Nāvējošais plaušu karsonis

Tādēļ diezgan satriecoša ir aina, ko rāda statistika Latvijā, - kopš 90.gadu sākuma nepārtraukti palielinās cilvēku mirstība no plaušu karsoņa. Ja 1991.gadā akūta pneimonija bija nāves cēlonis 237 cilvēkiem, tad 1995.gadā - jau 571. Par pagājušo gadu pagaidām ir apkopota tikai pirmā pusgada statistika, kas rāda, ka plaušu karsonis nāvi izraisījis 219 cilvēkiem. Taču vēl satriecošāks ir fakts, ka gandrīz puse no šiem slimniekiem ir nomiruši mājās, piemēram, 1995.gadā 266 cilvēki! Varētu saprast, ka medicīniskā palīdzība lauku cilvēkiem ir grūtāk pieejama, bet kā lai izskaidro rīdzinieku mirstību mājās no plaušu karsoņa, kad tuvumā ir poliklīnikas un jebkurā brīdī iespējams izsaukt ātro palīdzību? - neizpratnē ir Medicīnas statistikas biroja iedzīvotāju veselības nodaļas vadītāja Daiga Gulbe. Pagājušajā gadā no pneimonijas mājās ir nomiruši 59 rīdzinieki, bet divos iepriekšējos gados - katrā pa 88 cilvēkiem. Kā rekomendē Pasaules veselības organizācija un kā to arī praktizē vairums valstu, sastādot veselības aprūpes programmas valstī, vērā tiek ņemtas problēmas, un tās labi atklāj statistika. Dati, protams, tiek analizēti, noskaidrojot problēmas cēloņus. Latvijas valsts veselības ministrs Juris Viņķelis pagaidām konkrētus iemeslus cilvēku mirstībai no pneimonijas nosaukt nevarēja, tikai vērtēja šo situāciju kā ļoti negatīvu, solot sākt to analizēt un paredzēt valsts programmā līdzekļus tās risināšanai. «Taču tā noteikti nav tikai medicīnas problēma, to ietekmē arī sociālā situācija valstī,» saka J.Viņķelis. Iemeslus, kādēļ rīdzinieki mājās mirst no plaušu karsoņa, tikko sākusi pētīt Rīgas Domes veselības pārvalde. Taču kontrolārste Silvija Kazaka ar secinājumiem nesteidzas, atzīstot, ka tas varētu būt vairāku mēnešu darbs: poliklīnikās nav visu šo mirušo cilvēku medicīnas karšu. Izņemot statistiku un tiesu medicīnas slēdzienu, nekāda cita uzskaite, nerunājot nemaz par analīzi, kāpēc cilvēks ir mājās nomiris, nekur vairs netiek veikta. Rodas iespaids, ka džins no pudeles palaists, un neviens par šiem nelaimīgajiem cilvēkiem neatbild. Vecās antibiotikas neiedarbojas Statistika atklāj vēl kādu pētāmu faktu - no pagājušā gada pirmajā pusē ar pneimoniju mirušajiem 219 cilvēkiem 154 ir vīrieši un tikai 65 sievietes. Kāpēc plaušu karsonis vīriešus nogalē gandrīz trīs reizes biežāk nekā sievietes? Turklāt arī jaunus vīriešus - 25 no mirušajiem bija vecumā no 30 līdz 44 gadiem. Neatbildētu jautājumu ir daudz. Nav arī apkopoti secinājumi par slimnīcās nomirušajiem pneimonijas pacientiem. Ārsti uzskata, ka tie galvenokārt ir pārāk vēlu stacionēti slimnieki, kurus izglābt vairs nav iespējams. Gaiļezera slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas ārste Inese Smiltena teic, ka visus slimnīcā novēloti atvestos slimniekus nosacīti var iedalīt divās kategorijās. Vienu veido alkoholiķi un klaidoņi, otru - cilvēki, kas neiet pie ārsta un mēģina ārstēties paši. Ja no pirmās kategorijas slimniekiem šoreiz atļausimies novērsties ar skarbiem vārdiem: paši vainīgi, tad, par otru grupu runājot, atklājas bēdīga aina. «Domāju, ka tā ir medicīnas pakalpojumu pieejamības problēma Latvijā,» uzskata Linezera slimnīcas funkcionālās diagnostikas nodaļas vadītājs Varis Paeglītis. Daudziem cilvēkiem ir liegta ārsta palīdzība, jo nav naudas, ko par to samaksāt, un cilvēki ir spiesti nodarboties ar pašārstēšanos. Otra problēma, ka gadu garumā cilvēkiem ir izveidojusies pierašana pie daudzām antibiotikām un tās vairs neiedarbojas. Lai, mājās ārstējoties, izķepurotos no plaušu karsoņa, jābūt regulārā ārsta uzraudzībā un jālieto labas antibiotikas, bet tās dārgi maksā un daudzi cilvēki nevar to atļauties. Viņi uz savu roku dzer, piemēram, biseptolu vai olitetrīnu, vai oksacilīnu, bet tie nepalīdz. Taču savu veselības stāvokli cilvēks pats objektīvi novērtēt nespēj, un peimonija jau ir ielaista, - vērtē dakteris Paeglītis. Viena daļa slimnieku pie ārsta neiet, jo uzskata, ka nevar atļauties slimot - jāstrādā. Viņi nodzen temperatūru ar aspirīnu vai tailenolu un iet uz darbu, līdz krīt. Un tad vēl tāds uz ratiem nodaļā ievests biznesmenis uzstāda ārstiem ultimātu - pēc tik un tik dienām man jābūt veselam - to ir piedzīvojusi ārste I.Smiltena. Iļģuciema poliklīnikas terapeite Helēna Jegorova atzīst, ka vairums slimnieku, kas ārsta palīdzību lūdz jau ļoti kritiskā stāvoklī, uz jautājumu, kāpēc nav nākuši pie daktera ātrāk, atbild - nav naudas. «Mēs jau tāpat ārstējam, ja arī cilvēkam nav ko samaksāt, bet viņi baidās, kaunas. Pat ja slimnieks atnāk pie ārsta laikus, bieži viņam nevar nozīmēt tos medikamentus, ko vajadzētu, jo cilvēks nespēj tos nopirkt. Jāizraksta tas, ko viņš var atļauties, un tad ārstēšanās ir ilgāka, sarežģītāka.» Veselības apdrošināšana Maksa par medicīniskajiem pakalpojumiem Latvijā ir atšķirīga un atkarīga arī no apdrošināšanas. Ja cilvēks nav iegādājies veselības apdrošināšanas polisi, viņam par vizīti pie ārsta jāmaksā lats, par ārsta izsaukšanu mājās - 2 lati un viena diena slimnīcā arī izmaksā 2 latus. Ja cilvēks nopircis Rīgas slimokases apdrošināšanas sarkano polisi, viņam minētās izmaksas ir attiecīgi 20 santīmu (maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam - 5 sant.), 40 sant.(5 sant.) un 45 sant. (15 sant.). Šīs polises cena mēnesī ir Ls 1,50, maznodrošinātajiem 75 santīmi un bērniem 30 santīmu. Ja cilvēks ir nopircis zaļo polisi, tad pilnīgi visi medicīnas pakalpojumi viņam ir par brīvu. Zaļā polise mēnesī izmaksā Ls 2,50, maznodrošinātajiem Ls 1,25, bērniem Ls 0,75. Taču ne visi Latvijas iedzīvotāji var iegādāties šīs polises, tās pieejamas tikai 12 Latvijas rajonos (Rīgas, Liepājas, Tukuma, Valkas, Jelgavas, Bauskas, Alūksnes, Dobeles, Limbažu, Cēsu, Balvu un Jelgavas), kuru slimokases noslēgušas