Pirms iebraukšanas biroja ēkas pagalmā uz staciju pretī atsūtīto mašīnu Toyota aiztur apsardzes darbinieks un milicis. Esam ieradušies divdesmit minūtes agrāk, tādēļ vēl nav izrakstīta caurlaide. Kamēr šoferis turpat šosejas malā cenšas sazvanīt sekretāres, vēroju, kā piecās joslās vienā virzienā traucas simtiem mašīnu un uz tumšo debesu fona mirgo dārgu veikalu skatlogi un neskaitāmas reklāmas. Mūžīgie sastrēgumi ir Maskavas lāsts, - piekrīt mašīnas šoferis, tādēļ, kad no biroja Oļegs Boiko dodoties uz dzīvokli, kas atrodas centrālajā Tveras ielā, milicija bloķē satiksmi, lai garantētu drošu izbraukšanu. Iebraucot pagalmā, atklājas daudzstāvu ēka ar uzrakstu EvrazHolding. Vēl gada sākumā Boiko bija viens no holdinga īpašniekiem, taču martā savu daļu pārdeva. Par 600-700 miljoniem dolāru, lēsa analītiķi. Tas nešķiet neticami, ņemot vērā, ka EvrazHoldingam pieder daļas lielos ogļu ieguves un metalurģijas uzņēmumos, arī ostās. Vēlāk sarunā pats Boiko par savas daļas vērtību aprēķinu pasmiesies: "Joks ir gan skaitlis, gan valūta. Kāds tas bija patiesībā, nevaru atklāt. Komercnoslēpums." Taču savu biroju holdinga ēkā viņš saglabājis. Tāpat kā savām vajadzībām izmantojot holdinga lidmašīnu. Arī lai lidotu uz Latviju. Te viņam pieder Vernisāža, spēļu zāļu tīkls un viņš ir lielākais Baltic Trust bankas akcionārs. Uzreiz pie Boiko Maskavas biroja ieejas durvīm apsardze savāc manu un no Rīgas līdzbraukušā Baltic Trust bankas pārstāvja pasi. Izejot elektronisko drošības skeneri, braucam sestajā stāvā, kur jau trešo reizi paskaidrojam bariņam vīriešu uzvalkos: "Prijehala žurnaļistka iz Rigi." Tālāk jau seko sirsnīgas sekretāres, kafija, jo "Oļegam Viktorovičam ir tikšanās", līdz beidzot pēc mēneša ilgas gaidīšanas un saskaņošanas spiežu roku sēdošam Oļegam Boiko. Kopš 1997.gada, kad Montekarlo Boiko izkrita pa loga un guva nopietnu mugurkaula traumu, viņš pārvietojas un biznesu vada ratiņkrēslā. Taču tas nav traucējis pelnīt miljonus. Biznesa žurnāla Forbes veidotajā Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš ieņem 45.vietu. Žurnāls par pamatu ņēmis 600 miljonus dolāru par pārdoto EvrazHolding daļu. Neoficiāli krievu prese lēš, ka Boiko piederošās daļas dažādos uzņēmumos veido 1,5 miljardus dolāru. Boiko pats par šo skaitli kārtējo reizi pasmejas: "Es to nevēlos komentēt." FINANSISTS, NE UZŅĒMĒJS Boiko lietišķi iekārtotajā kabinetā ar finanšu satura grāmatām pie vienas sienas (viņš nesen ieguvis maģistra grādu finansēs) un vairākām Krievijas kartēm pie otras jau pēc īsas sarunas saprotu, ko domāja Latvijas bagātākais cilvēks, Parex bankas līdzīpašnieks, Valerijs Kargins par Boiko teikdams: "Domāju, ka viņš ir neparasts biznesmenis, sava veida emocionālais intelektuālis." Oļegs Boiko apgāž dziļi iesakņojušos stereotipus par krievu biznesmeņiem ar plecīgiem miesassargiem un garkājainu blondīni sekretāri. Ienākot kabinetā, klusi iedūcas elektriskā ratiņkrēsla motors. Boiko piebrauc pie galda, stingri paspiež roku un laipni piedāvā apsēsties. Sarunas