Sistēmas cilvēks ar draugiem

Gan valdošās koalīcijas, gan Saeimas opozīcijas politiķi un arī ekonomikas ministrs A.Šlesers, kas teica galavārdu valdes locekļu izvēlē, atzīst V.Šadinova augsto kompetenci un uzskata viņu par vienu no gudrākajiem juristiem Latvijā privatizācijas, īpašuma tiesību un ar tiem saistītajos finansu jautājumos. Viņš brīvi orientējas uzņēmējdarbības likumos un spēj jebkurā brīdī precīzi formulēt viedokli jautājumos, kas skar viņa nozari. Viņam vienmēr un visās lietās patikušas sistēmas. Likumi ir būvēti pēc sistēmas, un tāpēc neesot grūti tos saprast, atrast vajadzīgo un atcerēties to. Daudzi politiķi V.Šadinova atstādināšanu no valdes locekļa pienākumiem vērtē kā tendenciozu un bezjēdzīgu. «Šadinovu neskar nekādi skandāli,» saka deputāts no Tautas partijas A.Slakteris. «Viņš ir konstruktīvs, loģisks cilvēks ar ieinteresētu pieeju privatizācijas jautājumos vislabākajā nozīmē.» Diemžēl, ap PA bijis pārlieku daudz politikas, un Latvijas ceļa frakcijas priekšsēdētāja K.Lībane atzīst, ka V.Šadinovam no tā nācies nepelnīti ciest. Pats V.Šadinovs atkaliecelšanu vērtē rezervēti: «Ticu, ka tā notika manas profesionalitātes dēļ, jo neesmu nevienā partijā. Kad tika izsludināts konkurss uz valdes locekļu vietām, aģentūrā pārrunājām, kā rīkoties, un nospriedām, ka nevajag ieņemt apvainota cilvēka pozu un riskēt sagraut iesāktos darbus. Ja kādam no atlaistajiem ir izredzes atgriezties valdē, tas bija jādara, un tā es pieteicos.» Taču, pirms iesniedzis dokumentus konkursam, Šadinovs ticies ar jauno ministru A.Šleseru un nopratis, ka mēģināt ir vērts. Ministrs arī atsūtījis uzaicinājumu startēt konkursā, tā netieši pasakot, ka nepiekrīt sava priekšteča metodēm. BAUDĪJUMS STUDENTIEM Būdams PA juridiskais direktors, V.Šadinovs nepameta pasniedzēja darbu LU Juridiskajā fakultātē, kur, kā pats teica, lasa lekcijas sausā priekšmetā lietvedībā. «Šadinovs ir piemērs, kā talantīgs pasniedzējs nīkstošu priekšmetu var padarīt par baudījumu studentiem,» saka Juridiskās fakultātes 4.kursa students Z.Bērziņš. «Viņš ir atraktīvs praktiķis, viņa lekcijas ir šovs, kur ir lietas būtība un arī humors.» Pie pasniedzēja Šadinova auditorija vienmēr ir pilna. Darbu fakultātē Šadinovs uzskata par atpūtu, kaut arī sesijas laikā tā ir ievērojama papildnasta. Bet tas esot arī labs treniņš saskarsmē ar publiku, jo pasniedzējam jāvar tūlīt dot atbildi uz jebkuru jautājumu. Viņš ir vienkārši pasniedzējs - bez zinātniskiem grādiem un tituliem. «Zinātņu kandidāta eksāmenus nokārtoju, bet disertācija palika neuzrakstīta, jo izdomāju, ka nav vērts to darīt tikai papīru dēļ,» stāsta V.Šadinovs. Tagad viņš domā, ka justos komfortablāk, ja būtu zinātņu grāds. Sevišķi saskarsmē ar ārzemniekiem: «Ko citi pierāda ar doktora grādu, tas man jāpierāda darbā, un tam vajag laiku.» V.Šadinovs nemēdz mainīt darbavietas - pēdējos gados tās ir PA un universitāte. Taču agrāk nācies darīt visu kaut ko: bijis kurinātājs, krāvējs, apsardzes strēlnieks, celtnieks, LU lietu pārvaldnieks... Dienot Vidusjūras flotē, nokļuvis starptautisku konfliktu zonā, un kopš tā laika viņam ir ar paša pieredzēto argumentēts priekšstats par karu Tuvajos Austrumos. Šadinovs apbrīnojami labi runā latviski, kaut ir simtprocentīgs krievs. Dzīvesbiedre ir latviešu valodas un literatūras skolotāja, visi trīs bērni runā latviski un jūtas latvieši. LR pilsonību V.