Laiks - tagadne

Svarīgākais, vai ir atrasts dzīvais kodols, kas obligātās programmas ietvaros atvestajai vidusskolas klasei (no sērijas Mēs viņus piespiedīsim mīlēt Raini, Blaumani u.c.) liek sastingt nenotikušā zviedzienā. Tādēļ, ka ir pa īstam. Ķer personīgi. Atslēgas vārdi saglabāti Režisors Pēteris Krilovs Nacionālajā teātrī iestudējis lugu Pazudušais dēls, kurai šodienīgus akcentus piešķīrusi Inga Ābele. Neredzot izrādi, mēs varētu savērpt visai garu, pseidogudru un garlaicīgu patērzēšanu par tēmu "vai tad nav tā, ka klasika bez mūsdienīgošanas runā pati par sevi" u.tml. Pēterim Krilovam tas nešķiet interesanti. Man arī ne. Paliekam pie tā, "lai katrs nāk un skatās, vai tas viņam ir pieņemami vai nav". Vien atgādināšu hrestomātisku patiesību, ka bez Blaumaņa dramaturģijas - drāmām Pazudušais dēls (1893), Indrāni (1904), Ugunī (1906), komēdijām No saldenās pudeles (1901) un, protams, Skroderdienas Silmačos (1902) - latviešu teātris nav iedomājams. Un nekāda mode vai atšķirīgs sadzīves interjers nav spējīgs padarīt mazāk pievilcīgus Blaumaņa reālistiskos raksturus ar slavenajām "divām dvēslēm" vienās krūtīs, līdz traģēdijai izkāpināto spriegumu, situāciju konkrētību un konfliktu vispārcilvēcisko jēgu. Šķiet labi, ka I.Ābele saglabājusi Pazudušā dēla kodolu - atslēgas teikumus: "Miku, kādēļ ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna", kā arī "...bet vai tu teici - neej uz krogu, nedzer?". Tie savā dramatisma sabiezējumā skan nepārsūdzami pašpietiekami. Taču līdzās šai klasikai Roplainis satiek meiteni no bankas, kas kārtojusi kredītu, dāvanā atved kompaktdisku, jaunieši sarunājas par Labvēlīgo tipu un fabrikantiem, Ilzes mīļākā dziesmiņa arī nav grāmatā rakstīts kāds Esenberģu Jāņa vai Lapu Mārtiņa dzejolītis, bet kāds hits par šķiršanos no CD, Iņķis Montu (nevis Matildi) izsmej, vai tad iešot uz Rīgu kādā Rimi vai Maksimā strādāt... Neiespējama mīlestība Ir nojausma, ka Pētera Krilova izrādes akcenti smagi svērsies uz vecāku vainas un atbildības pusi. Vai Krustiņa/Kristus mātes bezierunu paklausīšana pavēlei - ej, uzvāri tēju - nenozīmē to pašu, ko - nopērc man dzīvokli, mašīnu u.c. un liec mani mierā - šodien? Izrādē labi zināmais Blaumaņa zemnieku sētas mantinieks, vienīgais dēls Krustiņš Pētera Krilova mūsdienu Pazudušā dēla interpretācijā pārtapis par Kristu, jaunekli, kas dzīvo pusiekārtota gatera teritorijā un pēc traģiskas autoavārijas un drauga Reiņa bojāejas aizdomājas par savu likteni un vainu. Neziņa, kā dzīvot tālāk, kad saskarsme ar tuviniekiem ir formāla, mīlestība šķiet neiespējama, pašu meži ir izsaimniekoti un mājas apkrautas ar parādu nastu, iedzen Kristu nāvē. Šolaiku pazudušo dēlu spēlē Regnārs Vaivars, Roplaiņu lomās - Lolita Cauka un Uldis Dumpis. Pārējās lomās - Daiga Gaismiņa, Karīna Tatarinova vai Evija Skulte, Rasma Garne vai Svetlana Bless, Uldis Anže, Jānis Skanis, Arno Upenieks, Kaspars Zvīgulis. --- I.Ābeles skatuves variants pēc R.Blaumaņa lugas Pazudušais dēls Režisors Pēteris Krilovs Nacionālā teātra Lielā zāle 9.XII 18.30 11.XII 18.00