laikā viņš nevairās acu kontakta un atstāj patīkama sarunu biedra iespaidu. Boiko pilnībā atbilst nekustamā īpašuma tirdzniecības uzņēmuma Latio īpašnieka Edgara Šīna krievu miljardieru raksturojumam: "Šie cilvēki vairs nestaigā ādas jakās un treniņbiksēs. Viņi ir cienījami cilvēki, ieguvuši labu izglītību vai arī viņu konsultanti ir ar Oksfordas un Kembridžas diplomiem." Pēc Krievijas laikraksta Vedomosti arhīva datiem, Boiko nāk no izglītotas ģimenes. Viņa tēvs bijis ģenerāldirektors zinātniskajā ražošanas apvienībā Vzļjot, māte zinātniece Ārstniecības augu institūtā. Boiko pats beidzis vidusskolu ar fizikas - matemātikas novirzienu un Maskavas Aviācijas institūtā ieguvis radioelektroinženiera specialitāti. Iegūtā izglītība arī palīdzēja, 1988.gadā sākot biznesu. Kopā ar kursa biedriem viņš nodibināja kooperatīvu, kas izstrādāja datorprogrammas un nodarbojās ar datoru tirdzniecību. "Tobrīd notika Padomju Savienības datorizācija. Iedalīja ļoti lielu naudu, lai apgādātu valsts iestādes. Tā kā pie mums tos neražoja, vajadzēja importēt no ārzemēm," atceras Boiko. Pēc pāris gadiem no kooperatīva izauga koncerns OLBI (pilns nosaukums Oļega Boiko investīcijas), kurā, pēc avīzes Vedomosti datiem, ietilpa ap 60 dažāda profila uzņēmumu, to skaitā deviņas bankas. Koncerna galvenais balsts bija viena no tā laika vadošajām bankām Nacionālais kredīts, kuras īpašumā bija arī daļa Krievijas sabiedriskās televīzijas (ORT) akciju. Boiko: "Izveidojām to [ORT] kopā ar citiem tā laika uzņēmējiem." Viņš iesaistījās arī politikā, kopā ar vadošajiem uzņēmējiem atbalstot Krievijas demokrātus Jegora Gaidara vadībā. Boiko atradās tuvu Kremlim, jo draudzējās arī ar oligarhu, Kremļa saimniekiem tobrīd draudzīgo Borisu Berezovski, kā arī atbalstīja tā brīža prezidentu Borisu Jeļcinu. Līdz 1997.gads novilka treknu svītru. Viņš jau agrāk bija pārdevis gan banku, gan koncernu, jo bizness traucējis iesaistīties politikā. Bet ap šo laiku iekšēju nesaskaņu dēļ Boiko atteicās arī no Gaidara partijas ģenerālsekretāra amata. Drīz vien seko mugurkaula trauma ("pazaudēju mājas atslēgas, tādēļ mēģināju iekāpt pa otrā stāva logu un nokritu") un gadu ilga ārstēšanās. Biznesā Boiko atgriežas pēc EvrazHoldinga īpašnieka Aleksandra Abramova uzaicinājuma. Viņš atsāka pelnīt miljonus, taču par savu biznesu ar presi vairs nerunāja un astoņus gadus nav sniedzis nevienu interviju. Tādēļ SestDiena ir pirmā, kam finansists paskaidro, kādēļ nu jau pārdevis savu daļu EvrazHoldingā. "Pirmkārt, mana loma kompānijā zuda, jo mani cienīja, kad vajadzēja kārtot stratēģiskos jautājumus. Otrkārt, kļuva garlaicīgi. Pašlaik investēju naudu kompānijās, ar kurām pats aktīvi nodarbojos." Arī Latvijā. LATVIJA JOPROJĀM TOPĀ Vēl salīdzinoši nesen ar Vernisāžu Rīgas centrā tika saistītas lielas cerības. Biznesmeņu pieaicinātie cilvēki "ar vārdu" - komponists Raimonds Pauls un dzejnieks Jānis Peters - sapņoja, ka tas būs gaišs kultūras centrs galvaspilsētas sirdī. Taču čiks vien sanāca. Nomainījusi vairākus