Mans legālais vaļasprieks

Tagad Maija vērtē: «Tas bija mirklis, kad daudz kas izšķīrās. Jau uz skatuves man vienā brīdī iestājās afekta stāvoklis, pārņēma stress, likās, ka esmu iekšā melnā caurumā, neko neredzu un nedzirdu. 1.cēliena beigās pametu skatienu zālē, ieraudzīju, ka tā ir pilna ar skatītājiem! Izrādās - es dziedu un kāds klausās, un kādam tas patīk, un neviens neiet projām. Pēkšņi sajutu apkārt gaismu un plašumu, un nomierinājos - izmisuma slieksnis bija pārkāpts. Otrā dienā uzmodos ar kliedzienu, jo šķita, ka biju sapņojusi baigu, bet skaistu sapni.» Ar ķeksīšiem prasmju sarakstā Maija saka, ka nepiederot pie meitenēm, kas apzināti mērķējušas uz skatuvi: «Nāku no ārstu ģimenes. Piedzimu Tukumā un joprojām esmu Kurzemes novada patriote. Ģimenē esam trīs bērni, man ir vecākais brālis Gatis, koktēlnieks, un jaunākais brālis Artūrs. Mācījos parastā skolā un arī mūzikas skolā klavierspēles klasē. Taču četri gadi, kad jāspēlē gammas, ir īsts bērnu spīdzināšanas veids. Beidzu mūzikas skolu, un tā palika kā ķeksītis manu prasmju sarakstā, bija dažādi daiļlasīšanas konkursi, deju kursi, ansambļi, zināju, ka savu ceļu saistīšu ar mākslu, bet drīzāk vizuālo, vai ar medicīnu. Esmu teātrī, bet neko no iepriekšējā nenožēloju. Kad iestājos Kultūras akadēmijā, jutu, cik tas viss man ļoti nepieciešams. Patiesību sakot, mans vaļasprieks tagad ir legalizēts.» Tā lieta vēl jāapošņā Teātrī jau nospēlētās Maijas lomas ļauj spriest, ka viņa neapšaubāmi ir jauna, daudzsološa aktrise, kas jau ieguvusi zināmu brīvības sajūtu, ir darbspējīga, emocionāla, muzikāli apdāvināta. Viņa piedalījusies izrādēs Grāfs Monte Kristo, Leģenda par Zaļo jumpravu, Īsa pamācība mīlēšanā, Dons Žuans X. Taču Maija vēl nav pārliecināta, ka atradusi īsto vietu: «Tā lieta vēl jāapošņā, es negribu sevi mānīt vai procesu steidzināt. Taču, kad satieku cilvēkus, ar kuriem esmu bijusi kopā daudzus gadus, saprotu, ka nevarētu darīt to, ko dara viņi. Darbā ir grūti brīži, man nav svešs ne izmisums, ne gandarījums, bet es varu arī aiziet no teātra, ja sajutīšu tādu nepieciešamību. Šis gads ir mūsu finiša taisne, nākamvasar notiks izvēle.» Maija domā, ka jebkurā gadījumā par zaudētu viņa šo laiku neuzskatīs. Piekrīt vārdiem, ko viņai sacīja kāds režisors - galvenais patiesībā nav tas, ko iemācies un saproti, bet tas, kas ar tevi šo četru gadu laikā notiek jūtu lauciņā kā ar cilvēku, ar sievieti, ar aktrisi. Tas ir tavs čemodāniņš, tava bagātība. Aktrise Ēdenes dārzā Maijas lomu sarakstam šajās dienās pievienosies vēl viena - patlaban top izrāde Ēdenes dārzs, kas veidota pēc Ernesta Hemingveja darba motīviem. Režisors Dž.Dž.Džilindžers lomās uzaicinājis aktierus Vitu Vārpiņu, Ģirtu Ķesteri un Maiju Doveiku. Maijas atveidotā Marita pēc Dēvida sievas Kētrinas idejas ierodas laulātā pāra mājā, iekļaujas šajā divvientulības idillē, viņas uzdevums ir būt gan rakstnieku iedvesmojošai mūzai, gan viņa dzīvesbiedres draudzenei... Maija saka: «Loma ir ļoti grūta, attiecības varoņu starpā saspīlētas. Marita tiek ievesta Ēdenes dārzā, kur patiesībā mīt tikai divi cilvēki, taču viņu mīlestībā jau radusies plaisa. Mana Marita ir ļoti mērķtiecīga, viņa nelaiž garām radušos izdevību. Izrāde būs gan skaļa, gan arī ļoti intīma.» Uz jautājumu, vai Maijas vecāki ir priecīgi ar meitas izvēli, saņemu pa pusei apstiprinošu atbildi: «Viņi man dzīvo līdzi no debijas izrādē Fausts, taču nedomāju, ka tēvs ar manu izvēli ir samierinājies. Mūsu ģimene ir ļoti specifiska, tajā plūst lietuviešu asinis, rados ir arī lībieši, esam diezgan iecirtīgi un spītīgi, un parasti paliekam katrs pie sava. Visgrūtākā ir kompromisu meklēšana, taču mēs tik un tā tiecamies cits pēc cita. Domāju, ka vecāki, skatoties izrādes, redz vienu, bet, vērojot atkailinātā lomā savu bērnu, uzvedumu skatās pavisam citām acīm. Man ir un nav grūti uz skatuves tēlot intīmas attiecības. Kad iedzīvojos lomā, noskaņā un apstākļos, ķermenis pats saka priekšā un liek darboties, bet, kad sāku analizēt un likt visu savas morāles rāmjos, kad padomāju, vai varēšu uz izrādi aicināt mammu un ko teiks oma, tad grimstu...» Maija finiša taisnē Šķiet, Maija Doveika jau vismaz par astoņdesmit procentiem varētu būt pārliecināta, ka pēc fakultātes beigšanas tiks uzņemta teātra trupā. Taču viņa šaubās: «Brīžiem liekas - skaidrs, tas ir talantīgs un tas arī, un katrs jau esam kaut ko nospēlējuši, pat algu saņemam, bet brīžiem uznāk bailes, jo darbspējīgi esam mēs visi, bet iespējams, ka teātris meklē to, kā viņam nav, meklē tipāžus. Tagad gatavojam diplomdarba izrādes, man jāspēlē Dorīna Tartifa otrajā sastāvā un ir loma Ziemassvētku uzvedumā, kas veidots par Bībeles tēmām. Pati es ļoti gaidu, kad Mihails Gruzdovs sāks darbu pie Kaijas iestudējuma. Es būtu ar mieru spēlēt kaut vai sēni, lai tikai tiktu pie viņa. Gruzdovs gan saka, ka mēs esam mazi draņķīši un riebeklīši, tāda špana, banda urodov, bet tik un tā viņu mīlam un viņam ļoti uzticamies.» Maija ir pārliecināta, ka no mākslas viņa nešķirsies nekad: «Cilvēkam piedzimstot, viņam jau iekodēts ejamais ceļš. Tas ir kā ar audumu - defekts tajā var izaugt par efektu un tas var noteikt viņa pielietojuma sfēru. Man patīk pasaule, ko redzu ar acīm un jūtu ar rokām.» *** Maija Doveika Dzimusi Tukumā 1980.gada 27.jūnijā Augums 1,74 m 1997.gadā iestājās Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Dailes teātra kursā Teātrī debitēja izrādē Fausts. Deus ex machina Margarētas lomā 29.oktobrī spēlēs Maritas lomu pirmizrādē Ēdenes dārzs *** Ēdenes dārzs Pirmizrāde Dailes teātra Kamerzālē 29.X plkst.18.30