Sakustas celulozes projekts

gadā sākt pašas rūpnīcas celtniecību. Sarunas iecerēts pabeigt jau nākamā gada martā. Sarunās ar Baltic Pulp no Latvijas valdības puses izveidotajā darba grupā iekļauti tikai valsts institūciju pārstāvji. Tas dara bažīgus vietējos nozares uzņēmējus un liek uztraukties par tādu iespējamo vienošanos, kā rezultātā var rasties nevienlīdzīgi konkurences nosacījumi tirgū. Valsts nostāja - ar vietējiem uzņēmējiem par sadarbības iespējām jau runā Baltic Pulp un, lai kliedētu vietējo uzņēmēju satraukumu, pēc sarunām tiks sniegta visa iespējamā informācija. Valstij svarīgs projekts Celulozes rūpnīcas celtniecības projekts Latvijā tiek apspriests jau vairāku gadu garumā. To, ka šāda rūpnīca būtu ļoti nepieciešama, atzīst arī nozares uzņēmēji. Patlaban Latvija eksportē papīrmalku, tad to, iespējams, būs izdevīgāk pārstrādāt Latvijā, radot dārgāku eksporta produktu - celulozi. Tās ražošanā varēs izmantot arī šķeldu, kas rodas pēc koksnes pārstrādes. Projekta realizētāju aprēķini rāda, ka celulozes rūpnīcas darbības sākšana spētu palielināt iekšzemes kopproduktu par 1,9%. Līdz 500 cilvēku iegūtu darba vietas, attīstītos arī citas nozares. Latvijas celulozes rūpnīca ir faktiski vienīgais šāda veida projekts visā Eiropā. Kā Dienai pastāstīja valdības sarunu grupas vadītājs Arvīds Ozols, līdzīgu rūpnīcu iecerēts celt arī Vācijā, taču pašreizējā informācija liecina, ka projekts aktīvi netiek realizēts. Paziņojumi, kas ik pa laikam atskan no Igaunijas vai Lietuvas par celulozes rūpnīcas drīzu celšanu arī šajās valstīs, Latvijā netiek vērtēti ļoti nopietni. Tik lielas investīcijas, kā tiks ieguldītas Latvijā, investori diez vai vienlaikus būs vēl gatavi ieguldīt kādā citā valstī. Patlaban vēl lielākais Kopējās investīcijas rūpnīcas celtniecībā tiek lēstas aptuveni 900 miljoni eiro (ap 477 miljoni latu). Rūpnīcā gadā tiktu pār- strādāti ap trīs miljoni kubikmetru dažādu veidu koksnes un saražotas 600 000 tonnu celulozes. Tas ir pašreiz lielākais investīciju projekts Latvijā. Celulozes rūpnīcas galvenie investori un vieni no topošajiem līdz- īpašniekiem ir Skandināvijas uzņēmumi Sodra un Metsalitto. «Jau tagad, lai realizētu šo projektu, ir iztērēts ļoti daudz naudas un mūsu cilvēku resursu. Tas viss parāda mūsu nopietno attieksmi pret šo projektu,» Dienai atzina Baltic Pulp izpilddirektors un investoru pārstāvis Juka Laitinens. Viņš uzsver, ka šā projekta nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībai apzinās arī Latvijas valdība, kas varētu palīdzēt investoriem un valdībai panākt savstarpēji izdevīgus kompromisus. «Ja pat visas lietas neizdosies atrisināt, kā ir iecerēts, līdz nākamā gada martam, ceru, ka vienosimies tiktāl, lai būtu iespējams jau sākt pašas rūpniecības celtniecības darbus 2002.gadā,» uzsvēra J.Laitinens. Lai arī joprojām nav pieņemts galīgais lēmums, kur jaunā rūpnīca varētu atrasties, to plānots atklāt jau 2005.gadā. Kā Dienai pastāstīja Baltic Pulp biroja vadītājs, vēlreiz izvērtējot iespējamo rūpnīcas celtniecības vietu pie Trepes dzelzceļa stacijas Jēkabpils rajonā, tika nolemts skatīt vēl divas, iespējams, izdevīgākas vietas - pie Jersikas Preiļu rajonā un Jēkabpils rajona Krustpils pagastā pie Ozolsalas dzelzceļa stacijas. Vēlas piedalīties Kamēr Baltic Pulp atkal gatavojas sarunām ar valdību, neizpratni par to, ka tajās nav iespējams piedalīties mežu nozares uzņēmējiem, pauda gan privāto mežu īpašnieku, gan kokrūpnieku un eksportētāju pārstāvji. «Informācija par valsts garantētajiem koksnes resursiem un piegādes nosacījumiem, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, tiek turēta slepenībā. Kā var būt komercnoslēpums tas, kādā veidā tiks izmantota valsts manta - valsts mežs, kurš pieder arī katram no mums,» teica Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš minēja, ka būtiska ir Latvijas uzņēmēju dalība sarunās, lai netiktu pieļauti tirgus izkropļojumi. Vai nebūs kaitējuma «Gribētu zināt, kādus nodokļu atvieglojumus gatava piešķirt šim uzņēmumam valdība, kā rūpnīca sevi nodrošinās ar izejvielām,» Dienai teica lielāko kokrūpnieku apvienības Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš minēja, ka kompromisiem ir jābūt saprātīgiem un ir ļoti uzmanīgi jāvērtē, vai tie nenodarīs kādu ļaunumu citām mežsaimniecības nozarēm un uzņēmējiem. Privāto mežu īpašnieki pat vēloties kļūt par jaunā uzņēmuma līdzīpašniekiem, kā ieguldījumu dodot garantētas izejvielas piegādes. Mežu īpašnieku asociācijas prezidents Ēriks Zaķis uzsvēra, ka diez vai jaunajai rūpnīcai pietiks tikai ar papīrmalkas piegādēm no valsts mežiem. «Ja mēs sarunās netiekam iesaistīti, varam nostāties arī ne īpaši draudzīgā pozīcijā pret šo uzņēmumu un labāk turpināt papīrmalkas eksportu. Taču tas nozīmē, ka ar laiku Latvijas lielajam uzņēmumam var sākt pietrūkt izejvielas,» teica Ē.Zaķis. Sola informēt Savukārt A.Ozols Dienai minēja, ka, veidojot valdības sarunu darba grupu, nolemts, ka tur būs tikai pārstāvji no ministrijām. «Nav nekādu speciālu nosacījumu, kāpēc tā tika izlemts,» teica A.Ozols un uzsvēra, ka uzņēmēju bažas palīdzēs kliedēt pieejamā informācija pēc sarunām. Tas gan nenozīmē, ka būs iespējams uzzināt visus lēmumus. «Ir informācija, kas jādod publiski, piemēram, par nodokļu atlaidēm būs jālemj Saeimai, un tas notiks publiski,» minēja A.Ozols. Tāpat viņš piebilda, ka nenoliedzami, katrā uzņēmumā ir lietas, kuras netiek izpaustas. «Par negodīgu konkurenci mēs nevaram runāt, jo Latvijā iecerēta tikai viena celulozes rūpnīca. Ja būtu vairākas un vienai tiktu dotas īpašas privilēģijas, tad būtu citādi,» skaidroja A.Ozols.