īpašniekus, tagad Vernisāžas vienā sānā gozējas kazino, otrā - bankas filiāle, trešā - restorāns, bet pie ceturtās - būdīgi vīri melnos uzvalkos. Nu jau pāris gadu skaistā ēka pieder Oļega Boiko firmai Ritzio, kas nodarbojas ar izklaides un azartspēļu biznesu. Kiprā reģistrētais Ritzio LV Limited pārpircis Latvijas Post-Nevada azartspēļu tīklu (zāles Labirints un Karo). Savukārt Krievijā Ritzio atpazīstamākais zīmols ir azartspēļu tīkls Vulkāns, kam Maskavā vien pieder vairāk nekā 120 spēļu zāļu. "Mans pamatbizness joprojām ir investīcijas," skaidro uzņēmējs. Galvenā holdinga Fin Star paspārnē tiekot atrasti dažādi projekti Austrumeiropā un NVS valstīs - tos reorganizē, ceļ rentabilitāti un atkal pārdod. Projekti esot saistīti gan ar naftas, ostu, dzelzsrūdas, mežu un arī banku biznesu. Kopš pērnā gada beigām Fin Star Baltic Investment ir lielākais Baltic Trust bankas (bijusī Baltijas Tranzītu banka) akcionārs. Boiko: "Plusi ir acīmredzami, mēs varam bankai piesaistīt biznesu ne tikai no Krievijas, bet arī no Austrumeiropas, NVS un ASV [..] un radīt bankai jaunu vērtību." Lai arī biznesu Latvijā sācis tikai pirms pāris gadiem, Boiko atzīst, ka interese bijusi jau agrāk. Laiks pagājis, meklējot piemērotus objektus. Krievijas biznesmeņiem interese par Latviju bijusi vienmēr, 14 gadus strādājot nekustamo īpašumu biznesā, novērojis Edgars Šīns no Latio. Līdz šim plašsaziņas līdzekļos Krievijas pilsoņu vārdi vairāk saistīti ar māju pirkšanu Jūrmalā, taču Edgars Šīns uzskata, ka klienti dalās vismaz divās grupās: "Vieni sentimenta vai jaunības mīlestības vadīti nopērk dzīvoklīti vai mājiņu pie Rīgas. Otri iegulda miljonus, pērkot lielus objektus." Latvijā nav statistikas, kas uzskaitītu ārzemju investīcijas tieši nekustamajos īpašumos, taču pēc statūtkapitāla apjoma dažādos uzņēmumos pirmajā vietā ir ASV, tad seko vācieši, skandināvi un krievi. Tajā pašā laikā, pēc neoficiāliem datiem, šajā tabuliņā krieviem netiek ierādīta pienācīga vieta. Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs ir viena no amatpersonām, kas ikdienā paraksta atļaujas nepilsoņiem iegādāties zemi Rīgas pašvaldībā, kā to pieprasa likums. Vairākumā gadījumu pircēji esot ar krievu uzvārdiem, taču atsevišķi netiek izdalīts: tie ir Latvijas nepilsoņi vai Krievijas pilsoņi. I.Graurs: "Oficiālie dati ir par ieguldījumiem statūtkapitālā. Atsevišķi netiek izdalīts, cik iztērēts, piemēram, nopērkot zemi. Ja saliktu šos datus kopā un ņemtu pēc tautībām, krievi būtu pirmie." KRIEVI NEMĪL PUBLICITĀTI "Paskatieties, kas lido pirmdienās uz Maskavu un piektdienās atpakaļ! Vieni un tie paši cilvēki. Lidmašīnas ir pilnas kā maršruta autobusi," nekustamo īpašumu kompānijas Parkhaus direktors Andrejs Danengiršs norāda, ka biznesa vide starp Latviju un Krieviju joprojām ir ļoti saistīta. Nepilnu pusotru stundu garais lidojums ir viens no plusiem. Vēl jāmin krievu valoda, diezgan prognozējama ekonomiskā un politiskā situācija, iestāšanās Eiropas Savienībā un lielais peļņas procents. Igors Graurs no Rīgas domes komentē: "Konservatīvie rietumnieki vēl arvien no mums baidās. Krievi redz, ko mēs šeit esam izdarījuši, un prot rēķināt. Ieguldot mājā Rīgā, viņš var laimēt līdz 50%, Parīzē labi ja 20%." Līdzīgs viedoklis ir arī E.