Lestenē būs otrie lielākie brāļu kapi Latvijā

Pēc Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāja Eižena Upmaņa domām, Lestenes Brāļu kapi nozīmības ziņā līdzināsies Rīgas Brāļu kapiem, kuros ir apbedīti Pirmā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki. Ideja par šādu Brāļu kapu veidošanu radusies pēc tam, kad Vācijas valdības atbalstītās programmas ietvaros netālu no Saldus Vācu kara kapu kopšanas tautas apvienība sāka veidot vācu karavīru kopkapus, kuros pārbedīja arī latviešu leģiona karavīrus. Latviešu speciālisti pirmos gadus strādāja kopā ar vāciešiem. E.Upmanis atzina, ka salīdzinājumā ar vācu speciālistu darbu padomju laikā veiktā pārbedīšana ir jāatzīst par simbolisku, jo gandrīz nekad netika noteikta karavīra personība. Pārbedīšana ir svarīga tieši tādēļ, lai varētu identificēt tos karavīrus, kuru vārdi nav zināmi. Vācu pusē karojošajiem bija speciāls žetons, pazīšanas marka no nerūsoša metāla ar numuru, pēc kura Vācijas arhīvos var atrast karavīra vārdu. Agrāk latviešiem šīs ziņas no Vācijas arhīva nebija pieejamas, tāpēc identificēt apbedīto bija daudz grūtāk. Vācijas armijā tika veikta sīka uzskaite par apbedījumiem. Tur bija speciāli virsnieki, kas sūtīja nāves ziņas piederīgajiem un veica uzskaiti, kurā bija norādīta precīza vieta, kur katrs karavīrs ir apbedīts. Izmantojot šo Vācijas arhīvos esošo informāciju, ir iespējams atšifrēt arī latviešu leģiona kritušo karavīru vārdus. Brāļu kapu komiteja nākotnē ir iecerējusi atjaunot arī izdemolēto Lestenes baznīcu un ierīkot tur Latvijas leģionāru piemiņas kapelu. Šā gadsimta sākumā lauku dievnamos bija tradīcija uzstādīt piemiņas plāksnes par tēvzemi kritušajiem draudzes dēliem. Izveidojot Lestenes baznīcā leģionāru piemiņas kapelu, tiktu atjaunota šī tradīcija. Baznīcā uz sienām būtu saliktas piemiņas plāksnes ar leģionāru vārdiem, kas cīnījās Kurzemē un kuru kapvietas nav zināmas. Lai rastu labāko risinājumu apbedījumu vietu izvietošanai un oriģinālu tēlu visam ansamblim, Brāļu kapu komiteja organizēja Lestenes kapu projektu konkursu. Žūrijas priekšsēdētājs E.Upmanis uzskata, ka Otrā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru memoriāla ansambļa pamatideja ir dzimtenes mīlestība un šīs paaudzes traģika, jo dzimtenes mīlestība neguva piepildījumu, kaut arī tik daudzas dzīvības tika zaudētas. «Gan projektu konkursa pirmās, gan arī otrās vietas ieguvēju darbos parādās krusta zīme. Pirmajā krusts ir izteikts ar divām skulptūras figūrām. Otrajā variantā krusts it kā ir izpletis savus spārnus pār kritušo lauku,» stāsta E.Upmanis. Žūrijas vērtējumos pirmā vieta no otrās atšķīrās ar nelielu balsu skaitu. Pirmo vietu un 2000 latu prēmiju ieguva tēlnieces Artas Dumpes, arhitektu Benitas un Daiņa Bērziņu un Edvīna Vecumnieka darbs. E.Vecumnieks pastāstīja, ka viņi piedāvā brāļu kapus veidot kvadrāta formā ar divām pieejām - vienu no Rīgas ceļa puses un otru no Lestenes baznīcas puses. Tā kā brāļu kapi atradīsies blakus Lestenes baznīcai, kas pati par sevi ir kultūras piemineklis, neko grandiozu, kas konkurētu ar baznīcu, nevar veidot. Tāpēc viņi piedāvā uz diagonāles starp abām pieejām novietot piecus metrus augsto A.Dumpes skulptūru, kurā ir attēlots karavīrs ar kritušu biedru uz rokām. Otro vietu konkursā ieguva tēlnieka Jāņa Karlova un arhitekta Kārļa Alkšņa darbs. Autori piedāvā izveidot piemiņas sienu, kuras centrā ir liels krusts - it kā izplesti spārni pār visām piemiņas plāksnēm. Galīgais variants memoriāla projektam, kuru Lestenē sāks realizēt jau šopavasar, tiks izstrādāts februārī pēc tam, kad uzvarētāju darbus sabiedriskā skatē vērtēs arī Lestenes iedzīvotāji. Brāļu kapu komiteja konkursā ir nopirkusi piecus projektus. E.Upmanis vēl nevar pateikt, kāds būs centrālais ansambļa tēls, bet neviens no pašreiz uzvarējušajiem projektiem netiks realizēts precīzi tāds, kādu to autori ir iesnieguši konkursā. Autoriem tas būs jāpilnveido atbilstoši žūrijas un pieaicināto speciālistu ieteikumiem. Projektu konkursu finansēja Brāļu kapu komiteja par naudu, ko tā ir nopelnījusi, palīdzot citu valstu organizācijām. Saldus apkārtnē veiktās karavīru pārbedīšanas finansējis Daugavas vanags no Anglijas Emīls Gailis. Taču finansējums Lestenes Brāļu kapu ansambļa īstenošanai dzīvē vēl nav īsti skaidrs. Kapu izveidei, iekārtošanai un karavīru pārbedīšanai ir nepieciešami trīssimt tūkstoši latu. Atbalstu ir apsolījusi Daugavas vanagu centrālā valde. Taču Brāļu kapu komiteja domā griezties arī pie valdības pēc finansiāla atbasta, jo Lestenes kapiem ir jābūt valsts nozīmes objektam.