Igaunijas Vides pārvaldes vecākais speciālists Pīps Menils stāstījis, ka pašlaik valstī dzīvojot vairāk 1000 lāču. Daudzi no tiem gan regulāri šķērso robežu ar Krieviju, citi ieklīst arī Latvijā. Deutsche Welle norāda, ka kopš laikiem, kad lācis kļuva par aizsargājamu dzīvnieku, šīs sugas pārstāvju skaits strauji pieaudzis visā Eiropas teritorijā. Dažviet (Rumānijā, Slovākijā, vairākās Balkānu valstīs) pēc lāču uzbrukumiem cilvēkiem nācies pieņemt skarbus lēmumus dzīvnieku populāciju pamatīgi paretināt, un tam tiek algoti speciāli nolīgti mednieki.
Kopš šī gadsimta sākuma Igaunijā lāči nav nonāvējuši nevienu cilvēku, reģistrēti vien seši gadījumi, kad tie uzbrukuši cilvēkiem, raksta ERR. Toties lauksaimniekiem gan šie dzīvnieki nodara lielus postījumus. Tie mīl pamieloties bišu dravās, apgāžot un salaužot stropus, klejo pa laukiem, kuros tiek audzēti dažādi graudaugi. P. Menils norādījis, ka beidzamajā laikā par Igaunijas lāču iecienītāko gardumu esot kļuvuši kukurūzas graudi un laksti – lekna un pietiekami sātīga barība, kurā ir augsts cukura saturs. Tas palīdz uzaudzēt nepieciešamo tauku slāni, lai dotos ziemas guļā.
Nereti lāči mitinās arī netālu no pilsētām. Tas saistīts ar šo dzīvnieku uzvedības kultūru, jo dominējošie tēviņi parasti padzen jaunos lācēnus no sviem medību laukiem, un tiem nākas meklēt citu teritoriju, kur apmesties. ERR skaidro, ka šādā veidā arī notiek populācijas izplatīšanās, turklāt zinātnieku pētījumi liecina, ka gados jaunie lāču tēviņi par saviem ienaidniekiem neuzskata cilvēkus, bet vecākus, pieredzējušākus lāčus. Jāatgādina, ka Igaunijā lāčus drīkst medīt, taču ierobežotā skaitā – ne vairāk kā 90 gadā.