līgumu ar Rīgas slimokasi. Pārējos rajonos medicīnas pakalpojumu apmaksu nosaka vietējā kārtība, taču, ja cilvēks ar rajona nosūtījumu brauc ārstēties Rīgas slimnīcā, viņš Rīgā var iegādāties polisi. Šobrīd šīs veselības apdrošināšanas polises ir iegādājušies 250 tūkstoši iedzīvotāju: 200 000 rīdzinieku un 50 000 no citiem rajoniem - tātad aptuveni astotā daļa Latvijas cilvēku. Neliela daļa iedzīvotāju ir noslēguši veselības apdrošināšanas līgumus ar citām apdrošināšanas sabiedrībām. Kā pastāstīja Rīgas slimokases apdrošināšanas speciāliste Dace Ivaska, cilvēki ir sapratuši, ka veselības apdrošināšana dod lielu atspaidu ārstēšanās izdevumos, tādēļ pēdējā laikā aktīvi iegādājas polises. Neatliekamo palīdzību sniedz arī bez maksas Taču pietiekami plašs ir cilvēku loks, kuri nespēj nopirkt nekādu polisi. Vai tiešām slims cilvēks tiek izlikts aiz slimnīcas durvīm, ja nevar samaksāt? Neatliekamā medicīniskā palīdzība ikvienam cilvēkam tiek sniegta par velti, tātad par pirmajām dienām slimnīcā, kamēr tiek novērstas dzīvības briesmas, pacientam jāmaksā nav, bet par turpmāko ārstēšanu, ja nav apdrošināšanas polises, ir jāmaksā, - skaidro veselības ministrs. Stradiņa un Gaiļezera slimnīcas ārsti atzīst, ka cilvēki tiek ārstēti, vienalga, ir viņiem nauda vai nav, taču nav pārāk daudz cilvēku, kas no slimnīcas aiziet nesamaksājuši. Nekauņas vienmēr ir bijuši, bet patiesi trūcīgi cilvēki cenšas saskrubināt pēdējos santīmus un samaksāt, kaut pēc tam varbūt nebūs par ko maizi nopirkt, - stāsta Stradiņa klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Leitāns. Nav īsti saprotami motīvi, kas kavē nopietni slimu vai pat mirstošu cilvēku izsaukt ātro palīdzību. Ja ar plaušu karsoni smagi slims cilvēks nesaņem ārstēšanu, organisms cieš no skābekļa bada un cilvēks nosmok. Ja ir ļoti augsta temperatūra, cilvēkam iestājas pusnemaņa un viņš vairs ārstu izsaukt nespēj. Ir periods, kad skābekļa bads izraisa eiforiju, slimnieks ieslīgst it kā miegā un nomirst, līdzīgi, kā tas notiek cilvēkam nosalstot. Pneimonija var radīt sirdsdarbības ritma traucējumus, kā dēļ iestājas nāve, skaidro dakteris Leitāns. Ļoti reti ir sastopama pneimonijas zibens veida norise, kad, neraugoties pat uz intensīvu ārstēšanu, cilvēks var nomirt diennakts laikā. Jādomā, ka lielākoties tomēr cilvēki Latvijā no plaušu karsoņa mājās mirst vienatnē, trūkumā un bezcerībā, paši nespēdami novērtēt savu kritisko stāvokli. --- Plaušu bronhu koks, ko apņem plaušu audi. Pneimonija ir plaušu audu iekaisums, kas var skart vienu plaušas daivu, vairākas vai pat abas plaušas. Rentgenuzņēmumā pneimoniju var saskatīt kā aizēnojumu plaušā. Uz savu roku dzerot antibiotikas, temperatūru nodzenot ar tailenolu un aspirīnu, cilvēks izārstēties nevar. Ir periods, kad pneimonijas radītais skābekļa bads izraisa eiforiju, slimnieks it kā ieslīgst miegā un nomirst, līdzīgi, kā tas notiek nosalstot