LC nežēlo līdzekļus ietekmes nostiprināšanai Rīgā

Ikviena pašvaldību vai Saeimas vēlēšanu kampaņa ceļiniekiem ir raksturīga ar jaunu līderi, par kādu šoreiz kļuvusi Aija Poča. 60 pieteikto kandidātu vidējais vecums ir 45 gadi, augstākā izglītība ir 52 cilvēkiem. LC, pieņēmis vairākus jaunpienācējus, ir viens no ietekmīgākajiem spēkiem arī pašreizējā domē, turklāt trīs gadus pašvaldību vadīja ceļinieks, tagadējais premjers Andris Bērziņš. Par saviem labākajiem darbiem domē partija uzskata atbalstu uzņēmējdarbībai un izglītībai, bet pamatoti pārmetumi tai jāuzklausa par pilsētas centra vienotas attīstības trūkumu un saudzīgo attieksmi pret nolaidību un naudas šķērdēšanu. Uz papīra palikuši arī tādi solījumi kā gājēju ielas Vecrīgā, uzlabota sabiedriskā transporta plūsma, atsevišķi palīdzības veidi invalīdiem un sociāli maznodrošinātajiem. Uzvaru un mēra amatu ceļam neparedz Tieši uz A.Poču kā mēra kandidāti ir likts viss kampaņas uzsvars, kam augsne tika sagatavota jau pavasarī, sākotnēji izvirzot viņu kā premjera amata kandidāti. LC lepojas ar to, ka A.Poča ir ne tikai spēcīga finansiste, bet arī cilvēks, par kuru citiem būtu grūti atrast kādu kompromatu. Taču tas neliedz politiskajiem konkurentiem lēst, ka vajadzības gadījumā ceļinieki varētu arī iztirgot mēra amatu par labu kādas citas partijas kandidātam, ja vien tas dotu iespēju nostiprināt pietiekami lielu ietekmi pašvaldībā un saglabāt arī valdību. Politisko viltību, kurā, kā atzīst partneri, ceļiniekus grūti pārspēt, partija varētu likt lietā arī šoreiz. LC, kas izveidojās pirms 5.Saeimas vēlēšanām kā «zvaigžņu komanda», ir bijis pie varas kopš 1993.gada un pratis izķepuroties visgrūtākajos laikos pie viszemākajiem reitingiem. Protams, mēra amatu LC neatdotu, ja būtu vēlēšanu uzvarētāji, kas tomēr netiek prognozēts. Taču iepriekšējās vēlēšanās 1997.gadā savā taktiskajā izmanībā LC prata, arī nebūdami uzvarētāji, iegūt domes priekšsēža posteni Andrim Bērziņam. 1997.gadā LC Rīgas domē saņēma deviņus mandātus, kas bija mazāk nekā koalīcijā esošajiem tēvzemiešiem un opozīcijā palikušajiem sociāldemokrātiem. Taču domē bija pietiekami daudz politisko spēku ar pāris deputātiem, kurus LC prata piesaistīt ietekmes nostiprināšanas nolūkā un pēc tam arī attiecīgi atalgot ar amatiem, kas bija pat izdevīgi, jo, kā vairākkārt pēc tam norādīja sociāldemokrāti, domes priekšsēdim ir izdevīgi šādi cilvēki, kas, novērtējuši iegūto, būs paklausīgi. Tagad LC frakcijā ir 11 deputāti, bet vēl trīs ir pievienojušies partijai, paliekot savās iepriek-šējās frakcijās. Vecie solījumi nav pildīti Pēc frakcijas priekšsēdētāja Jura Lorenca Dienai teiktā, LC par savu galveno panākumu uzskata investīciju piesaisti un bezdarba samazināšanos, daudz esot ieguldīts izglītībā. Lai arī celtas sociālās mājas, J.Lorencs atzīst, ka nepietiekami darīts, lai veidotu neprivatizējamus sociālos dzīvokļus, kas neprasītu mazturīgo iedzīvotāju pārvietošanu. LC solīja arī noteikt diferencētas īres maksas atkarībā no mājokļa izvietojuma, kas pašlaik esot tikai iesākts, nosakot atšķirīgu nekustamā īpašuma nodokli. Aizmirsts ir solījums apmaksāt maznodrošinātajiem nodevas par dzīvokļa privatizāciju, tāpat kā iestāžu pielāgošana invalīdu iekļūšanai. Jānorāda, ka patlaban ar ratiņiem nav iespējams iekļūt pat domes