Projektu vadība - efektivitātes celšanai

Daudzie saņemtie ISO sertifikāti liecina par sagādes, ražošanas sakārtošanu. Katra uzņēmuma mērķis ir augt un attīstīties. Ne tikai stabils process, bet arī labi organizēti projekti (t.i., laikā ierobežoti pasākumi, kuros tiek radīts jauns produkts, pakalpojums vai uzlabojumi uzņēmumā) ir solis uzņēmuma efektivitātes attīstībā. Tātad uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā izšķirošs faktors ir projektu metodikas - zināšanu un prasmju, kā arī projektu kultūras - attīstība. Nesen, veicot pētījumu Eiropā, konstatēts, ka 3/4 projektu uzņēmumos ir neveiksmīgi - neiekļaujas sākotnēji noteiktajā laikā, izmaksās vai nav prognozēto rezultātu. Kā neveiksmju iemesli visbiežāk tiek minēta slikta plānošana, projektu vadītāja nekompetence, skaidru projekta mērķu trūkums, nepietiekama komunikācija starp projektu vadītāju un dalībniekiem. Šā gada sākumā Mercuri International veica izpēti Latvijas tirgū un aptaujāja uzņēmumu vadošos darbiniekus. Aptauja liecināja, ka 98% aptaujāto uzņēmumu projektu vadības nozīme nākotnē pieaugs. Latvijas uzņēmēji norāda, ka no projektu vadības nākotnē visvairāk gūs tādas uzņēmuma funkcijas kā mārketings (32%), pārdošana (25%), ražošana (14%). Jūtami augs projektu vadības loma pārdošanā un mārketingā. Tas ir saprotams, ņemot vērā, cik dinamiski mainās klientu un tirgus prasības. Jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanas termiņi samazinās, un visa uzņēmuma konkurētspēju nosaka tieši pārdošanas un mārketinga nodaļas efektivitāte. Dažādu Eiropas valstu uzņēmēju aptauja par projektu vadības pielietojumu rāda, ka Baltijas valstīs kopējā situācija ir visai līdzīga, tomēr vērojamas arī atšķirīgas tendences. Igaunijas uzņēmēji augstāk vērtē projektu vadības izmantošanu uzņēmumu biznesa attīstībā, it īpaši projektu mērķus saskaņojot ar uzņēmuma stratēģiju. Lietuvā tieši atsevišķu projektu realizācijas kvalitāte ir novērtēta zemāk, jo projekta izpildes kontrole un uzraudzība tiek atzīta par vāju. Latvijas rezultāti kopumā ir līdzīgi situācijai Somijā - vienīgā būtiskā atšķirība ir projektu vadības prasmes salīdzinājumā, jo Somijā projektu vadītāji daudz biežāk tiek izraudzīti, pamatojoties uz viņu profesionālajām zināšanām projektu vadībā. Kādas ir stiprās un vājās puses projektu vadībai Latvijā? Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto atzīst, ka projekti atbilst uzņēmuma mērķiem un stratēģijai, ka projekti sākti ar skaidriem mērķiem un ka laba projektu vadība ir galvenais veiksmes faktors. Kā vājie punkti tiek atzīmēts tas, ka projekta dalībnieki laikus nesaņem informāciju (56%), projektu vadītāju plānošanas prasmes nav pietiekamas (53%), nepietiekami tiek dokumentētas projekta atskaites un secinājumi (53%) - būtisks nosacījums, lai organizācija mācītos no savas kļūdām un attīstītos. Apkopojot aptaujas rezultātus Latvijā un pārrunas ar reālu projektu vadītājiem, ir nācies saskarties ar atziņu, ka bieži vien nepietiek ar to, ka projektu vadītājs labi pārzina projektu vadīšanas metodiku un instrumentus. Visbiežākie šķēršļi veiksmīgam projektam ir kopējas projektu kultūras nepietiekama attīstība organizācijā, t.i., visi projektā iesaistītie dalībnieki nepietiekami izprot projektu vadīšanas principus un savu nozīmi tajā. Lielāka uzmanība jāpievērš arī efektīvām metodēm visu projektā iesaistīto pušu informēšanai, t.i., informācijas un dokumentu veidošanas kopējai metodikai un to pieejamībai. Analizējot projektu situāciju Latvijas uzņēmumos, rodas secinājums, ka galvenie veiksmes faktori projektā ir: skaidri formulēts mērķis, rūpīga plānošana, informācijas precizitāte un savlaicīgums, projekta vadītāja profesionalitāte. Tādēļ katram uzņēmumam būtu svarīgi atrast labu sadarbības partneri projektu vadībā, kas spētu dot gan plānošanas un projektu vadības instrumentus, gan piedāvātu tādus projektā iesaistīto darbinieku izglītošanas modeļus, kuri palīdzētu veidot projektu kultūru uzņēmumā. Dzintars Koknevičs, Mercuri International projektu vadības un menedžmenta konsultants