Pieraksta važas

Ap 80 tūkstošiem cilvēku dzīvo bez pieraksta. Latvijā ir ap 1,34 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju, līdz ar to aptuveni 6% nevar izmantot savas Satversmē noteiktās pamattiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc Iedzīvotāju reģistra vērojumiem, katram piektajam sestajam iedzīvotājam reālā dzīvesvieta atšķiras no pieraksta vietas, kas nozīmē, ka vēl aptuveni 200 000 jeb 15% balsstiesīgo nav teikšanas pašvaldībā, kur tie dzīvo vai strādā. Viņi var vēlēt vienīgi pašvaldībā, kurā tiem nav nedz loģiskas nepieciešamības ietekmēt lietu virzību, nedz tie pazīst potenciālos kandidātus. Arī šī iedzīvotāju daļa, iespējams, nebalsos. Pagājušajās - 1997.gada - pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 56,8% balsstiesīgo, Rīgā mazāk par pusi - 49,5% (169 495 cilvēki). Ņemot vērā, ka pēdējo četru gadu laikā ir kļuvis vēl vairāk to cilvēku, kuri mainījuši dzīvesvietu (kaut vai skolu un augstskolu beidzēji) un kuriem potenciāli ir problēmas ar pierakstu - totalitārās sistēmas palieku, šā gada vēlēšanās var sagaidīt vēl mazāku aktivitāti. Tā kā lielai iedzīvotāju daļai pieraksta nav vai tas atšķiras no reālās dzīvesvietas, pieraksts sevi neattaisno arī no citiem aspektiem, kuri bieži tiek minēti tā pastāvēšanas attaisnojumam - ne cilvēku var atrast pēc pieraksta, ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek pārskaitīts uz pilsētu vai pagastu, kuras infrastruktūru viņš izmanto. Protams, pieraksta atcelšana radītu sarežģījumus - būs jāatrod jauni ceļi sociālās palīdzības sniegšanā, pašvaldību finansēšanā utt., un tas ir iemesls, kāpēc Saeima, ierēdniecības ietekmēta, vilcinās ar dzīvesvietas deklarēšanas principa ieviešanu. Bet vai tie sarežģījumi pārspēj nejēdzības, ko cilvēkiem sagādā pieraksta nepieciešamība? Turklāt pieraksts ir pretrunā ar vēl vienu Satversmes pantu, kurš pasludina, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu, kā arī Civillikumu, kurš par dzīvesvietu definē «vietu, kur persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot un darboties». Pieraksts nav šīs labprātīgi izvēlētās dzīvesvietas deklarēšana - pierakstu var dabūt, ja namu pārvaldei vai privātīpašniekam labpatīkas tevi pierakstīt. Mūsdienās reti ir gadījumi, kad mājas vai dzīvokļa saimnieks ir ar mieru īres līgumu noslēgt, kur nu vēl pierakstīt savā īpašumā, jo tas viņam uzliek papildu finansiālas un juridiskas saistības (dārgāk jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem; pieraksts apgrūtina izlikšanu no dzīves telpas pat tad, ja kāds ļaunprātīgi nemaksā īri). Var prognozēt, ka varas iestāžu neizdarība vissāpīgāk atspēlēsies pašām varas partijām. Spriežot pēc reklāmas kampaņām, vislielāko nozīmi tās piešķir iekļūšanai Rīgas domē, bet labēji centrisko partiju potenciālie vēlētāji - mobili, mūsdienīgi domājoši un gados jauni rīdzinieki - visdrīzāk ir tie, kuriem pieraksta nav vispār vai nu principa pēc, vai tāpēc, ka Rīgā viņus neviens nepieraksta, līdz ar to šiem cilvēkiem nebūs iespējas ietekmēt vietējās varas izvēli. Tā nu iznāk, ka - lai nepieļautu, ka Rīgā vai jebkurā citā pašvaldībā toni nosaka tie, kuri ilgojas pēc vecajiem «labajiem» laikiem, ir īgni un neapmierināti ar liberālo lietu kārtību, dubulta atbildība piedalīties vēlēšanās gulstas uz tiem modernajiem cilvēkiem, kuriem pieraksts vēsturiski saglabājies vai kuri to spējuši dabūt.