Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +13 °C
Apmācies
Svētdiena, 22. jūnijs
Ludmila, Laimdots, Laimiņš

NATO valstis gatavojas vienoties par jaunajiem aizsardzības izdevumu mērķiem

NATO valstu aizsardzības ministri šodien pulcējas Briselē, lai tuvinātu dalībvalstu vienošanos būtiski paaugstināt aizsardzībai atvēlētā finansējuma apjomus, ko galīgi plānots apstiprināt 24. un 25. jūnijā notiekošajā NATO samitā Hāgā, vēsta Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL).

Gan aizsardzības ministru sanāksmē šodien, gan NATO dalībvalstu līderu sanāksmē Hāgā, kurā piedalīsies arī ASV prezidents Donalds Tramps, viens no galvenajiem sarunu tematiem blakus ilgtermiņa atturēšanas stratēģijām būs tieši finansējums. Ģeopolitiskās situācijas attīstība pasaulē, ko sevišķi ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā, likusi tādai aizsardzības aliansei kā NATO daudz vairāk līdzekļu atvēlēt bruņoto spēku modernizācijai. Arī D. Tramps vairākkārt nācis klajā ar draudiem mazināt ASV iesaisti Eiropas aizsardzībā, ja alianses dalībvalstis neatvēlēs aizsardzības vajadzībām lielāku daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kādreizējā vienošanās paredzēja, ka dalībvalstīs aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no IKP. Tagad šādu slieksni sasniegusi lielākā daļa – 22 no 32 dalībvalstīm. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute cenšas panākt, lai dalībvalstis apņemtos laikā līdz 2032. gadam palielināt aizsardzības izdevumu slieksni līdz 3,5% no IKP, papildus 1,5% no IKP atvēlot izdevumiem, kas ir saistīti ar drošību. Tad kopējais ar aizsardzību saistīto izdevumu slieksnis būtu 5% no IKP. Pašlaik tādu nesasniedz neviena no NATO dalībvalstīm.

RFE/RL, atsaucoties uz NATO pārstāvjiem, skaidro, ka aizsardzības izdevumu 3,5% no IKP būtu iekļauti līdzekļi, kas tiek tērēti militāro spēju stiprināšanai – šaujamieročiem, tankiem, raķetēm, lidmašīnām, kuģiem, munīcijai. Savukārt par to, kas iekļaujams 1,5% no IKP tēriņu apjomā, vēl notiekot diskusijas. Tajos, visticamāk, iekļaus tēriņus, piemēram, civilās aizsardzības attīstīšanai un kiberaizsardzībai. Parādījusies informācija, ka Vācija tajos vēloties iekļaut finansējumu tās globālajai raidorganizācijai Deutsche Welle.

Pašlaik tiekot diskutēts par termiņu 3,5% mērķa sasniegšanai, jo valstīm esot bažas, ka to nevarēs paspēt līdz 2032. gadam – laikā, kad valda lēna izaugsme ekonomikā un budžeta deficīta palielināšanās. Tāpat tiekot diskutēts par procesu mērķa sasniegšanai. Viens ierosinājums esot izdevumu apjomu palielināt par 0,2% gadā, taču liela daļa dalībvalstu nevēloties tik konkrētu sadalījumu pa gadiem.
 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits