Pati pirmā lugas pirmizrāde notika 1902.gadā Rīgas Latviešu teātrī. 1921.gadā lugu iestudēja Aleksis Mierlauks, 1935.gadā Alfrēds Amtmanis-Briedītis, 1941.gadā Jānis Zariņš un Osvalds Uršteins (otram sastāvam pirmizrāde nenotika, jo sākās karš), 1955.gadā iestudējuma režisors atkal A.Amtmanis-Briedītis, 1969.gadā - Alfrēds Jaunušans un Mihails Kublinskis, 1975.gadā - A.Jaunušans. 1986.gadā brīvdabas uzvedumu Druvienas Silmačos arī iestudēja A.Jaunušans, 1994.gadā un šogad - Edmunds Freibergs. Viņš saka: «Tagad, kad teātris atstāj savas mājas pa remonta laiku, mums likās svarīgi atkal atgriezties pie Skroderdienām Silmačos, jo šai lugai ir īpaša vieta un nozīme Latvijas Nacionālā teātra vēsturē. Tas ir pozitīvs un gaišs impulss visam teātra kolektīvam, jo luga ir patiesa vērtība, kas gadu desmitiem valdzina skatītājus ar dzīves garšu, ar vitalitāti, prieku un optimismu. Blaumaņa luga un arī iestudējums allaž bijis par mīlestību. Ar to var pateikt visu un neko. Mēs gribam pateikt visu. Jaunais iestudējums no visiem iepriekšējiem atšķirsies, pirmkārt, ar to, ka tam būs pilnīgi jauns skatuves ietērps. Scenogrāfiju veidojis Gunārs Zemgals. Otrkārt, izrādē būs pilnīgi cits aktieru sastāvs. Mēs vēlējāmies, lai mūsu jaunie kolēģi, tikko teātrī ienākušais aktieru kurss, iziet cauri Silmaču pagalmam, tāpēc lomās ir gandrīz visi jaunie aktieri. Protams, ka ar to parādās jaunas krāsas un nianses tēlos, mizanscēnās, noskaņojumā. Taču ir lietas, kas ceļo no iestudējuma uz iestudējumu, tās kļuvušas jau par klasiskām vērtībām. Skatītājs varbūt to pat nepamana, piemēram, kā Ābrams ar spieķi pastumj glāzi uz galda, bet mēs tādas lietiņas saglabājam. Galvenais ir Silmačos uzturēt Blaumaņa garu, kas gadu gaitā iet cauri visiem šī darba iestudējumiem.» Lomās skatītāji redzēs D.Gaismiņu (Antonija), M.Maņjakovu vai V.Briedi (Aleksis), A.Ančevski (Kārlēns), D.Kažociņu un E.Kromuli (Elīna), J.Kaijaku (Pindaks), S.Blesu un D.Bonāti (Pindacīša), D.Lūriņu (Ieviņa), N.Bērzu un E.Melbārdi (Pičuks), A.Klēveri (Auce), A.Kairišu un L.Kugrēnu (Bebene), H.Dancbergu un G.Virkavu (Tomuļu māte), I.Pugu ( Dūdars), M.Eglienu (Rūdis), J.Skani (Ābrams), U.Anži (Joske), K.Tatarinovu (Zāra). Pārējie teātra aktieri dižajās Vanagu un Dzelzskāju saimēs. Kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, vokālais konsultants Andris Daņiļenko. *** Skroderdienas Silmačos Nacionālajā teātrī 15., 16.VI plkst.12.00 un 18.00 17., 18., 19., 20.VI 18.30
Ne sezona bez Skroderdienām!
Pirms lielā kapitālremonta Nacionālajā teātrī atkal jaunas Skroderdienas Silmačos Fakts ir neapstrīdams - Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienas Silmačos ir labākā latviešu joku luga ar lielu tipisko latviešu raksturu un tēlu bagātību. Rūdolfs Blaumanis savu populāro darbu - sadzīves skatus 6 ainās - uzrakstīja divās vai trīs nedēļās, bet Nacionālais teātris to spēlē visu mūžu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.