Sīkrags ieaug vienaldzības kūlā

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) situācijas uzlabošanai pieļauj arī radikālus soļus līdz pat nesakopto ēku atsavināšanai.Nenotveramie īpašniekiSīkraga iedzīvotāja Rasma Sakne sarēķinājusi, ka viņu ciemā ir ap 150 zemes īpašumu un divi desmiti māju. Piecās no tām septiņi cilvēki dzīvo pastāvīgi un tās arī sakopj. Līdzīgi dara arī daži vasarnieki. Vairākas dzīvojamās ēkas turpretī ir pilnīgi pamestas. Daudzi zemes īpašnieki ciemā vispār nav manīti, kur nu vēl savu teritoriju appļaušanā, ironiski piebilst Līvkalnu saimnieks Ojārs. "Tie ir pārpircēji, kas gaida zemes cenu celšanos," pieļauj R.Sakne.Iedzīvotāji pauž bažas, ka meža ieskautās un kūlā ieaugušās viņu mājvietas līdz ar ugunsbīstamības sezonas sākumu var iznīcināt tīša vai netīša dedzinātāja palaistās liesmas. To, ka briesmas patiešām pastāv, liecina pašā ciema vidū redzamā apdegusī priede, kas kūlas ugunsgrēkā nomelnējusi pirms pāris gadiem. Tagad tai apkārt pērnā zāle cirtojas vēl raženāk. Kūla degusi arī netālu ap pamestajiem Lorumiem. Līdzīgā situācijā pirms dažām vasarām Miķeļtornī liesmas no ciema nomalē esošās nelegālās izgāztuves pa meža galiem un kūlas laukiem starp māju puduriem noskrēja vairākus kilometrus.Uz vietas nesastopamos saukt pie atbildības par kūlas kultivēšanu var visai nosacīti, saka SNP inspektors Ojārs Rērihs, kurš šopavasar vairākus brīdinājumus par to nosūtījis uz īpašnieku dzīvesvietām. Līdzīgi rīkojušies Talsu ugunsdzēsēji, taču Dienas vērotais liecina, ka brīdinātie to nepavisam nav ņēmuši galvā. Kūla vietām līdz puslielam arī miljonāriem Ojāram Kehrim un Laimonim Junkeram piederošajās platībās, kaut viņu vasaras rezidences glīti sakoptas un nožogotas. Pašvaldības attieksmi šajā jautājumā apliecina pērnajā zālē ieaudzis pašam pagastam piederošais zemes gabals ciema centrā, blakus tā saucamajam Ķēniņplacim. Pēc Dienas aizrādījuma B.Ose gan sola, ka "šo darbiņu nebūs problēmu padarīt".Strupceļš uz jūruPašvaldībai un SNP administrācijai pastāvīgos iedzīvotājus un apmeklētājus vajadzētu nodrošināt arī ar informāciju par to, kā kultūras pieminekļa un aizsargājamā teritorijā uzvesties un pārvietoties. Vienīgā pie telefona staba pienaglotā plāksne vēstī, ka iebraukt kāpu zonā aizliegts, sods par to līdz Ls 250. Garām tai pa sen patvaļīgi iebrauktu ceļu visos gadalaikos dzenas strīpām, pat ar traktoriem un smagajām automašīnām. Taču norādes, kā tad nokļūt līdz jūrai, nav. Nav arī paša vecā ceļa, kaut gan VKPAI Norādījumos par Sīkraga kā kultūras pieminekļa izmantošanu un uzturēšanu ceļu tīkls uzskaitīts kā viena no saglabājamām vērtībām. Ķirškalnu māju saimniece Zigrīda Priede rāda vietu, kur tas ar betona kluču krāvumu izbeidzas pie kāda it kā Talsos dzīvojoša īpašnieka drāšu un dzelzs stieņu sētas, aiz kuras jau saauguši diži alkšņi un priedes. Zemes gabalā redzamas ēkas krāsmatas, pamestu automašīnu vraki, kaut kādas tehnikas atlūzas un drazas.Kā saglabājamas VKPAI norāda vēl arī vēsturiskās apbūves plānojuma struktūru un siluetu, koka nožogojumu sistēmu, dabīgo veģetāciju un ūdeņus. Dabā var vērot citu — patvaļīgi iebrauktus ceļus un izraktus grāvjus; ar alkšņiem aizlaistu strautu, kas cauri samestām grabažām laužas uz jūru; apkritušus žogus un pussabrukušas ēkas. Piemēram, ciema vecākā (1892.g.), pilsētbūvniecības pieminekļa sarakstā iekļautā Kilasidamu mājā cauri izsistiem logiem vienā no istabām redzams izbalējis dīvāns, kuram blakus lapas dzen līdz griestiem izaudzis kociņš, netieši liecinot, cik ilgi prombūtnē esošais īpašnieks par māju nav licies zinis.Iespējama atsavināšanaVKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris Dienai saka, ka pieminekļa teritorijā kārtība pirmām kārtām jāievieš un jāuzrauga vietējai varai. Viņš pieļauj, ka valsts varētu ierosināt atsevišķu ēku atsavināšanu nolūkā tās saglabāt, taču cer, ka tas nebūs jādara, norādot, ka situāciju būs iespējams labāk kontrolēt, kad tiks apstiprināts pagasta teritorijas plānojums un strikti norādīti aizsargājamie objekti un teritorijas ap tiem. Kad tas notiks, nav zināms. B.Ose saka, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aprīlī atteikusi pagasta saistošo noteikumu jaunās redakcijas reģistrāciju, jo tajos pamanītas dažas neprecizitātes. Taču, kāpēc tādi nav izstrādāti un likti lietā ātrāk, jau otro sasaukumu pie varas esošā amatpersona nevarēja atbildēt.Neizmanto izdevībuJ.Asaris pieļauj, ka tautas būvniecības pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu nereti apgrūtina to īpašnieku ierobežotie līdzekļi, "tāpēc ar savu inspektoru starpniecību aicinājām finansējuma saņemšanai pieteikties Valsts Kultūrkapitāka fondā (VKF), kur darbojas mērķprograma šādu objektu glābšanai." To Dienai apstiprina arī VKF Kultūras mantojuma nozares kuratore Vita Vilka, norādot, ka kopumā kultūras pieminekļu glābšanai un saglabāšanai valsts ik gadu atvēl ap pusmiljona latu. V.Vilka piebilst, ka VKF var piešķirt līdzekļus arī objekta izpētei, uzmērīšanai, mākslinieciskai inventarizācijai, bez kuras nav iespējami nekādi restaurācijas darbi. Taču no zvejniekciemiem, kur ir daudzas vērtīgas tautas būves, ne pagājušajā, ne šinī gadā nav iesniegts neviens to saglabāšanas projekts.VKPAI inspektore Talsos Anda Lase saka, ka ir uzrunājusi vairākus Sīkraga īpašumu saimniekus, taču viņi vecuma, slimību vai neuzņēmības dēļ projektus rakstīt atteikušies. Gan A.Lase, gan V.Vilka pārliecināti, ka vietējai varai vajadzētu ne vien mudināt cilvēkus griezties VKF, bet arī palīdzēt viņiem sagatavot projektus, ja īpašnieki paši to nespēj. B.Ose atzīst, ka pagastā ir speciālists, kas to varētu veikt, ja kāds īpašnieks šādu pakalpojumu lūgtu. "Taču pati es viņus noteikti neaicināšu pieteikties finansējumam, lai KNAB man atkal nepiešuj savtīgu ieinteresētību," saka B.Ose, netieši atgādinot, ka pret viņu ierosināta krimināllieta par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.