Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Līkumotā politodiseja

Instinktīvi autoritārais «Zīgerista krusttēvs» Odisejs Kostanda nav radis būt politikas ierindnieks Grūti iedomāties Odiseju Kostandu darbojamies citā jomā, atskaitot politiku, bet tai pašā laikā grūti viņu iedomāties arī esam vienas politiskas kustības ietvaros, atskaitot to, kurā viņš var būt galvenais - tik izteikts līdera tips ir viens no barikāžu laika aktīvākajiem AP deputātiem, Rubika apcietinātājs un LPSR VDK un LKP CK ēku pārņemšanas koordinētājs.

«Es malā nevaru nosēdēt,» viņš saka un atzīst, ka vienas un tās pašas īpašības ir tās, kas viņu kā politiķi gan ceļ, gan gremdē: «Manas grieķu asinis laikam nosaka to, ka esmu ātrāks. Man ir daudz enerģijas, citādi es nevarētu vadīt vairākas organizācijas reizē. No otras puses, mana pārliecība, ka daudz ko var izdarīt ļoti ātri, daudzus kaitina, mans straujums daudzus nostāda pret mani.» Kostanda pats apgalvo, ka mēģinot būt izsvērtāks, taču viņa pēdējās aktivitātes - izstāšanās no jaundibināmās Sociāldemokrātu savienības, kad viņš netika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku, un jaunas partijas Latvijas brīvībai dibināšana - tikai nostiprina izveidojušos priekšstatu, ka Kostanda spēj atrasties tikai tādā organizācijā, kuru pats vada. Šādas politmētāšanās rezultāts pagaidām ir Kostandas pārvietošanās uz marģinālākiem politiskiem veidojumiem, un pagaidām nav daudz to, kas prognozētu viņam veiksmi 8.Saeimas vēlēšanās, kurās Kostanda pats cer uz sekmēm, ja izdosies izveidot «reformu savienību». IZSAUC UZ VDK Karstās grieķu asinis Kostandam ir no tēva, kurš nokļuvis Latvijā pēc Otrā pasaules kara un te strādājis tirdzniecībā. Abus vectēvus represējusi padomju vara. Odiseja atvases, īpaši vecākā meita, grieķu valodu jau zinot labāk nekā viņš, stāsta Latvijas grieķu biedrības priekšsēdētājs. Kā savas politiskās darbības sākumu Kostanda min padomju laikus, kad viņš, studēdams Vēstures fakultātē, kopā ar profesoru Strodu vadīja Latvijas vēstures pulciņu. «Bez organizatoriskā darba vienkārši nevaru dzīvot. Informācijas ieguvē man savulaik daudz palīdzēja grāmatu melnais tirdziņš, kas vienu laiku bija netālu no manām mājām Beberbeķu mežā. Katru svētdienu kopā ar mammu man tas bija kā svētceļojums, tur sajutu, ka ir milzīga informācijas pasaule, kas man jāapgūst, tur izveidoju pamatu savai vēsturnieka bibliotēkai. Nolēmu, ka jāatrod veids, kā šo informāciju nodot tālāk.» Tā Kostanda sācis vadīt studentu ekskursijas pa strēlnieku cīņu vietām, baznīcām, kamēr to pamanīja čeka. 1985.gada beigās Rīgas Balsī publicēts Klaucēna ziņojums partijas konferencē, ka Vēstures fakultāte nepareizi strādā ar jaunajiem kadriem, tiek sagatavoti tādi kā Kostanda, kas vēsturi traktē buržuāziskā nacionālisma garā. Tas pārvilcis svītru aspirantūrai, turklāt Kostanda izsaukts uz VDK, kur pēc garām sarunām viņam aizliegta ekskursiju rīkošana. Kostanda nav licies mierā un, strādādams 69.vidusskolā, te nodibinājis latviešu strēlnieku pētīšanas pulciņu. Viņa vēsturnieka azarts rezultējās ar, kā pats saka, pirmās nemarksistiskās Latvijas vēstures grāmatas skolām uzrakstīšanu. ZĪGERISTA KRUSTTĒVS Andrejs Krastiņš, kurš kopā ar Kostandu bija viens no LNNK līderiem, raksturo viņu kā ārkārtīgi aktīvu un aizrautīgu cilvēku: «Ja viņš aizraujas ar kādu problēmu, tad dara visu iespējamo un neiespējamo, loģisko un neloģisko, lai to atrisinātu. Viņam visur ir jābūt pirmajam un galvenajam, to nu viņam nevar atņemt. Grupā vai kolektīvā viņam diezgan grūti strādāt. Ja vairākums izteiksies par kaut ko vienu, tas nebūt nenozīmē, ka viņš pakļausies vairākumam. Atmodas laikā viņš gāja diezgan savrup, kolektīvās darbībās iesaistījās maz, bija cilvēks pats par sevi. Viņam vienmēr bija savas akcijas, savi individuāli uzdevumi, kurus viņš risināja.» 