Rīt vēlu vakarā no Londonas ar gaisavāģi Rīgā ierodas cits dramaturgs, arī savā veidā «trimdinieks» - Čehijas ebrejs pēc izcelsmes, angļu un pasaules kultūrai piederīgais Tomass Strauslers - Toms Stopards. Ierodas uz trim darbadienām, lai noskatītos trīs savu lugu iestudējumus - vienu Jaunajā Rīgas teātrī, divus uz Krievu drāmas skatuves (sk. programmu). Šai vizītei par godu notiek Kultūrkapitāla fonda, LR Kultūras ministrijas, Rīgas domes, Britu padomes un Krievu drāmas teātra organizēta kultūras akcija Toms Stopards Rīgā! Katrā ziņā Latvijā šīs ir nebijis gadījums, kad tāda starptautiska mēroga reprezentatīva akcija tiek rīkota vienam «radošajam» - rakstniekam, dramaturgam. Un gluži loģiski ir uzzināt un saprast - kāpēc tieši viņš, Toms Stopards, izpelnījies šo godu? Pasaules galvenais lugu rakstnieks Tas nemaz nav jocīgi, bet skan tieši tā. Labākais angļu dramaturgs. Tiesa, ar piebildi - tūliņ aiz Šekspīra. Stoparda vārds un autoritāte angliski runājošajās teritorijās sasniegusi īsteni fanātiskus apmērus. Uzskaitīt viņa goda titulus (deviņas starptautiskas prēmijas, bijis speciāli uzaicinātais mācībspēks neskaitāmās prestižās augstskolās.utt.), darbu sarakstu (līdz šā gada nogalei - 22 stāsti un romāni un 42 lugas) nav pateicīgs uzdevums,- tāpat tas «bildi» skaidrāku nerāda. Mums ir svarīgi zināt, ka Toms Stopards šo savu starptautisko slavu nav vis nopelnījis vienā acu mirkšķienā, bet gan rūpīgi veidojis savu karjeru, līdz vienā brīdī tā sākusi «atmaksāties». Un, spriežot pēc tā, ka viņa lugas patlaban pasaulē izrāda 201 teātrī (interneta dati), sākot ar Londonas karalisko Šekspīra teātri, beidzot ar Rīgas Jauno, ka izdevniecības Faber&Faber Stoparda darbu 1997.gada kolekciju vāku rotā sauklis «Ierindojams XX gadsimta piecu labāko angļu dramaturgu vidū», acīmredzami ar Stoparda vārda nezināšanu nevajadzētu lepoties. Viņš ir slavenība, viņš ir, tēlaini izsakoties, dramaturģijā tāda pati ikona jeb popelks kā Madonna vai Fils Kolinss. Šajā vietā nevajag smieties. Salīdzinājums ar popzvaigznēm nepazemo nedz vienu, nedz otru,- runa ir par vērtību hierarhiju, un šajā ziņā dramaturģijā popelks ir Stopards. Kaut arī rakstnieks ir spilgts intelektuālās litaratūras pārstāvis un prāta dominantei viņa lugu konstrukcijās ir nenoliedzama vieta, Stopards daudzējādā ziņā ir skandālists un dauzoņa, īstens literatūras huligāns, jo... viņam pieder tādas lugas, kas ir «pārveidots un uzlabots» Šekspīrs (Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši, 1964. gada luga, kas padara Stopardu slavenu visā pasaulē - iespējams, pateicoties tieši pārdrošajai bezkaunībai pārtaisīt klasiķi!), viņš angliski adaptējis slaveno Slavomira Mrožeka Tango (lugā Ja tu būsi uzmanīga, es būšu pieklājīgs) un viņš ir, kā pats izsakās, «beidzot labā, jaunā angļu valodā pārtulkojis» Čehova Kaiju - nezinot krievu valodu! Un viņš ir sadūšojies atbraukt uz Rīgu. Kā stāsta Eduards Cehovals, Krievu drāmas teātra direktors un Stoparda ekskursijas idejas karsējs, «mēs viņu spiedām, spiedām, kamēr piespiedām. Tā arī viņš mūsu Londonas draugiem vienurīt piezvanīja un atzinās: jūs mani iedzināt stūrī ar savu paziņojumu, ka laiks kravāt čemodānus, ja jau uz Rīgu tiek man atvesta izrāde no Pēterburgas!» Starp citu, Rīga nebūt Stopardam nav «tukša skaņa», ja jau uz lūgumu, ko te tādu interesantu dramaturgs vēlētos apskatīt (cerībā, ka suvenīrmaršruts Jūrmala-Sigulda būs gana labs...), Stopards vēsā mierā atteica, ka viņš labprāt Rīgā redzētu tās vietas, kas saistītas ar izcilā XX gadsimta filozofa Jesajas Berlina vārdu! Esmu pārliecināts, 90% Latvijas iedzīvotāju nezina, kas tas Berlins tāds ir. