerība, ka nākotnē ES valstīs subsīdijas varētu tikt atceltas. Izvēršas Liepājā Pērn RKB privatizācijas ceļā par 2 miljoniem latu iegādājās bijušās militārās kuģu remonta rūpnīcas Tosmāres kuģubūvētava akciju kontrolpaketi. Tieši ar Liepājas rūpnīcu rīdzinieki saista ambiciozākos kuģu būves attīstības plānus. Patlaban esot sagatavots investīciju projekts, kas paredz Tosmāres attīstībā ieguldīt 5,2 miljonus latu. Jau šogad tur sākta pirmā kuģa - 80 metru garā tankera - izbūve. BH izskatīja arī Klaipēdas kuģu remonta rūpnīcas iegādes iespējas. Tomēr, iepazīstoties ar tās visai skumjajiem finansiālajiem rādītājiem un nepieciešamajām investīcijām, BH no Lietuvas ražotnes privatizācijas atteicās par labu Liepājas un Rīgas ražotņu attīstībai. «Par 40 miljoniem ASV dolāru, kas būtu jāinvestē Klaipēdā, iespējams uzcelt divas kuģu būves rūpnīcas,» atzina BH ģenerāldirektors. Kopš RKB privatizācijas jaunu iekārtu iegādē, doku un iekārtu remontā katru gadu investēti 1,5-2 miljoni latu. Dienas Biznesa veidotajā Latvijas uzņēmumu topā RKB pēc pērnā gada rādītājiem izvirzījusies 43.vietā. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 1999.gadu, bija palielinājies no 15 līdz 20 miljoniem latu, bet tīrā peļņa pieauga no 554 līdz 777 tūkstošiem latu. RKB nesen sniegtajā pārskatā Rīgas Fondu biržai teikts, ka šā gada deviņos mēnešos bruto peļņa esot bijusi 908 tūkstoši latu, kas ir par 26,6% lielāka nekā tajā pašā laikā pērn. Īpašnieki gandarīti Dienas aptaujātie Latvijas kuģu īpašnieki par RKB lielākoties izteikušies atzinīgi. Rīgas kuģniecības kuģu tehniskais uzraugs Ivars Marķitāns Dienai sacīja, ka, veicot cenu aptaujas Baltijas jūras kuģu remonta rūpnīcās, arī Krievijā un Polijā, Rīgas kuģu būvētavas cenas allaž izrādījušās vispievilcīgākās. Arī darbu kvalitāte esot augsta. Vasarā, kad kuģu remontus veic visvairāk, uz tiem esot jāstāv garā rindā. I.Marķitāns vērtē, ka RKB patlaban ir visizdevīgākajā stāvoklī, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstu kuģu remonta rūpnīcām. Tā spējusi gan attīstīt kuģu būvi, gan arī saglabāt kuģu remonta apjomus. Klaipēdas uzņēmumi pārmaiņu virpulī zaudējuši teju visus klientus, bet Igaunijas Baltic Ship Repair arvien vairāk pievēršas metālapstrādei.