Šīnam: "Krievi saprot vietējo risku un neredz šķērsli, ja kādi jautājumi ir jāsarunā un kāda lēmuma pieņemšana jāietekmē." Nekustamo īpašumu eksperti neslēpj, ka tirgū ir daudz lielāks Krievijas naudas apjoms, nekā par to tiek runāts. It sevišķi interese palielinās pēc kārtējiem satricinājumiem Krievijas iekšienē. Pēdējais no tiem - naftas kompānijas Jukos priekšsēdētāja Mihaila Hodorkovska apcietināšana. Līdz šim publiski Krievijas finansējuma līdzdalību skaļi reklamējis vien Parkhaus, kas kopā ar Maskavas nekustamo īpašumu firmu Dekra Imantā ceļ 22 stāvu dzīvojamo māju Solaris. Projektu svinīgi atklāja pats Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. A.Danengiršs no Parkhaus arī ir vienīgais, kurš piekrita stāstīt par savu projektu. Interese no Krievijas, protams, ir lielāka. Septembra sākumā Rīgā Maskavas namā pat tika rīkota īpaša konference par sadarbības iespējām nekustamo īpašumu tirgū starp Latviju un Krieviju. Zālē bija daži Krievijas pārstāvji, kas uzklausīja mūsu pašvaldības un nekustamo īpašumu ekspertu ieteikumus, cik izdevīgi Latvijā investēt naudu. Tieši šajā pasākumā A.Danengiršs paziņoja, ka papildus Imantas debesskrāpjiem viņš celtniecības biznesu attīstīs un tālab iegādājies 26 ha zemi Daugavgrīvas rajonā pretī Andrejsalai. Turpat netālu 550 hektāru platībā Viesturs Koziols kopā ar citiem uzņēmējiem ieplānojis uzbūvēt ciematiņu Spilvas city. Biznesu Latvijā plānojot izvērst arī Danengirša paziņa, Maskavas Golfa kluba prezidents Igors Mališkovs, ar kuru SestDienai sazināties neizdevās. Griežoties ar lūgumu pie lielākajām nekustamo īpašumu firmām, lai kāds no viņu krievu klientiem pastāsta par savu biznesu, atbilde bija negatīva. Krievu uzņēmēji par biznesu nerunā. Lielākoties īpašumi tiek pirkti caur ofšoriem, dibinot akciju sabiedrības, kurās pavīd kāds krievu pilsonis vai arī kā uzticības personu izvēloties Latvijas pilsoni. Edgars Šīns uzskaita trīs iemeslus, kādēļ šāda slepenība: par šo naudu nav samaksāti nodokļi; konkrētā kapitāla izvešana nav saskaņota ar attiecīgajām Krievijas iestādēm; nav bijušas pilnvaras naudu izmantot šādā veidā. Nekustamā īpašuma firmas Nira fonds direktors Vadims Markovs, kam ir bizness arī Pēterburgā, ir vēl precīzāks: "Starp Latviju un Krieviju nav starpvalstu līguma. Tas nozīmē, ka ienākuma nodoklis no peļņas jāmaksā abās pusēs. Šopavasar Krievijas likumdošanā bija izmaiņas, taču tik un tā valūtas regulējumi ir pārāk sarežģīti, tādēļ ikviens biznesmenis dara ko nelikumīgu, lai izdzīvotu." Markovs uzskata, ka viens no klusēšanas iemesliem ir arī politiski negatīvā pieskaņa, kas rodas vietējos, pieminot vārdu "Krievija". "Vispār krievi nemīl publicitāti," rezumē Markovs. IR JĒGA DELDĒT PAZOLES Arī Oļegs Boiko nemīlot publicitāti, taču piekrīt