Nekāp uz manām varžacīm

Visbiežāk varžacis rodas cilvēkiem, kam ir izmaiņas pēdas velvē vai deformējušies kauliņi un tādēļ pēdas spiediens nav vienmērīgs. Otrs iemesls - nepiemēroti apavi. Varžacs centrā no raga kārtas šūniņām veidojas serde - neliela tapiņa, kas iesniedzas dziļāk audos un rada sāpes staigājot. Dažkārt varžacij var būt pat vairākas šādas tapiņas. Taču gandrīz tikpat bieži kā varžacis uz kāju pēdām mēdz izveidoties kārpiņas, ko cilvēki notur par varžacīm. Sevišķi raksturīgi tas ir bērniem, kurus mammas atved pie ārsta: manam bērnam ir varžacs. Parasti tā izrādās kārpiņa. Kārpas ir vīrusa dabas saslimšana, ar ko var inficēties, piemēram, velkot cita apavus, staigājot basām kājām. Kārpas neārstējot, tās var izplatīties tālāk pa pēdu un arī uz rokām, un ar tām var inficēt citus cilvēkus. Cilvēks pats var neatšķirt kārpu no varžacs, jo abām raksturīgs ādas sabiezējums, kas ir jutīgs staigājot. Varžacij ir raga kārtas tapiņa vidū, kārpai - izaugumiņš no ādas, bet uz kāju pēdām tas var arī nebūt izvirzīts. Atšķirt vienu no otra var, ja iepriekš izmērcēto ādas sabiezējumu mēģina izgriezt: varžacs asiņošanu nerada, turpretim, mēģinot izgriezt kārpiņu, tā parasti sāk asiņot. Abos gadījumos jo laicīgāk ķeras pie ārstēšanas, jo ātrāk un vienkāršāk tas izdodas. Nesen radušos varžaci, kas nav dziļi izveidojusies, cilvēks var mēģināt izgriezt pats, taču tas nav sevišķi viegli, un parasti to nākas atkārtot vairākkārt. Varžaci iepriekš vēlams sagatavot, izmantojot aptiekās nopērkamus ādu nolobošus preparātus (pienskābi vai salicilskābi) šķidruma, ziedes, lakas vai plākstera veidā. Laku vai plāksteri ir vieglāk uzlikt precīzi uz varžacs, ar šķidrumu vai ziedi jābūt uzmanīgākam, jo tā izplūstot var bojāt veselo ādu. Jebkurā gadījumā rūpīgi jāiepazīstas ar lietošanas pamācību. Ar preparātu varžacs jāapstrādā vairākas dienas, katreiz noņemot nolobījušās ādas daļiņas, tad 5-10 minūtes jāizmērcē siltā ziepjūdens vai sodas šķīduma vanniņā un ar manikīra šķērītēm vai knaiblītēm jācenšas izgriezt. Ja, vairākkārt mēģinot, tas neizdodas, vēlams šo procedūru uzticēt profesionālim - pedikīram vai kosmetologam. Arī dodoties pie speciālista, varžaci vēlams iepriekš vairākas dienas sagatavot ar ādu lobošajiem preparātiem, lai varētu efektīvi izgriezt vienā reizē. Visbiežāk varžacis veidojas veciem cilvēkiem, kuriem pašiem ir grūti tām piekļūt un viņi ar tām mokās gadiem ilgi. Nevajadzētu sev pārmest - pats vainīgs, ka ielaidis - un kautrēties iet pie speciālista. Procedūra vidēji varētu maksāt Ls 1-2. Ja varžacs ir ļoti sāpīga, dodieties pie ārsta, kas pirms izgriešanas to atsāpinās. Ja varžacis veidojas atkārtoti un vainīgi nav apavi, tad derētu konsultēties ar ortopēdu par iespējamām pēdas velves izmaiņām. Cita ārstēšanas taktika ir kārpiņām. Taču nebūs skādēts, ja cilvēks, kārpiņu noturot par varžaci, to būs apstrādājis ar lobošajiem līdzekļiem. Dažkārt, ļoti ilgstoši tos lietojot, pat izdodas pašam ar kārpu tikt galā, bet tad kārpiņa ar preparātu ir jāapstrādā katru dienu, nolobījušās daļiņas noņemot nost, un tā vairākas nedēļas līdz pat trim mēnešiem. Nesen izveidojušos kārpiņu var mēģināt likvidēt ar tautas līdzekļiem - strutenes sulu. Visātrāk un efektīvāk no kārpām var atbrīvoties, tās nosaldējot ar šķidro slāpekli vai pielietojot elektrokoagulāciju (to dara ārsts kosmetologs vai dermatologs). Arī pirms šīs procedūras der mājās kārpu apstrādāt ar lobošajiem preparātiem. Pēc apsaldēšanas kārpiņa sacietē, sakalst un 2-3 nedēļu laikā nokrīt. Nākamajā dienā pēc apsaldēšanas kārpa parasti ir sāpīga - vietējais apdegums, tādēļ procedūrai jāizvēlas laiks, kad nav jādodas uz balli vai lielā pastaigā. Svarīgi ir atbrīvoties no visām kārpām, kaut arī dažas būtu pavisam niecīgas, jo tās var turpināt izplatīties. Vienas kārpas noņemšana pie ārsta varētu maksāt vidēji Ls 1-2.