90.gadu vidus politikā Kostanda palicis kā «Zīgerista krusttēvs», viņam kopā ar Berklavu pienākas šī odiozā politiķa atrašanas lauri. Kad 1993.gada beigās, iebildis pret Zīgerista izslēgšanu no LNNK, Kostanda pats tika no turienes izslēgts, sākās viņa politodisejas odiozākais posms, kuru raksturo arī tādi gājieni kā pieprasījums pārbaudīt, vai A.Kiršteins un A.Krastiņš likumīgi ieguvuši pilsonību. Kostandas sadarbība ar Zīgeristu beidzās 1998.gadā, bet šodien viņš to nenožēlo: «Varu teikt tikai to, ka iepazinu viņu kā ļoti gudru un profesionālu cilvēku, kurš viens no pirmajiem Latvijā 1993.gadā parādīja politiskas kampaņas piemēru. Viņš ir viens no talantīgākajiem politiķiem, kas darbojušies Latvijā. Zīgerists numur divi ir Šķēle, un tagad nāk Zīgerists numur trīs. Daudzi no Zīgerista ir iemācījušies solījumu došanu, bet nav iemācījušies galveno: ka solījumi jāapliecina ar praktiskiem darbiem.» Zīgerista attālināšanos no Latvijas politikas Kostanda skaidro ar to, ka tagd politikā nepieciešams mobilizēt daudz lielākas naudas summas. «Otrkārt, daudz posta nodarīja tas, ka nesaliedējās vienota komanda. Bija daudz labu cilvēku, bija arī negodīgi švabraki, kas izvēlējās varas partiju pasviesto desmaizi un iedragāja uzticību partijai. Taču pārbēdzēju netrūkst arī citās partijās.» Taču daži citi bijušie Saeimas frakcijas biedri uzskata, ka arī Kostandas autoritārais vadības stils ir veicinājis frakcijas izšķīšanu. Juris Celmiņš, kas kopā ar Kostandu bijis AP deputāts, raksturo viņu kā nopietnu politiķi, tikai viņa piekrišanu darboties odiozā Zīgerista partijā nosauc par politiski ne sevišķi veiksmīgu izvēli. «Šī izvēle ietekmējusi arī to, ka šobrīd viņš nav aktīvajā politikā. Varbūt arī viens otrs izteiciens viņam nav bijis sevišķi veiksmīgs, bet, ja izvērtē viņa politisko darbību kopumā, Kostanda tomēr ir redzama figūra Latvijas politiķu plejādē un viņa ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā jānovērtē atzinīgi. Viņš ir pietiekami jauns un enerģisks, lai sevi apliecinātu arī nākotnē. Politiskā pieredze tomēr daudz ko dod. Atšķirībā no politiķiem, kas 12 gadus nosēdējuši Augstākajā Padomē un Saeimā un dzīvi ir redzējuši tikai caur dienesta automašīnas logu, Odisejs redz, kas notiek reālajā dzīvē, tātad viņam ir abas pieredzes.» ARODTRAMPLĪNS Pēdējās Kostandas aktivitātes saistītas ar Starpnozaru arodbiedrību, kas sevi pieteikusi ar skaļām rūpēm par situāciju ieslodzījuma vietās. Valdē kopā ar Kostandu ievēlēti ar SIA Charterhansa Rīga (tās bijušais direktors Egons Stieģelis 2000.gada martā tika nogalināts) saistītie Jurijs Rjazanskis un Genadijs Bondariks. Kostanda stāsta: «Kad jau biju gatavs veidot pats savu neatkarīgu eiropeisku arodbiedrību, man cilvēki, kas izveidojuši arodbiedrību jau 1996.gadā, teica, ka viņi ar to netiek galā: «Sauksim kopsapulci un lemsim, vai pašlikvidēties, bet, ja esi gatavs nākt un darīt, esam gatavi tevi aicināt savā pulkā.» Mani šis piedāvājums ieintriģēja, 2000.gadā mani ievēlēja par arodbiedrības vadītāju. Teicu: sāksim visu no nulles, un pusotra gada laikā jau ir pāri par 700 biedru.» Kostanda vēlas veidot arī policijas arodbiedrību. Egils Baldzēns uzskata, ka arodbiedrību Kostanda veido kā tramplīnu uz politiku. «Nav jābūt tā, ka darba ņēmēji un darba devēji ir vienā arodorganizācijā.» Baldzēns domā, ka vēlēšanās Kostandas partijai vienai pašai panākumi izpaliks. Baldzēns Kostandu raksturo kā politiski nepacietīgu un izteiktas pašvērtības apziņas cilvēku: «Viņa personas atslēga ir viņa temperamenta un rakstura sintēze. Viņš strauji raujas uz priekšu arī tur, kur būtu jābūt evolucionārākam, aizsteidzas priekšā pats saviem solījumiem. Citus redz kā savas komandas dalībniekus, esošā komandā iekļauties nespēj. Salikumā ar Zīgeristu viņi bija izcils tandēms - Kostanda varēja rīkoties, Zīgerists vilkt stratēģiju.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits