No reālā patveras grāmatās

Kopš grāmatām četrkāršots pievienotās vērtības nodoklis (PVN), literatūrai latviešu valodā būtiski samazinājies apgrozījums. Izdevējiem kaudzē krājas manuskripti, kuru izdošana atlikta uz vēlāku laiku, jo jāpielāgojas lasītāju vairākuma interesēm. Pērk populāro Pēdējā laikā daudzi pērk grāmatas "par savas veselības uzlabošanu bez zālēm un ezotēriku. Romānus pērk krietni mazāk," ievērojusi Aizkraukles grāmatnīcas darbiniece. Līdzīga aina ir arī Rīgā. Piemēram, Jāņa Rozes grāmatnīcā Origo izķerta kustību ārsta Visvalža Bebriša grāmata Kā novērst spriedzi sevī. Pieprasītāko grāmatu trijniekā patlaban ir ekstrasensa Alana Čumaka darbs Grāmata - ekstrasenss. Praktiski padomi sevis un tuvinieku dziedināšanā. Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis A.Čumaka grāmatu sauc par krīzes laika parādību: "Pirms gada grāmatai nebūtu tik liela piekrišana, taču krīzes laikos pareģotāji vienmēr ir cieņā." Absolūtās līderes visvairāk pirkto vidū ir jauniešu auditorijas iemīļotā pasaules bestsellera Krēsla sērijas grāmatas (Jauns mēness, Krēsla.) R.Briedis tās salīdzina ar Da Vinči kodu: "Mazliet mistikas, mazliet detektīva, mīlasstāsta, piedzīvojumu. Sižets veidots tā, lai katrai lasītāju grupai tas interesētu." Visvairāk pirkto grāmatu topa augšgalā ir arī advokāta Andra Grūtupa darbs Observators par mākslinieka Jurģa Skulmes lietas izmeklēšanu un tiesu 70.gados. "Ja mums tiek atgādināts, ka pastāv kādi cilvēkam grūti kontrolējami, bet ļoti ietekmīgi spēki, tad mums kļūst psiholoģiski un arī morāli drusku vieglāk pārdzīvot savas individuālās neveiksmes," saka sociālantropoloģe Agita Lūse. Šo fenomenu pētniece attiecina ne vien uz interesi par dziedniekiem vai vampīriem, bet arī grāmatu Observators, kurā nekontrolējamais spēks ir padomju vara. Izdevēji satraukti Lielākajās Latvijas grāmatnīcās apgrozījums februārī salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada ir krities par 36,58%, liecina Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas dati. Laukos un mazpilsētās kritums ir divreiz lielāks. Turklāt grāmatnīcas laukos piesardzīgi pasūta jaunumus, jo baidās palielināt parādu nastu. Jaunās grāmatas latviešu valodā neiegādājas arī bibliotēkas, jo tām ir samazināts budžets. Lai palielinātu apgrozījumu, izdevējiem nākas grāmatas pārdot ar atlaidēm. Izdevniecības Jāņa Rozes apgāds direktore un Grāmatnieku ģildes valdes locekle Renāte Punka norāda, ka "tas ir īstermiņa risinājums. Ieņēmumi no grāmatas par latu, kurai noliktavā stāv atlikumi, nekompensē pašreizējos izdevumus. Nepietiek naudas, lai varētu gatavot jaunus produktus." Izdevēji prognozē, ka šogad pat bestselleri nenesīs tik lielus ienākumus, lai atļautos izdot vēl grāmatas, kas sevi atpelna ilgtermiņā. Drošāk izvēlēties paviršāk uzrakstītu grāmatu izdošanu, kas neprasa pamatīgu darbu, taču lasītājus piesaista ar aktuālu tematiku. Liels trieciens izdevējiem un autoriem ir arī Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma samazinājums (pērn Ls 220 604, šogad - Ls 136 912). Bez VKKF atbalsta problemātiski būs izdot latviešu oriģinālliteratūru, to skaitā dzejas krājumus, kopotos rakstus, arī vārdnīcas, enciklopēdijas. "Sevišķi tad, ja vēlamies labu kvalitāti," saka izdevniecības Avots direktors Jānis Leja. Kamēr grāmatnīcās apgrozījums krītas, cilvēki vairāk apmeklē bibliotēkas. Piemēram, Ventspils bibliotēkā izsniegto grāmatu skaits pieaudzis par 33%. *** Arī literatūrā prioritāte - izklaide Ieva Kolmane,Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Krīzes laikos allaž uzplaukuši izklaides un eskeipisma kultūras žanri: ezotēriski sacerējumi, mūzikli, trilleri, detektīvi u.tml. Atliek cerēt, ka, piemēram, detektīvs atkopsies vai, pareizāk sakot, uzradīsies arī pie mums, kas nemaz nebūtu slikti. Tikpat labi būtu, ja dzejā, kur pēdējos pārdesmit gadus dominējuši lingvistiski eksperimenti un/vai niansēta personisku uztvērumu un izjūtu palete, atgrieztos sociālais aktīvisms kaut vai Veidenbauma garā. Linda Kilevica, dzejniece Pieprasījums pēc grāmatām līdzinās vispārējam pieprasījumam kultūras jomā - prioritāte ir izklaide. Iespējams, cilvēki vairāk vēlēsies atslēgties no ikdienas grāmatās ar viegli uztveramu sižetu, intrigām un tipiskiem varoņiem, ar kuriem var identificēties. Andra Konste, rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī direktore Cik nu vēroju mūsu mājā un dzirdu visapkārt, rakstītvēlme gan nav noplakusi, tieši otrādi, raksta kā traki, nemaz no istabiņām ārā nenāk. Tāds varētu būt viens no krīzes fenomeniem.