Plēsēji posta aitu ganāmpulku

Astoņas sprogaines nokostas, deviņas aizkostas, četras vai piecas pazudušas mežā. Svētdien kopā ar medniekiem izstaigājot tuvējo mežu, eglīšu jaunaudzē atrastas jēra iekšas, kas vedina domāt par vilku nedarbiem. Tomēr pēc dubļos atrastajām pēdām ne virsmežniecības darbiniekiem, ne biologiem neizdevās noteikt vainīgos - var būt klaiņojoši suņi, vilki vai vilku un suņu hibrīdi, jo pēdas ir līdzīgas. Saimnieki aitas vairs ganībās nelaiž. Policija sastādījusi protokolus. Sakostas, klibas Izrādījis nokostās aitas ar dziļiem plēsumiem mugurā, kaklā un kājās, saimnieks Jānis Miķelsons Dienu ved uz kūti. Tur no pārējām nošķirtas sakostās. Izskatās ļoti bēdīgi - sarecējušas asinis uz kakla, kājām, ievainotās vietas apziestas ar zilām zālēm. Aitas ir ļoti satraukušās, drūzmējas vienā vietā, dažas apātiski cenšas ieņemt ērtāku pozu, lai tā vieglāk būtu elpot, elpa ir gārdzoša. "Cik nopietni ir kodumi, šobrīd grūti pateikt. Kad cirpsim, varēsim novērtēt. Visas ļoti cieš no stresa, iespējams, tas atsauksies uz vairošanos," saka Jānis. Arī vairākas ārā izlaistās aitas klibo, jo, bēgot no plēsējiem, samežģījušas kājas. Traģisko notikumu Aija vērtē kā smagu zaudējumu: "Mēs turam tikai šķirnes aitas. Vēlējāmies jūnijā vaislai pārdot savas jauno aitiņu šķirnes, taču tagad nevarēsim to atļauties. Zaudējums ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis latu". Mikaitu saimnieki ar aitkopību nodarbojas divus gadus. Lai izveidotu saimniecību, viņi guvuši līdzfinansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Ganāmpulkā ir 207 aitu. Tas nav bijis apdrošināts. Mednieki solās palīdzēt Saimnieki domā, ka aitu nāvē drīzāk vainojami klaiņojoši suņi nevis vilki, jo nesen meža pusē vietējie manījuši suņu baru. "Apkārtējie zina, ka suņi mēdz staigāt apkārt, taču nekad par to neziņo medniekiem. Paši iedzen savas vistiņas kūtī, un par citiem nav daļas," stāsta Aija. Aitas ilgi nevarēs turēt iežogojumā pie mājām, jo to ir pārāk daudz. Tāpēc jaunie saimnieki vērsušies vietējā medību kolektīvā pēc palīdzības. Mednieki suņu vai vilku pievilināšanai rosinājuši ganībās būrī ievietot divas aitas. "Tad mednieki sēdētu uz vakts. Varbūt suņi sadzird aitas blējam un atgriežas," saka Aija. Limbažu virsmežniecības inženieris Raimonds Fridvalds stāsta, ka par tik nežēlīgu uzbrukumu aitām pēdējo 20 gadu laikā Limbažu rajonā dzirdējis neesot. Redzamu pierādījumu par konkrētu vainīgo nav - zināms vien, ka tie bijuši suņu dzimtas plēsoņas. Iespējams, jaunie vilki Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš uzskata, ka, ļoti iespējams, vainojami varētu būt vilki. Šajā rajonā arī pirms septiņiem gadiem konstatēti hibrīdi - vilku un suņu krustojums. Uzskaite liecina, ka tuvākais vilku bars ir pie Staiceles, netālu no Igaunijas robežas. "Tā kā ziemas sākumā vecie vilki jaunos padzen no savas teritorijas, iespējams jaunie vilki bija devušies meklēt sev jaunas dzīvesvietas. Vilkiem vieta ir piemērota - labi meži, purvs, upītes, daudz stirnu," viņš stāsta. Viņaprāt, plēsēji metušies virsū aitām sporta, nevis barības ieguves dēļ. Aitām krītot panikā, plēsēji nonākuši azartā un turpinājuši tās trenkt un plēst. Arī vieta "izklaidēm" bija ļoti atbilstoša - gar ganībām izrakts grāvis, kurā aitas sadzītas. Ja vainīgie tiešām bijuši vilki, J.Ozoliņš saimniekus rosina apkārt ganībām izvilkt karodziņus kā medībās. Vilki tos respektē. Ideāls variants ir aitas pa nakti nelaist ganībās. "Ja aitas galēja klaiņojošie savvaļas suņi, apkarošana ir daudz grūtāka. Tie ir drošāki, nekaunīgāki un viltīgāki par vilkiem," viņš skaidro.