runāt ar Latvijas presi, jo plāno šeit izvērst biznesu, "tādēļ labāk pats pateikšu". Viņš priecājas par veiksmīgo Baltic Trust bankas pirkumu, kur bijis labi nostādīts menedžments "un arī tagad esam ļoti apmierināti". Tuvākajā laikā Fin Star holdings plāno izveidot banku tīklu NVS un Austrumeiropas valstīs, kura centrs būs Rīgā. Vernisāžā sākta Boiko kabineta izbūve ar liftu, lai viņš varētu ērti pārvietoties ratiņkrēslā. Tā kā Rīgā viņš plāno būt biežāk, paralēli tiek meklēts dzīvoklis centrā vai arī Vecrīgā. Šī ziņa noteikti izraisīs rosību nekustamo īpašumu tirgū, jo, kā pēc pieredzes skaidro E.Šīns, "potenciāli viena naudīga cilvēka atbraukšana uz šejieni tuvākā pusgada laikā izraisa vismaz simt cilvēku staigāšanu pa nekustamo īpašumu birojiem [ar dažādiem piedāvājumiem]. Ir jēga deldēt pazoles, jo no miljona starpniecības nauda ir ap 50 tūkstoši dolāru. Liela daļa cilvēku tādu summu mūžā neredz." Informācija par liela uzņēmēja ierašanos ceļojot no mutes mutē. Tieši tāpat ceļo informācija par pārdodamajiem objektiem. Boiko norāda, ka viņa piezīmju grāmatiņā ir ap 2800 vārdu: "Visi zina, ar ko es nodarbojos. Katru dienu kāds zvana un kaut ko piedāvā." Par banku viņa advokāti uzzinājuši no kolēģiem Latvijā. Pēc tam ievākta papildu informācija no paziņām Latvijā. Jautāju: "Kas bija šie cilvēki?" Boiko smejas: "Tie ir vietējie uzņēmēji.""Kaut vienu uzvārdu?" Joprojām smejas. Minu: Kargins, Krasovickis?... "Protams, Karginu zinu. Viktoru Mihailoviču [Krasovicki] arī zinu labi un sen. Mēs viņiem [Parex bankā] joprojām esam labi klienti." Interesanti - no Krasovicka kunga saņēmu atbildi, ka viņš gan Krievijas uzņēmēju Boiko nevarot raksturot, jo "pazīstot slikti". Tālejoši plāni Boiko esot arī par Vernisāžu, par tās darbības attīstību pašlaik tiekot runāts ar vietējiem uzņēmējiem. Restrukturizācija notiek arī Post-Nevadas spēļu zāļu tīklā. "Daudz ko izmainījām un ceram ieņemt pienācīgu vietu."Šī gada pirmajos deviņos mēnešos ar gandrīz četru miljonu latu apgrozījumu Post-Nevada bija ceturtais lielākais azartspēļu rīkotājs Latvijā. Tiekot izskatīti arī projekti saistībā ar nekustamo īpašumu iegādi. Boiko apstiprina, ka interesējies par daļu zemes pirkšanu bijušās zivsaimniecības Jūras līcis teritorijā pie Lielupes ietekas, kuras pašreizējais īpašnieks Kurzemes degviela jau paziņojis par plāniem izbūvēt jahtklubu. Boiko interesējot arī zeme ārpus galvaspilsētas, kur varētu izvērst kotedžu celtniecību. "Rūpīgi jāizvērtē, jo tirgus drīz varētu būt piesātināts, tādēļ drīzāk jārealizē īslaicīgi projekti," savus apsvērumus neslēpj uzņēmējs. Viņš esot informēts par Salienas real ciemata izbūvi starp Rīgu un Jūrmalu, kas vēl vasarā piederēja arī Forbes sastādītajā Krievijas miljonāru sarakstā minētajai Safinu ģimenei. "Mēs pašlaik izskatām analoģisku projektu," atklāj Boiko. Iespējamība, ka tas tikšot realizēts, esot ap 90%. NĀKOTNE NESKAIDRA Vēl vasarā Latvijā bija trīs mūsu mērogiem lieli Krievijas uzņēmēji: Oļegs Boiko, Salienas projektā iesaistījās