Pusmežonīgo Konik polski šķirnes ganāmpulku Rucavas pagastam dāvina privāts vides aizsardzības fonds ARK no Nīderlandes. Turpmāk šie dzīvnieki, kuri agrāk ganījās Nīderlandes upju Māsas un Vālas deltas krastos, savā vaļā dzīvos Brušvītos, 250 hektāru lielos aplokos. Dzīvniekiem augu gadu būs jāmitinās ārā un pašiem jāatrod barība. Tas ir Pasaules dabas fonda projekta Lielo zālēdāju reintrodukcija Papes ezera apkārtnē pirmais lielais solis. Projekta jēga ir aizsargāt Papes ezeru no aizaugšanas. Miglas pelēkajiem, nelielajiem un druknajiem savvaļas zirdziņiem ir jāiedzīvojas ezermalas leknajās pļavās un jānogana tās, lai neaizaug ar krūmājiem un mežu, tas ir dabas atjaunošanas pasākums, Dienai stāstīja projekta koordinatore Māra Švarca un projekta administratore Rucavas pagastā Ligita Laipeniece. Latvijā šis ir pirmais šāds Pasaules dabas fonda projekts. Taču vairāki līdzīgi projekti tiek īstenoti noplicinātajā Eiropas dabā, kur dabas dotu mežu un pļavu vairs nav. Dabas pētnieki cer, ka, ieviešot lielos zālēdājus - savvaļas zirgu un govju pēctečus, pamazām tiks atgūts ainavas dabiskums, atgriezīsies savvaļas augi, kādu kultivētajās ganībās nav. Rucavas pagastā zirgus gaidīja veselu gadu. Papes apkaimē turpmākajos divos gados plānots iemitināt arī savvaļas govis, dzīvniekus, kādiem līdzīgi šeit mitinājušies pirms daudziem gadu simtiem. Pasaules dabas fonds šim mērķim Latvijā atvēlējis šogad ap 30 000 latu, tikpat arī nākamajiem diviem gadiem. Par šo naudu ierīkotas ganības un iznomāti 250 hektāri zemes, bet nākotnē nepieradināto govju un zirgu aploki varētu būt vēl plašākā teritorijā. Otrs projekta mērķis - dzīvniekus jau augusta vidū, pēc karantīnas mēneša, varēs aplūkot tūristi. Diena jau ir rakstījusi, ka Rucavas pagasts ļoti mērķtiecīgi un pamazām veido ceļotājiem interesantu un savdabīgu vidi. Tagad ap Papes ezeru tiek veidots dabas parks, kura teritorija varētu būt ap 6000 hektāru, ietverot arī Nidas purvu un jūras piekrasti. Neatkarīgos, nepieradinātos zirgus ieraudzīs tie, kuriem pietiks pacietības varbūt pat stundām izstaigāt celiņus gar plašajiem aplokiem. Prieku gūs tie, kuriem būs līdzi tālskatis un kuri pratīs novērtēt Brušvītu pļavu un smaržu gleznumu. Bet vilsies tie ļaudis, kuri gribēs dzīvniekus paglaudīt un lutināt ar cukurgraudiem. Ja arī ieraudzīsit zirgu ģimeni tuvumā, bet iztraucēsiet to, lepnie savvaļnieki, nerēķinoties ar jūsu vēlmēm, nesteidzīgi, bet nekavējoties pagriezīs jums astesgalu un, ievērojot bara hierarhiju, rindā cits aiz cita aizsoļos, ienirdami un pazuzdami leknajā garajā zālē kā nebijuši. Katram, kas dosies uz Brušvītiem zirgus meklēt, jāievēro divi galvenie noteikumi - nedrīkstēs līdzi ņemt mājdzīvniekus un nedrīkstēs aiz sevis atstāt atvērtus aploka vārtus, piekodināja Ligita Laipeniece.
Papes ezera krastos ganās savvaļas zirgi
Naktī uz piektdienu Rucavas pagastā, Papes ezera pļavās, Brušvītos, uz dzīvi ieradās bariņš neredzētu dzīvnieku - astoņpadsmit savvaļas zirgu. Lai gan viņiem katram ir sava pase un vārds, šos zirgus nekad neiejūgs un neapseglos. Tie kļūs par Papes apkaimes dabas daļu, tieši tāpat kā lapsas, bebri, stirnas un aļņi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.