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm Bet varbūt der gan zināt, piemēram, to, ka cienījamais viesis Stopards-Strauslers dzimis Čehijā, Zlinā, tagadējā Gotvaldovā, 1937.gada 3.jūlijā. 1939.gadā viņa tēvu militāristu ar ģimeni pārceļ uz Singapūru, 1942.gadā tēvs iet bojā Japānas karā. 1946.gadā ģimene (Toms, māte un brālis) pārvācas uz Angliju, kur dzīvo joprojām. 1965.gadā Stopards apprecas pirmo reizi ar Josi Ingli, kas sešus gadus ilgušajā laulībā dāvā viņam divus dēlus. 1972.gadā Stopards precas otrreiz - ar dr. Miriamu Mūru-Robinsoni, un atkal laulībā dzimst divi dēli. Stopards pieder pie bagātākajiem dramaturgiem, jo viņa lugas iestudē tik daudzos pasaules teātros, viņa labā strādā vismaz četras aģentūras (Londonā, Holandē, ASV). Tomēr viņš nav mājās sēdošs «grāmatu tārps», reflektējošs smalks intelektuālis, kuram dzīves problēmas sagādā mocības. Nē, Stoparda dzīvesdziņa arī izpaužas faktā, ka, vaicāts par prominenču līmeni viņa vizītes laikā Rīgā, rakstnieks bija strups: «Es vēlētos draudzēties ar radošajiem, ar teātru ļaudīm, kas strādājuši, lai manas dramaturģiskās fantāzijas varētu ieraudzīt publika.» Tāds viņš arī esot - jauneklīgs, vienkāršs, pietiekami snobs, lai zinātu sev cenu, demokrātisks attiecībās ar tiem, ar ko viņam kopēja lieta. Nu, bet izskaidrot, par ko ir Stoparda lugas, tās, kuras varēsim ieraudzīt akcijas Toms Stopards Rīgā! laikā, nav jēgas. Tās ir jāskatās. Lai jūs ierosina fakts, ka šāda starptautiska domu un ideju koncentrēšanās reize vien ir apbrīnojama: jo Rīgā trīs dienās kopā eksistēs Jaunā Rīgas teātra angļu lugas traktējums latviešu estetizēta jaunā konceptuālisma stilā (Arkādija, režisors Alvis Hermanis, scenogrāfs Andris Freibergs), cita Arkādija - Pēterburgas Lielā dramatiskā teātra un krievu klasiskajās teātra tradīcijās variantā, ko iestudējis igauņu režisors Elmo Nīganens, mūziku komponējis Arvo Perts, Vācijā dzīvojošs slavens igaunis. Un Maskavas jaunās režisores Jeļenas Ņevežinas kopdarbs ar Rīgas Krievu drāmas teātra aktieriem izrādē Mākslinieki (pēc Stoparda radiolugas Pa kāpnēm krītošs mākslinieks, 1966.). Stopards - skatītāju zālē un, cerams, pie aktieriem pēc izrādēm. Mēs vēl tiksimies. --- - Mērķis - Toms Stopards Akcijas Toms Stopards Rīgā! programma 21. XII plkst. 18. 00 - Jaunā Rīgas teātra izrāde Arkādija Lāčplēša ielā 25 21. un 22. XII plkst. 18. 30 - Krievu drāmas teātrī Kaļķu ielā 16 viesojas Pēterburgas Lielais dramatiskais teātris - Arkādija 23. XII plkst 18 30 - Krievu drāmas teātra izrāde Mākslinieki
Mission - Tom Stoppard
Dienā, kad dzejnieks un dramaturgs Rainis atgriezās no trimdas Šveicē, Latvijas galvaspilsēta viņu sagadīja ar neslēptu sajūsmu. Vismaz tā fiksēts hrestomātiskajā fotogrāfijā - balti ziedi spicbaltbārdainajam smaidošajam sociāldemokrātam, «pasaules pilsonim, visuma valdniekam» (Raiņa paša izteikumies), bet pats viņš kā puķe - cilvēku simtu nēsāts uz rokām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