ēkā. Redzamu iniciatīvu LC nav izrādījis solījumā pilnveidot sabiedriskā un cita transporta organizāciju pilsētā. J.Lorencs norāda, ka lielais automašīnu skaits uzlabojumus ļautu panākt tikai ar nozīmīgiem ieguldījumiem, piemēram, tiltu un viaduktu celtniecību, kas būšot svarīgs uzdevums jaunajai domei. LC nav centies arī izveidot solītās gājēju ielas Vecrīgā, ko frakcijas vadītājs skaidro ar politiskās drosmes trūkumu domē, toties A.Bērziņš savulaik ieteica atdot tikai gājējiem Tērbatas ielu, ko speciālisti uzskatīja par pilnīgi neiespējamu. LC jāuzņemas daļa atbildības arī par neizstrādāto Rīgas centra attīstības un saglabāšanas plānu, kas novedis pie haotiskas būvniecības, draudot ar centra izslēgšanu no pasaules kultūras mantojuma saraksta. Lai arī priekšvēlēšanu programmā tika solīts prasīgums pret domes darbiniekiem un samaksa tikai par padarīto, tieši A.Bērziņa laikā sabiedrību pārsteidza maigā attieksme pret virkni pārkāpumu domes struktūrās. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija A.Bērziņa ilgstošā nevēlēšanās atlaist pašvaldības policijas šefu Mārtiņu Andersonu, kurš izcēlās ar neizprotami dārga auto pirkšanu, vidējo izglītību un pagātnē bija zadzis olas. Kandidē visi esošie domnieki Domājams, ka pēc vēlēšanām no ceļiniekiem varēs prasīt atbildību arī par iepriekš neizdarīto, jo jaunā saraksta augšdaļā ir galvenokārt esošie domnieki un citi pašvaldības amatos strādājoši cilvēki, tomēr tas neizceļas ar ļoti spilgtām personībām, kas izraisītu lielu sabiedrības interesi. Bez mēra kandidātes A.Počas un iekšlietu struktūrās augsti novērtētā ģenerāļa A.V.Blonska, kurš partijas atbalstītāja statusā tai piesaistīts tieši domes vēlēšanām, LC tradicionālajā līderu trijniekā ir arī pašreizējais mēra vietnieks Juris Visockis. Viņa domnieka biogrāfijā ir vairāki asu kritiku izpelnījušies lēmumi, no kuriem pēdējais ir partijas biedra Dana Bērtuļa virzīšana Rīgas reģiona attīstības aģentūras ģenerāldirektora amatā bez konkursa. J.Visockis līdz pēdējam brīdim aizstāvēja arī ieceri bez konkursa atdot Hansabankai kāroto zemes gabalu Ķīpsalā. Tagadējais mēra vietnieks nejutās neērti arī 1999.gada nogalē, kad viņa vadītā RD kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja piešķīra 3000 latu paša izdevniecībai Jumava. Jāpiezīmē, ka iespēju saņemt domes naudu saviem un dēla kultūras projektiem nav laidusi garām arī cita LC domniece Laima Žurgina. Listes augšdaļā ierindots arī viens no partijas sponsoriem, Latvijas krājbankas padomes priekšsēdis Viesturs Koziols - kādreizējais LC premjeru Godmaņa un Birkava padomnieks ar neveiksmīgu biznesa pieredzi G-24 kredīta apsaimniekošanā, kurš vēlāk savu darbību saistīja ar norvēģu uzņēmumiem. Bez 7.Saeimas deputātes A.Počas sarakstā ir bijušais Augstākās Padomes deputāts Rolands Repša, bijušie Saeimas deputāti Raimonds Jonītis, Indra Sāmīte un Mariss Andersons, no kuriem divi pēdējie strādājuši arī domē. Kandidātu sarakstā iekļauti arī abi LC rajonu izpilddirektori - Jānis Kosītis no Zemgales priekšspilsētas un Latgales priekšpilsētas iz-pilddirektors Guntis Grīnbergs, kurš pavisam nesen tika turēts aizdomās par atrašanos darbavietā alkohola reibumā. No LC kandidēs visi pieci pienācēji Uz LC frakciju no Demokrātiskās partijas Saimnieks pārnācis 1.slimnīcas direktors Jānis