Psihoanalītiķis, tradīcijas un sekss

Daile plkst. 17.00, 19.15, 21.30, 8. un 9. X arī nakts seanss plkst. 23.45 Ko gan amerikāņu nācija iesāktu bez psihoanalītiķiem - kam paraudātu uz pleca, kam savās apziņas mīklas uzticētu, lai saprastu, ka viss, kas slikts ar mums dzīvē ir noticis vai vēl notiks, sakņojas mūsu bērnībā un attiecībās ar mīļoto tēti vai māmiņu? Ko gan amerikāņu kino iesāktu bez psihoanalīzes seansiem, kuru kinematogrāfiskais iedzīvinājums ir vismaz tikpat amerikāniski specifiska lieta kā apsēstība ar tiesu procesiem un mānija sagāzt dramatiskus pārbaudījumus uz varoņa pleciem tieši tiesas zālē... Bet lai nu paliek tiesas, pievērsīsimies psihoanalītiķa kušetītei, zvilnim, atzveltnes krēslam, kuros iegrimušais amerikāņu kino varonis klāsta savas bēdas profesionālam uzklausītājam, lai atrastu sevi... Tā sagadījies, ka šonedēļ Rīgā satiksies divas filmas, kurās neiztikt bez psihoanalītiķa un vecvecās Holivudas tradīciju balsta. Pirmā no tām Psihoanalīze gangsteru gaumē (angliskais nosaukums Analyze This) pretēji pašu amerikāņu preses visai korektajām un atzinīgajām atsauksmēm, visticamāk, liks vilties. Neraugoties nedz uz klasiķi de Niro mafiozo ādā, nedz viņa psihonanalītiķi ne no laba prāta - ASV traki populāro Oskaršovu komiķi Billiju Kristelu, filma savās ironiskajās izpausmēs par gangsteri ar stresu, depresiju un pārslodzēm un viņa psihonalītiķi ar kompleksiem, problēmām, un traumatiskām tēva-dēla attiecībām šķitīs kā pagarlaicīgs un uzspēlēts, un vecs joks... Pat tie, kas, iespējams, pagājušo sestdien paskatījās Hičkoka Mārniju TV 3, būs spiesti piekrist, ka tālajā 1964.gadā Hičkoks savā ironijā (freidisma un Hiča attiecības gan sākas jau vairākus gadu desmitus agrāk) par amerikāņu vēlmi pie visa vainot bērnību un visu skaidrot, turoties pie Z.Freida rokas, ir daudz asprātīgāks un nežēlīgāks... Turklāt diez vai kāds uzdrīkstēsies apgalvot, ka šajā filmā de Niro ir nospēlējis savu labāko lomu. Ar psihoanalīzes seansu sākas arī šīs nedēļas jaunums - Tomasa Krauna afēra, kurā Pīrss Brosnans, proti, miljonārs vai miljardieris Tomass Krauns, atzīstas savai psihoanalītiīķei Fejas Danavejas veidolā gan ne par sarežģītām tēva-dēla attiecībām, kā kārtīgam psihoanalītiķa klientam pienākas, bet gan par to, kas viņam visvairāk dzīve pietrūkstot - lieliskas un intriģējošas sievietes. Pie savas sievietes - krāšņas un izcilas - Džeimss Bonds... piedodiet, Tomass Krauns filmā Tomasa Krauna afēra laimīgi tiek, bet skatītājs visu šo tikšanos gaitā var ilgi nemocīties pārdomās, kur viņš pavisam nesen kaut ko līdzīgu redzējis? Nemocieties - jūs to visu esat redzējuši Viltus gājienā (Entrapment) ar skotu Šonu Konoriju un velsiešu zvaigzni Ketrīnu Zetu-Džonsu, kas pirms pusgada klāstīja līdzīgu sižetu. Par visādā ziņā veiksmīgu bagātnieku (darba apvienošanas kārtībā arī zagli), kurš nozog slavenu gleznu, un šis fakts viņu saved kopā ar skaistu izmeklētāju, kas strādā apdrošināšanas kompānijā. Protams, sākas kaķa peles spēles, kam pipariņu pieber abu nenoliedzamais seksapīls un iepriekšparedzamā romance... Kad paša līdzproducēto Viltus gājienu Šons Konorijs prezentēja Kannās, viņš gari un plaši stāstīja par savu vēlmi skatīties un taisīt ne tādus futuriski apokaliptiskus murdzekļus kā Matriks, bet labu dēku kino ar seksapīlu, mērenu un ne īpaši brutālu action devu... vārdu sakot, cilvēkiem, kas necieš pārmērības un izjūt nostalģiju pret veco labo Holivudu ar izgludinātiem vīriešiem, skaistām sievietēm un galu galā alkst pēc stāstiņa par pāri, kas dabonās... Arī Tomasa Krauna afēra ir tapusi ar pašas filmas zvaigznes, proti, Brosnana līdzieinteresētību - viņš ir arī tās producents studijā Irish Dream Time Production, pasaulē gan filmu izplata amerikāņu moguls MGM. Ko no tā secināt? Piemēram, to, ka ne tikai lielā Holivuda, uzejot ejošu tēmu, cenšas piebeigt to no vairākām pusēm, proti, še jums virkne apokaliptisku vīziju, še virkne dabas katastrofu filmu... Arī no Britānijas nākušie skots Šons Konorijs un Pīrss Brosnans ķērušies pie vienas vagas apkaplēšanas... dēku stāsta starp seksapīlu zagli aiz gara laika un tikpat seksapīlu izmeklētāju aiz darba pienākumiem, atvēlot sev galvenās lomas. Brosnans gan var aizbildināties, ka viņš racis daudz dziļāk nekā Konorijs un aizracis līdz 1968.gada trillerim ar tādu pašu nosaukumu. Pirmajā Tomasa Krauna afērā galvenajās lomās bija Feja Danaveja un Stīvs Makvīns, turklāt Danaveja neatteicas būt «par savienojošo» elementu starp oriģinālu un tā 1999.gada rimeiku, nospēlējot svaigajā Tomasa Krauna afērā psihonalītiķi. (Vēl abas filmas vieno arī Mišela Legrāna oskarotā dziesma The Windmills of Your Mind.) Starp citu, Brosnans nebūt nav bijis mazāk asprātīgs par Konoriju, izraugoties Tomasa Krauna romantiskās intereses objektu. Ja Konorijs, būdams seksapīlākais no pensionāriem, flirtē pāri paaudzēm un desmitgadēm ar trīsdesmitgadnieci Zetu-Džonsu, Brosnans izvēlējies zelta vidussceļu. Ja pašam 47, tad viņa partnerei Renē Ruso ir 45 un pirmā loma ar plaši ārzemju preses aprakstītajiem kailskatiem (45 gados - tas nav joks, pat ja slavenas modeles karjera fonā un visai veiksmīga iefiltrēšanos Holivudā 90.gadu sākumā). Brosnans bijis kautrāks, savu kailumu uzticēdams dublierim, galu galā Džeimss Bonds nevar krist kaunā, pat ja viņa vārds šajā filmā ir Tomass Krauns.