Šadinovs ieguvis nesen, turklāt nevis par sevišķiem nopelniem Latvijas labā, kā varētu domāt, jo ir taču Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, bet kā cilvēks, kas pamatizglītību ieguvis latviešu valodā. NO DARBA AR TRAMVAJU Viktora dzimtā puse ir Gulbenes rajonā, dzīvojis Lizumā slavenā vietā - Apsīšu Jēkaba mājās. Skolā bijis labs skrējējs un tā nokļuvis Murjāņu sporta internātskolā. To viņš atceras kā dzīves zelta laiku, kur bija gan lieliski pedagogi, gan stingra kārtība un disciplīna, gan materiālā nodrošinātība, kas viņam, vienam no pieciem Šadinovu bērniem, bija ļoti svarīgi. Kopš tā laika viņa draugu un paziņu sistēmā ir ne tikai kādreizējie sportisti, bet arī pazīstami cilvēki ar visdažādākajām profesijām. Arī dzejnieki, aktieri, mākslinieki, jo Viktors ir labs kultūras pazinējs un liels operas mīļotājs. Tuvākie līdzgaitnieki un citi cilvēki, kam bijusi saskarsme ar Šadinovu, kā vienu no jaukākajām viņa īpašībām min draudzīgumu un labsirdību. PA darbiniekiem viņš liekas patīkams cilvēks, labprāt pajokojot, stāstot anekdotes, esot liels dancotājs un dziedātājs. Sekretāres ievērojušas, ka pie viņa daudzi nāk konsultēties - gan PA darbinieki, gan cilvēki no malas. Viņš labprāt dalās savās zināšanās arī ārpus PA un augstskolas - ministrijās un citās ieinteresētās auditorijās un darot to ar patiku par niecīgu atalgojumu vai pat par velti. Taču iespējams, ka citās attiecībās šis izteiktais draudzīgums varēja viņam arī kaitēt. Bijušais Ministru prezidents Guntars Krasts, kura laikā tika padzīta PA valde, atzīstot V.Šadinova augsto kompetenci, tomēr viņu vērtē kritiski: «Viens no tiem, kas lieliski orientējas un filigrāni pakārto ikreizējām vajadzībām mūsu valsts pagaidām nepilnīgo likumu sistēmu. Pie viņa veiktā var pieskaitīt daudz pozitīva, bet, izmantojot savas likumu tulkošanas spējas, Šadinovs kļuvis par Nagļa labo roku un daudz darījis «draugu kapitālisma» (privatizācijas procesa virzīšana savējo interesēs) modeļa veidošanai Latvijā.» Šadinoviem pieder dzīvoklis Mežaparkā, mājā, kur mājoklis ir arī PA ģenerāldirektoram J.Naglim, eksministram A.Sausnītim un vēl divām ģimenēm. «Viktors ir ļoti kārtīgs un rūpīgs kaimiņš,» saka J.Naglis, «Viņš noorganizē sētas sakopšanu, zāles appļaušanu, sniega šķūrēšanu un pats visu dara vienlīdz rūpīgi no nama durvīm līdz pat brauktuves apmalei.» Māja, kurā viņi dzīvo, celta arhitektūras pieminekļa godā, tāpēc to nav atļauts pārbūvēt. Kamīnzāle, baseins un pirts, par kuru esamību pasteigušies pavēstīt daži masu saziņas līdzekļi, patiesībā ir pagaidām neizbūvēts pagrabs. Bet pirts priekus «Nagļa mājas» iemītnieki baudot Viktora sievasbrāļa mājā. No citiem PA valdes locekļiem V.Šadinovs atšķiras ar to, ka viņam nav dienesta auto. Nav arī autovadītāja tiesību, tā kā ceļu no Valdemāra ielas uz Mežaparku iznākot mērot ar tramvaju vai taksometru, ja vien nav kāds, kas brauc pa ceļam. Bet nav jau tā, ka Šadinovu ģimene būtu galīgi kājniekos - dzīvesbiedrei ir vadītājas tiesības un arī auto, kas reģistrēts kā viņas īpašums. Par savu materiālo iztikšanu saka, ka būtu grēks žēloties. Šādi tādi naudas uzkrājumi arī esot, taču tie neglabājoties ne bankā, ne zem ābeles dārzā. Nauda ceļo no drauga pie drauga, tā palīdzot tiem risināt savas laicīgās problēmas, bet augļus par šiem aizdevumiem gan Viktors neņemot. Profesionālas piesardzības vadīts, visus tēriņus apmaksājot skaidrā naudā, lai nevienam nerastos vēlme ar kredītkartes datu palīdzību izsekot viņa gaitas, kas, strādājo atbildīgā amatā aģentūrā, kādreiz varētu nospēlēt liktenīgu lomu.