Ozols, pēc kura priekšlikuma dome deva priekšrocības pašvaldības uzņēmumam Rīgas slimokase apdrošināt pašvaldības iestāžu darbiniekus, kā arī no LNNK ievēlētais Māris Purgailis. LC frakcijā nestrādā, bet partijai pievienojušies ir Egons Lavendelis un Ivars Rudzītis no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Īpaši minama ir piektā «pārbēdzēja», viena no pamanāmākajām personām domē Linda Baltiņa, kas tika ievēlēta no Nacionālās progresa partijas. Par ceļinieci viņa kļuva ar tagadējā premjera un LC priekšsēdētāja A.Bērziņa svētību un, par spīti zināmai pretestībai partijas iekšienē, kandidēs no LC. L.Baltiņa, visus četrus gadus vadīdama domes Satiksmes un transporta lietu komiteju, bieži ar savām pārsteidzīgajām idejām nokaitinājusi autovadītājus, izpelnoties vienu no negatīvākajiem reitingiem domē. Savulaik asi kritizēta ne vien viņas piedāvātā sabiedriskā transporta un autostāvvietu tarifu politika, bet arī iecere aizliegt automašīnas novietošanu pilsētas centrālajā daļā un neapzinīgo šoferu sodīšanai plaši izmantot autoevakuatorus. L.Baltiņa arī aizstāvēja bagāžas maksas iekasēšanu par sabiedriskajā transportā pārvadātajiem mūzikas instrumentiem, tāpat viņai bija jātaisnojas par visu trīs Daugavas tiltu vienlaicīgu remontu. Saraksta lokomotīves Mēra kandidāte Aija Poča: «Galvenais ir pilsētas infrastruktūras sakārtošana nolūkā veicināt uzņēmējdarbību, samazināt administratīvās barjeras un nodrošināt pilsētai papildu ieņēmumus, kas ir sevišķi būtiski. Svarīgi, lai ieņēmumi paliek pilsētā, tāpēc jācenšas panākt, lai cilvēki dzīvotu Rīgā un maksātu te nodokļus, un nepārvietotos uz Rīgai tuvajiem pagastiem un pilsētām, tādejādi šo naudu atstājot tur. Vēlreiz ir jāizvērtē arī visi pašvaldības nekustamie īpašumi, izanalizējot, cik saimnieciski un lietderīgi tie tiek šodien izmantoti, lai no tiem pilsētai būtu lielāks labums.» Aloizs Visvaldis Blonskis Pensionētais policijas ģenerālis varētu būt lielākais lietpratējs rīdziniekiem solītajā cīņas ar noziedzību aktivizēšanā Juris Visockis Konkursu noliedzējs, basketbolists Juris Visockis bija LC deleģētais mēra kandidāts pēc A.Bērziņa kļūšanas par premjeru Aivars Leimanis Tikai nedaudzi zina, ka Operas galvenais baletmeistars ir viens no čaklākajiem LC domniekiem Ivars Rudzītis Bijušo Staburadzes šefu domē ievēlēja no Saimnieka, bet par LC biedru viņš kļuva 1999.gada beigās Helmuts Balderis-Sildedzis Bijušais hokejists domnieka amatā parūpējies arī par savu biznesu, uzceļot daudzstāvu autostāvvietu Natālija Ābola Žurnāliste N.Ābola ir viens no retajiem sabiedrībā populārajiem cilvēkiem, kas ceļiniekiem pievienojies neilgi pirms vēlēšanām Latvijas ceļa programma LC apņemas: Uzņēmējdarbībā Straujāk attīstīt ražojošās nozares, informātiku, būvniecību. Izglītībā Nodrošināt bērniem iespējas aizpildīt brīvo laiku ar noderīgām nodarbībām, vairāk līdzekļu piešķirt sportam; nodrošināt, lai 2001.gada 1.septembrī četras pilsētas skolas saņemtu jaunas sporta zāles, bet četras mūzikas skolas divu gadu laikā saņems jaunas, izremontētas telpas. Mājokļu politikā Strādāt pēc principa: nevis cilvēka pārvietošana uz sociālo māju, bet palīdzības sniegšana cilvēkam mājās; palīdzēt tiem, kas objektīvu apstākļu dēļ nespēj samaksāt īri un komunālos pakalpojumus; nepieļaut likumīgu īrnieku un