Mazpilsētas māksla Rīgā

"Mēs gribējām zināt, kas ir Smiltenes noslēpums," tūristi tincina amatpersonu. "Vietējās konditorijas torte," mēram atbilde nav tālu jāmeklē. "Vai tortes dēļ mums tā bija jāpūlas, lai šeit nokļūtu?" viens no viesiem, TV spēles Zelta drudzis vadītāja Liene Zostiņa, ir neizpratnē. "Mūsu cilvēki arī ir noslēpums, kuru atklāt un izprast var tikai smiltenietis. Īsts smiltenietis." Tāds esot gan pats Mežulis, gan Juris Zušmanis, kura savāktie vēstures fakti izmantoti iestudējumā, gan Kārlis Anitēns, pēc kura scenārija veidotais uzvedums Smiltenes noslēpums ar pilsētas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu un populāru smilteniešu piedalīšanos 24.septembrī tiks demonstrēts uz smiltenieša Ojāra Rubeņa administrētā Nacionālā teātra skatuves. Par pašu naudu "Pēc skolēnu dziesmu svētkiem, kuros tautas deju ansamblis Ieviņa dabūja galveno balvu, tā vadītāja Ieva Adāviča teica - bet mums taču vajadzētu savējos parādīt kaut kur Rīgā!" izrādes tapšanas vēsturi atceras Mežulis. "Izstāstīju Ojāram (Rubenim-I.P.), viņš saka - kāpēc ne? Pieaicināju Kārli (Anitēnu - I.P.) - davai netaisīsim kā skolās uzvedumus, kad tiek piesacīts kolektīvs tāds un tāds, taisām kaut ko interesantāku!" Izrādes mērķauditorija ir ne tikai Rīgā dzīvojošie smiltenieši. "Par kādu naudu?" man nākas uzdot jautājumu, ko, ziņojot par Smiltenes vērienīgo reprezentāciju metropolē, esmu saņēmusi no kolēģiem. Mežulis nemulst. Nacionālā teātra zāli, kurā notiks izrāde, Rubenis neesot atvēlējis draugu būšanas dēļ. Ir noslēgts nomas līgums par vairāk nekā 5000 latiem, kurus ziedojuši turīgi Smiltenes izcelsmes ļaudis - uzņēmējs Atis Sausnītis un kāda Ābolu ģimene, kas darbojas nekustamo īpašumu biznesā. Dekorācijas tapušas Smiltenē, tērpi nebija īpaši jāšuj. Izrāde mazpilsētai nenesīšot peļņu, bet arī zaudējumu nebūs. Mūsu sarunas laikā, pagājušās nedēļas otrajā pusē, biļetes jau gandrīz izpārdotas. Korporatīvo saišu stiprināšana, savējo piesaistīšana ir viens no pašvaldības darba noslēpumiem, ko Smiltenes iedzimtais Mežulis izspēlē kā trumpi. "Smilteniešu faktors! Smilteniešu lokālpatriotisms!" lepojas Mežulis. "Arī tie, kas Rīgā, caur radiem un draugiem nezaudē saikni ar pilsētu." Viņam vēl vadot Smiltenes ģimnāziju, pieci bijušie audzēkņi no viena gada paralēlklasēm reizē atgriezās savā mācību iestādē skolotāju ampluā. Domes pašreizējā komandā 90% ir smiltenieši. Labāk nekā Ventspils Mammas ģimene no tuvējā Mēru pagasta, tēva vecāki no Plāņiem un Trikātas. Mežuļa dzimta ar Smiltenes apkārtni bijusi saistīta vairākās paaudzēs. Studēdams Rīgā, vidzemnieks skaidri apzinājies, ka galvaspilsēta viņu nesaista. Rezultātā aktīvais jauneklis 26 gadu vecumā kļuvis par direktoru skolai ar 1200 skolēniem, kur pats kādreiz mācījies. Viņam šis amats piedāvāts vēl agrāk, tūdaļ pēc augstskolas beigšanas. Tad gan viņš uztraucies, kā izturēsies padotie, kas Mežuli atceras sēžam "ierakumu otrā pusē". Ķīmiķis Elmārs Nātra, bioloģe Rūta Būmane, krievu valodas skolotāja Olga Ļebedeva iesācēju pieņēmuši pat labāk nekā vienaudži. "Viņos bija ieaudzināta pietāte pret šo amatu," saka Mežulis. Smiltenes ģimnāzijā tagad mācās viņa jaunākais dēls, vecākais dzimtajā pilsētā strādā celtniecības firmā. Tajā pašā gadā, kad iesildīts direktora krēsls, Mežulis kļuvis arī par Smiltenes domes deputātu. Vēlāk iekļuvis rajona padomē, vadījis izglītības, kultūras, sporta komiteju. "Mēra amatam mani zināmā mērā pierunāja deputāti. Man bija idejas, ko gribējās realizēt," skaidro pilsētas galva ar piecu gadu stāžu. "Smiltene ir jauniešu pilsēta," lepojas Mežulis. Ģimnāzija, vidusskola, pamatskola, arodvidusskola, tehnikums, augstskolas filiāle - no nepilniem 6000 iedzīvotājiem vismaz trešdaļa ir jaunieši. 64% pilsētas budžeta atvēlēti izglītībai. Kamēr A.Mežulis strādā savā pilsētā, Smiltenes noslēpuma dalībnieki mēģinājumos svīduši garas stundas. Īsais dialogs, kurā jāpiedalās mēram, pirmoreiz tika izspēlēts tikai ceturtdien, pirmdien ģenerālmēģinājums jau uz Nacionālā teātra skatuves. Uz tās Mežulis kāps pirmoreiz. Uztraukuma neesot. "Esmu tik daudz uzstājies dažādu auditoriju priekšā! Nevienu runu neesmu rakstījis uz papīra. Ja arī precīzi neatcerēšos kādu vārdu, nenosarkšu, nenokāršu degunu." *** Viedokļi Vai jūs arī gribētu savas pilsētas māksliniecisko pašdarbību demonstrēt Nacionālajā teātrī? - Uldis Sesks, Liepājas mērs: Mūsu Liepājas teātris katru gadu vismaz kādu no izrādēm parāda Rīgā. Ar pašdarbniekiem neesam neko tādu plānojuši. - Juris Žūriņš, Limbažu mērs: Arī mums ir kvalitatīvi kolektīvi, bet tāda ideja nav nākusi prātā. Tas droši vien dārgi maksā. Pie optimālas cenas - kāpēc ne?