Latvānis apdraud Latviju

Neparastais augs, it īpaši ziedu laikā, izskatās ļoti pievilcīgs, taču katra neuzmanīga pieskaršanās cilvēkam var radīt ilgi nedzīstošus ādas apdegumus vai pat nopietnus veselības traucējumus. Apdegumus ārstē slimnīcās Kā Dienai pastāstīja Cēsu slimnīcas traumatoloģijas nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa, ik gadus dziednīcā nonākot 5 vai 6 latvāņa upuri, no kuriem vismaz vienam esot nepieciešama nopietna palīdzība stacionārā. Pēc A.Skrastiņas aplēsēm, Cēsu slimnīcā vien latvāņa radītus apdegumus esot dziedējuši ap pus-otra simta cietušo. Visbiežāk ciešot iebraucēji no citurienes, jo Cēsu puses iedzīvotāji augam ejot apkārt ar līkumu. Arī savus bērnus viņi esot iemācījuši bīties no latvāņa apdegumiem. Dīvainā kārtā visbiežāk apdedzinoties tieši pieaugušie, kuri sākuši karu pret latvāni. Neraugoties uz to, ka auga appļaušanā tie devušies no galvas līdz kājām slēgtā apģērbā, no apdegumiem ne visiem esot izdevies izvairīties. Arī šovasar slimnīcā gandrīz mēnesi smagus apdegumus nācies ārstēt kādam pacientam, kuram uz krūšu kurvja, muguras un rokām nejauši caur apģērbu, domājams, nokļuvusi kodīgā auga sula. Viņš jau otro gadu pēc kārtas, ievērojot vislielāko piesardzību, devies latvāņu «druvā» ar izkapti, tomēr pieredze viņu nav pasargājusi. Kā Dienai apgalvoja ārste A.Skrastiņa, apdegumu rašanos veicinot, piemēram, saulains laiks vai arī sviedru izdalīšanās, cilvēkam strādājot. Turklāt katra indivīda organisms atšķirīgi reaģējot uz saskarsmi ar šo augu. Dienai savus pārdzīvojumus pastāstīja arī Cēsu rajona Zaubes pagasta zemniece Aelita Runce, kura pēc nejaušas saskarsmes ar latvāņiem divas dienas bijusi spiesta mājās pavadīt gultas režīmā, izjūtot sirdsdarbības traucējumus. Brūces esot dzijušas aptuveni mēnesi. Kolhozi pajuka, bet latvānis palika Kā Dienai pastāstīja Cēsu rajona Priekuļu selekcijas stacijas vadošais pētnieks Ivars Holms, Sosnovska latvāņa izplatība aizsākusies Priekuļos, kur to kā perspektīvu lauksaimniecības kultūru aptuveni 100 kvadrātmetru lielā izmēģinājumu lauciņā 50. un 60.gadu mijā sāka pārbaudīt zinātnieki. Toreizējā PSRS lauksaimniecības ministrija esot uzdevusi izpētīt šā auga īpatnības Ziemeļrietumu zonā, kā tolaik tikusi dēvēta Baltijas valstu teritorija. Ar latvāni padomija esot saistījusi lielas cerības lopbarības ražošanā, jo augs spēj no katra hektāra dot pat līdz 1000 centneriem zaļās masas, ko var izmantot skābbarībai, kombinējot to kopā ar dažādām piedevām - pelavām, vīķauzām vai saulespuķēm. Par iespējamo apdedzināšanos cilvēki uzzinājuši tikai vēlāk. Latvānis kā perspektīva lauksaimniecības kultūra savulaik ticis ieviests tikai Madonas rajona Barkavas sovhozā, bet arī tur tā lietderība drīz vien tikusi apšaubīta, jo govīm nav garšojis ne zaļš, ne skābēts. Taču maisiņi ar sēklām paspējuši aizceļot uz visiem valsts novadiem, aizsākot auga neprognozējamo izplatību. Sosnovska latvānis Latvijā ir ievazāts no Kaukāza, kur tas lielās platībās aug savvaļā un ir iecienīta brūno lāču, briežu un aļņu barība, auga izcelsmi Dienai raksturoja I.Holms. Kā uzskata SIA Priekuļi -1 direktors rīkotājs lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Katajs-Paeglis, nu jau latvāni pilnīgi uzveikt neesot iespējams. Milzīgais daudzums latvāņa sēklu - pat līdz 1 tonnai no hektāra izplatoties gan ziemu, gan vasaru. Tās pārnēsājot ūdens, vējš, dzīvnieki un cilvēki. Ar latvāni negrib sadzīvot Kā Dienai pastāstīja Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektors Vilnis Velde, kurš ir arī Gaujas nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plāna darba grupas dalībnieks, patlaban tiekot kopā ar dāņu speciālistiem izstrādāta programma latvāņa iznīdēšanai un izplatības ierobežošanai. Šie augi visvairāk esot saviesušies ap Vaives un Raunas upju gleznainajiem krastiem, ko iecienījuši tūristi un makšķernieki, kā arī vairākās Valmieras rajona vecupju gultnēs. Pret latvāni ir sacēlušies gan Priekuļu, gan Skrīveru, gan Zaubes, Vaives un vairāku citu pagastu ļaudis. Tā Zaubes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības Kalnbērziņi īpašniece Aelita Runce ar savu domubiedru grupu no Siguldas pilsētas un pagasta, Ogres rajona diviem pagastiem, Vaives un Zaubes ir vienojušies kopīgam projektam, cerībā saņemt PHARE programmas finansējumu latvāņa uzveikšanai. Kā izteicās A.Runce, Zaubē vien ar šo augu ir pārņemti ap 500 hektāru. Dažviet izplatība jau esot tik draudīga, ka latvāņu «mežu» ieskauto māju saimnieki grasoties pamest savas dzīvesvietas, lai neriskētu ar savu vai bērnu veselību. J.Katajs-Paeglis ar savu kolēģi I.Holmu no Priekuļu zinātnieku saimes pērn pieprasījuši līdzekļus latvāņa izpētei un apkarošanai, taču nav tos saņēmuši naudas trūkuma dēļ. J.Katajs-Paeglis uzskata, ka ir vajadzīga valstiska ieinteresētība, lai latvāni pakļautu cilvēka gribai. Viņš aicināja bez nopietnas izpētes vēl nevilkt krustu pāri šim svešajam augam, pieļaujot, ka, cilvēkam paklausīgs latvānis varētu būt pat noderīgs, piemēram, kā izcils medus augs. Tomēr paredzams, ka nākamgad Latvijā cīņa pret latvāni varētu aizsākties. Kā Dienu informēja Zemkopības ministrijas pētījumu un izglītības departamenta direktors Pēteris Lībietis, ir cerības saņemt 3660 latus, kas šoreiz piešķirti Skrīveru zinātnes centram saskaņā ar viņu iesniegto projektu. Centra direktors Ģedimins Siliņš Dienai sacīja, ka projektu īstenošot laukkopības nodaļa sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu.u Visbīstamākais šis augs esot ceļmalās, jo sēklas automašīnas nejauši varot aizvest pat simtiem kilometru tālu, - stāsta Jānis Katajs-Paeglis Latvānis Latvijā Izplatība aizsākās 50. Un 60.gadu mijā aptuveni 100 kvadrātmetru lielā izmēģinājumu lauciņā Priekuļos. Patlaban latvānis Latvijā jau aizņem vairākus simtus hektāru un kļuvis cilvēkiem bīstams. No latvāņa Cēsu apkārtnē vien guvuši apdegumus ap pusotra simta cilvēku.