godprātīgu īres maksātāju izlikšanu uz ielas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas; ierosināt, lai tiktu uzsākta pašvaldības dzīvokļu celtniecības programma - dzīvokļi šajos namos netiktu privatizēti, bet gan izīrēti sociāli neaizsargātajiem rīdziniekiem; nodrošināt zemākas siltuma izmaksas. Drošībā Aktivizēt cīņu ar noziedzību un panākt, lai cilvēks Rīgā jūtas drošs katrā vietā un jebkurā diennakts laikā; darīt tā, lai iecirkņa inspektori iegūst vietējo iedzīvotāju uzticību; nekad nepieļaut narkotiku legalizāciju un vēl asāk vērsties pret narkotiku tirgotājiem. Satiksmē Iestāties par jaunu transporta būvju celtniecību - tuneli, kas savieno Ģertrūdes un Daugavpils ielas; tiltu pār Buļļupi Bolderājā; divu līmeņu krustojumu Juglā pie veikala Tallina; jaunas apakšzemes gājēju pārejas Dzelzceļa stacijas rajonā; uzsākt jaunā Daugavas šķērsojuma būvniecību, kas savieno Spilves lidlauka rajonu Pārdaugavā ar Ziemeļu maģistrāli; sastrēguma stundās izmantot satiksmes regulētājus; atjaunot tramvaja maršrutu Jugla - Imanta, lai no viena pilsētas gala līdz otram varētu izbraukt bez pārsēšanās. Citi solījumi Labiekārtot atpūtas zonas, atjaunot un paplašināt apstādījumus, iekārtot bērnu rotaļu laukumus; sakopt Mežaparku, kuram jāatgūst kādreizējā atpūtas zonas nozīme. LC deputāta kandidāti Rīgas domei N.p.k.; Vārds, uzvārds (dzimšanas g.); Izglītība; Pamatdarba vieta un ieņemamais amats 1. Aija Poča (1948) augstākā LR 7.Saeimas deputāte, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja 2. Aloizs Visvaldis Blonskis (1933) augstākā LR Iekšlietu ministrija, pensionārs 3. Juris Visockis (1954) augstākā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks 4. Aivars Leimanis (1958) augstākā Rīgas domes kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs 5. Juris Lorencs (1959) augstākā Rīgas domes deputāts 6. Ivars Rudzītis (1948) augstākā Rīgas domes deputāts 7. Jānis Kosītis (1959) augstākā Rīgas domes Zemgales priekšpilsētas izpilddirektors 8. Juris Šmits (1960) augstākā Ministru prezidenta biroja vadītājs 9. Guntis Grīnbergs (1942) augstākā Rīgas domes Latgales priekšpilsētas izpilddirektors 10. Laimdota Rone (1930) vidējā Rīgas domes deputāte 11. Helmuts Balderis-Sildedzis (1952) augstākā a/s Nacionālā sporta bāze Rīgas Sporta pils valdes priekšsēdētājs 12. Natālija Ābola (1953) augstākā SIA TV Alter A direktore 13. Andris Glāzītis (1949) augstākā Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA Rīgas novada slimokase valdes priekšsēdētājs, direktors 14. Viesturs Koziols (1963) augstākā Latvijas krājbankas padomes priekšsēdētājs 15. Māris Purgailis (1947) augstākā Latvijas Universitātes asociētais profesors 16. Ārija Stabiņa (1954) augstākā Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece 17. Egons Lavendelis (1934) augstākā b/o SIA Getliņi EKO ģenerāldirektors, valdes priekšsēdētājs 18. Almants Polikevičs (1964) augstākā Rīgas domes deputāts 19. Imants Rākins (1948) augstākā Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis 20. Linda Baltiņa (1964) augstākā Rīgas domes deputāte 21. Ludmila Vīksna (1946) augstākā Latvijas Medicīnas akadēmijas profesore, katedras vadītāja 22. Laima Žurgina (1943) augstākā Rīgas domes deputāte 23. Teodors Ērenštreits (1922) augstākā Rīgas Pensionāru savienības