Nekustamā īpašuma tirgū trūkst statistikas

Jānomierina, ka tirgus pieauguma procenti, zibinot pa avīžu slejām, neceļ visa mikrorajona vērtību, bet ir un paliek tikai dažu tirgus dalībnieku pieņēmumi. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopoto komercbanku sniegto informāciju varam secināt, kāds bijis aizvadītais mēnesis banku sektorā, un atzīmēt, ka aktīvi turpinās kreditēšana pret nekustamo īpašumu, pieauguši banku aktīvi, palielinājusies peļņa utt. Savukārt ar nekustamā īpašuma tirgus statistiku patlaban ir pavisam citādi. Kā galvenais trūkums nekustamo īpašumu jomā jāmin vienotas, ticamas un pārskatāmas tirgus statistikas neesamība attiecībā uz tirgus segmentiem, dalībniekiem, kopējiem darījuma apjomiem, nemaz nerunājot par vidēji svērtām jeb pēdējām cenām un īpašumu tipiem. Tomēr katra mēneša pirmajās nedēļās ar mediju starpniecību līdz Latvijas iedzīvotājiem nonāk atsevišķu juridisku personu viedokļi par tirgus attīstību aizvadītajā mēnesī. Tiesa, tie vienmēr dalās pirmām kārtām jau pašu tirgus dalībnieku starpā, nemaz nerunājot par citu juridisku vai fizisku personu viedokļiem. Es, piemēram, uzskatu, ka ticama informācija par nekustamā īpašuma tirgu nav pieejama, tādēļ tikai intuitīvi var minēt par tirgus tendencēm un iedzīvotāju vēlmēm, nevis konkrētu laika posmu ar konkrētu apgrozījumu, cenu izmaiņām utt. Nav taču arī vienotas tirdzniecības vietas, kuru izmantojot tiktu veikta cenas, apjoma un citu darījuma nosacījumu fiksēšana. Apgalvot, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus cenu pieaugums ir vājprātīgs, nebūtu īsti prātīgi. Drīzāk varētu piekrist viedoklim, ka joprojām turpinās privāti organizēta pašdarbība, kura būs tik ilgi, kamēr par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu nebūs sakārtota un klasificēta vienota statistika no zemesgrāmatas vai Centrālās statistikas pārvaldes. Iespējams, ka sākotnējo impulsu varētu dot valsts sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām LANĪDA (Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija) un LĪVA (Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija), kuru daži biedri jau nodarbojas ar kaut kādas informācijas ikmēneša tiražēšanu medijiem, kas maz līdzinās statistikai, bet sliecas uz sensācijām. Lai neturpinātos pašreizējais haoss un pašdarbība ar cilvēku apvārdošanu, visiem vajadzētu sēsties pie sarunu galda un vienoties par informācijas standartiem, kas nepieciešami nekustamā īpašuma klasificēšanai un tālākai informācijas atklāšanai. Tāpat atsevišķu tirgus dalībnieku pārskatus par tirgus tendencēm nevajadzētu uztvert kā vienīgo patiesību, jo tiem vairāk piemīt informatīvs pašreklāmas raksturs. Ja kāds, izmantojot valstiski licencētas Rīgas Fondu biržas tirdzniecības platformu, noslēdz darījumu ar, piemēram, 200 a/s Latvijas gāze akcijām par augstāko cenu mēneša laikā, laikrakstu komentētāju lappusēs tam neiekļūt. Savukārt nekonkrēta informācija par "kaut kādu" darījumu "kaut kur" no jau pierastiem informācijas avotiem nokļūst uzmanības centrā kā Bībeles baušļi, uz kuriem tiek balstītas pasaules vērtības. Nav noslēpums, ka informācija ietekmē cilvēku prātus, un to ļoti labi izmanto nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki, aģitējot savus klientus sev vēlamā virzienā. Pašreiz objektīvas informācijas saņemšanai, piemēram, no zemesgrāmatas, kā pirmais traucējošs faktors jāmin 2% valsts nodeva, jo nereti tā sadārdzina īpašuma kopējo cenu un pircējs meklē, kā šo nodevu apiet. Un atrod, samazinot darījumu cenu par pirkumu, iespējams, norēķinoties "uz rokas", pārdodot uzņēmumu kapitāla daļas, slēdzot dāvinājuma līgumus utt. Līdz ar to objektīvas informācijas saņemšana arī zemesgrāmatai vienmēr paliks neobjektīva, kamēr nebūs atcelta vai samazināta valsts nodeva, lai tā ieinteresētu sniegt patiesu informāciju. Prioritātes un to svarīgums gan jāizvērtē atbildīgajām amatpersonām un nepieciešamības gadījumā jāpieņem lēmums. Bet zemesgrāmatai jau tagad jāsaka paldies, ka līdz iedzīvotājiem nonāk vismaz dažu lielāko darījumu statistika, taču šāds informācijas daudzums nedod pilnīgu priekšstatu par visu nekustamā īpašuma tirgu kā tādu.