ar naftas biznesu saistītā un Krievijā pazīstamā Safinu ģimene, kas pirms pāris mēnešiem savas akcijas pārdevusi Nīderlandē reģistrētai firmai, un Jurijs Šeflers, starptautiskā koncerna S.P.I. pārstāvis, kam pieder Latvijas balzama akciju kontrolpakete. Forbes viņu ierindojis 39.vietā Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā. Mazāka mēroga krievu uzņēmēji parādās arī citos nekustamo īpašumu projektos. Nesen pabeigtā prestižā Rīgas daudzdzīvokļu nama Tomsona terases pasūtītājs bija BRT Group. Gandrīz 55% uzņēmuma pieder Krievijas uzņēmējam Oļegam Orehovam. Pavasarī bijušās alus darītavas Kimmels Rīga teritoriju galvaspilsētas centrā iegādājās Valdemāra parks, domājot izbūvēt jaunu multifunkcionālu kvartālu. No četriem īpašniekiem vienam, Vladimiram Ivaškovam (22%), bizness reģistrēts Krievijā. Krievijas nauda investēta arī rūpnieciskajos uzņēmumos. Rīgas vagonbūves rūpnīcas galvenais akcionārs ir holdinga kompānija Felix, kam pieder kontrolpakete kompānijā Severstaļlat. Iegūtā informācija mudina domāt, ka šai pašai Krievijas kompānijai pieder arī Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca. Kopš šīs vasaras tās galvenais akcionārs ir Igaunijā reģistrētais Spacecom. Sazinoties ar Igaunijas biznesa laikraksta Aripaev, noskaidrojas, ka 70% no Spacecom pieder Krievijas holdingam Severstaļ Trans. Vai Krievijas uzņēmēju interese par Latviju palielināsies arī turpmāk? Tas esot atkarīgs no politiskās situācijas un arī ekonomiskās stabilitātes NVS valstīs. Nekustamo īpašumu tirgus speciālists Edgars Šīns uzskata, ka cenas īpašumiem vēl augs, taču jau tagad "lielie investori ir mīļi gaidīti Bulgārijā, Rumānijā. Labi, ja šeit noturēs sentiments, kam īsti neticu, jo šā brīža lēmumu pieņēmēji savu jaunību jau pavadīja Londonā." Arī Boiko nekustamo īpašumu projektu Latvijā atbīdījis otrā plānā, jo pašlaik daudzsološāks šķiet bizness Ukrainā, kas "ir lielāka, ar rūpniecības potenciālu un ātriem izaugsmes tempiem". Boiko birojā Maskavā pusotras stundas garajā sarunā vairākkārt ir zvanījusi sekretāre, lai pieteiktu nākamos apmeklētājus. Kaut gan pulkstenis rāda pusdeviņi vakarā, Boiko vēl ir saplānotas tikšanās, kas parasti ilgstot līdz 23.00. Lai arī uzņēmējs neizrāda nepacietību, uzdodu pēdējo jautājumu: "Cilvēki Latvijā apgalvo, ka krievu uzņēmējiem normāls bizness sākas no pusmiljona dolāru, kas mūsējiem ir liela nauda. Vai tā ir?" Boiko sekundi domā. "Pusmiljons? Nē, tā ir pārāk maza summa. Normāls bizness sākas vismaz ar miljonu." Viņam tas ir.
NĀK, LAI LABI NOPELNĪTU
Nekustamā īpašuma tirgū ir sajūta, ka pēdējā laikā īpaši aktīvi
pircēji ir bagāti cilvēki no Krievijas. Viņu pēdas gan sadzīt
grūti. "Vispār krievi nemīl publicitāti." SestDienas intervijai
piekrīt tikai viens - Maskavas miljonārs Oļegs Boiko, kuram pašlaik
top jauns birojs pašā Rīgas centrā, pārpirktajā Vernisāžā Lai
nokļūtu Oļega Boiko (40) kabinetā, kas atrodas Maskavas centrā,
jāiziet trīs drošības pārbaudes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.