Sēnītes indīgās «tradīcijas» nezūd

Trīs dažādos laikos Sēnītes durvju priekša kļuvusi liktenīga ar organizētās noziedzības struktūrām saistītiem vīriem. Likumsargi vienu no šīm slepkavību lietām ir atšķetinājuši, bet divās vaininieki vēl tiek meklēti. Kooperatīvā kafejnīca pārtop tikšanās vietā Kafejnīca un restorāns Sēnīte durvis pie Ģertrūdes baznīcas vēra 80.gadu otrajā pusē līdz ar pirmajām kooperatīvajām ēdnīcām un kioskiem. Par tā laika Sēnītes īpašniekiem Uzņēmumu reģistrā ir visai skopa informācija. Savukārt tiesībaizsardzības iestādēs stāsta, ka Sēnītes īpašnieki esot pratuši it veikli sadzīvot ar kriminālo aprindu «jumtu» un pat kļūt par vienu no iecienītākajām pārrunu vietām noziedzīgajiem elementiem. Ārēji 80.gadu beigās Sēnīte neatgādināja bandītu pulcēšanās vietu - tur par saprātīgām cenām varēja paēst pusdienas krievu gaumē, tur netraucēja valūtas prostitūtas un klusā atmosfērā varēja pārrunāt «darba darījumus». Līdz ar rēķinu kārtošanu starp kriminālajiem elementiem arī Sēnīte mainīja savu kvalitāti, un šīs sabiedriskās ēdināšanas iestādes pirts un atpūtas telpas kļuva par kriminālo grupējumu pārstāvju pārrunu vietu. Izmeklētāji teic, ka par izmaiņām kriminālajā vidē 90.gadu vidū varēts spriest pēc Sēnītes - cik bieži tur notikuši kautiņi, cik reižu virtuvē izmēģināti šaujamieroči, cik bieži kriminālo autoritāšu auto redzami pie durvīm. Savukārt līdz Iekšlietu ministrijas diennakts kriminālo notikumu kopsavilkumiem nonākuši tikai skaļākie Sēnītes incidenti. Trīs līķi, izspiešana un sprādziens Kopumā par krimināla rakstura notikumiem, kas risinājušies pie šīs kafejnīcas, ierosinātas sešas krimināllietas. Divas no tām atklātas, bet pārējās joprojām tiek izmeklētas. Pirmā kriminālajās hronikās ierakstītā slepkavība pie Sēnītes notika 90.gadu sākumā, kad tieši pie restorāna durvīm nošāva kriminālajās aprindās labi pazīstamo Igoru Čerkasinu, kurš esot nodarbojies ar zagto auto atpakaļatdošanu. Slepkavība netika atklāta. Pēc neilga laika kādam «tumšo aprindu» darbonim pie restorāna tika nozagts lepns auto un spridzināts arī pats restorāns, kas tolaik, pēc Lursoft datu bāzes informācijas, piederēja kādam Oļegam Bičkovam. Neoficiāli zināms, ka telefona būdiņa pie kafejnīcas kalpoja par izmēģinājumu kāda haritonovieša iegādātai sprāgstvielai. 1993.gadā pie Sēnītes risinājās visai dīvaina izspiešanas epizode. Ar organizēto noziedzību saistītie Sergejs Sniedziņš, Ralfs Krūmiņš un tā sauktie haritonovieši Aleksandrs Kisels un Aleksandrs Landiško sēdējuši Sēnītē un spēlējuši kārtis. Lietas materiāli liecina, ka četrotne ieraudzījusi pusdienojam kādu bagāta izskata vīrieti (kas izrādījies Izraēlas pilsonis) un nolēmuši no viņa izspiest 10 000 USD. Šī epizode gan nav bijusi visai veiksmīga, jo izspiedēji tika aizturēti nozieguma izdarīšanas brīdī. Pēc gada Rīgas Centra rajona tiesa tiesneša Agra Rubeņa vadībā R.Krūmiņu un S.Sniedziņu sodīja ar brīvības atņemšanu uz gadu, bet abus pārējos attaisnoja. Vēlāk Augstākā tiesa atcēla spriedumu sadaļā par R.Krūmiņu un S.Sniedziņu. Tomēr R.Krūmiņš sodu jau bija izcietis, un viņam izdevās pazust, tāpēc tika izsludināta meklēšana. 1997.gada februārī Rīgas apgabaltiesa S.Sniedziņu sodīja ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Nākamā plašāku skanējumu ieguvusī epizode pie Sēnītes risinājās 1998.gada 13.septembrī, kad ap sešiem vakarā tieši pie Sēnītes tika smagi sašauts Jānis Kaļva ar iesauku Klops un nāvējoši ievainots viņa «biznesa partneris» Aleksandrs Ksendzovs. J.Kaļva tika ievainots galvā, taču izdzīvoja. Noskaidrots, ka tajā dienā J.Kaļvam Sēnītē bijis jāsatiek ar Latgales organizēto noziedzību saistītais Henrijs Līvmanis, ar kuru J.Kaļva iepriekš bija sastrīdējies naktsklubā Pepsi Forums. Skaidrošanās nav notikusi, jo H.Līvmaņa vietā uz tikšanos ieradušies divi latgalieši ar automātiskajiem ieročiem. Prokuratūra noskaidrojusi, ka viens no šāvējiem jau atrasts miris, bet otrs skaitās meklēšanā. Šā gada oktobrī iepretim Ģertrūdes baznīcai nošāva Andreju Boroviku, kurš nodarbojies ar uzņēmējdarbību un bija saistīts ar kriminālajās aprindās pazīstamajiem brāļiem Balmasoviem, no kuriem viens jau nošauts un arī otru ir mēģināts nogalināt. Likumsargi gan norāda, ka A.Boroviks bijis krietni augstākā rangā. A.Boroviks kā liecinieks figurējis gan haritonoviešu, gan Ahmeta grupējuma lietās. Pēc tiesībsargātāju ziņām, A.Boroviks tikai pirms dažiem gadiem atgriezies Latvijā. Pēc Lursoft informācijas, A.Borovika vadītais uzņēmums Wentwood Development Ltd. ir lielākais nodokļu maksātājs Preiļu rajonā. Sēnīte nav vienīgā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča stāsta, ka Sēnīte nebūt neesot vienīgā sabiedriskās ēdināšanas vieta, kurā mēdz pulcēties krimināli elementi. Tikpat iecienīta «kriminālo pusdienu» vieta savulaik bijusi arī Daiļā impērija un Vernisāža, viesnīcas Latvija bārs un restorāns Ļeņingrada, kā arī šašličnaja jeb restorāns Šafrāns netālu no Centrālās stacijas, Jūras pērle un Katlakalna glābšanas stacijas izklaides telpas. Jāpiebilst, ka ar katru no šīm iestādēm saistīta kāda apšaude vai kautiņš ar kriminālu prominenču līdzdalību.