priekšsēdētājs 24. Jānis Ozols (1952) augstākā SIA Rīgas 1.slimnīcas direktors 25. Leopolds Ozoliņš (1958) vidējā Rīgas domes deputāts 26. Rolands Repša (1956) augstākā Latvijas Biznesa konsultāciju fonda direktors 27. Binnija Vaščenko (1975) vidējā savienības Latvijas ceļš Rīgas nodaļas biroja koordinatore 28. Indra Omula Sāmīte (1959) augstākā a/s Unipensija izpilddirektore 29. Rauls Renemanis (1949) augstākā SIA Renemaņa privātklīnika direktors 30. Māris Graubiņš (1960) augstākā SIA MG Progress direktors 31. Jānis Vaivods (1956) augstākā Latvijas nacionālās svītrkodēšanas organizācijas EAN Latvija padomes priekšsēdētājs 32. Inga Piterniece (1962) augstākā b/o SIA Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa juriste 33. Ineta Pirktiņa (1966) augstākā Veselības veicināšanas centra direktore 34. Raimonds Jonītis (1965) augstākā Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētājs 35. Sandris Grasis (1966) augstākā PVAS Latvijas kuģniecība padomes konsultants 36. Agra Brūne (1947) augstākā LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes informācijas centra vadītāja 37. Inga Krūmiņa (1964) augstākā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultante 38. Dmitrijs Kekišs (1972) augstākā RTU Studentu parlamenta valdes loc. 39. Juris Bērziņš (1948) augstākā Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes energosaimniecības dienesta priekšnieks 40. Dzintars Zariņš (1962) augstākā Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas izpilddirektors 41. Tālivaldis Kronbergs (1975) vidējā Latvijas Kristīgā radio raidījuma vadītājs 42. Eduards Ikvilds (1969) augstākā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors 43. Viktors Vestermanis (1952) augstākā P.Stradiņa slimnīcas ārsts (ortopēds traumatologs) 44. Uldis Reimanis (1970) augstākā Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs 45. Juris Erts (1962) vidējā SO Rīgas brīvostas padomes direktors 46. Mariss Andersons (1957) augstākā brīvais žurnālists 47. Gunārs Bukšs (1967) vidējā savienības Latvijas ceļš Rīgas nodaļas biroja vadītājs 48. Juris Āzers (1938) augstākā a/s Čiekurkalns ģenerāldirektors 49. Māris Melbārdis (1959) augstākā SIA Tranzīta termināls direktors 50. Henrijs Frīdenbergs (1964) vidējā SIA Tilts menedžeris 51. Egils Plūme (1946) augstākā LU Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītāja vietas izpildītājs 52. Kaspars Geige (1970) augstākā VAS Latvijas Autoceļu direkcija ceļu būvinženieris 53. Astra Mille (1953) augstākā SO Latvijas Sieviešu sporta savienība prezidente 54. Valdis Holbergs (1958) augstākā Rīgas namu pārvaldes Zemgale direktors 55. Oļegs Burovs (1960) augstākā Rīgas domes īpašuma departamenta īpašuma pārvaldes priekšnieks 56. Aleksejs Ozoliņš (1934) augstākā Zemessardzes 65.atsevišķā studentu bataljona ārrindas zemessargs, ZS kapteinis 57. Valdis Jānis Kursietis (1955) vidējā SO Daugavas vanagi centrālās valdes pārstāvniecības Latvijā vadītājs 58. Marija Žarska (1940) augstākā b/o dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Ģertrūde 31 valdes priekšsēdētāja 59. Uldis Štokmanis (1950) augstākā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tehniķis 60. Jānis Dziedātājs (1952) augstākā Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes 2.trolejbusu parka priekšnieks