Smadzeņu trieka - insults

Tas, kura smadzeņu daļa un cik nopietni ir bojāta, nosaka cilvēka iespēju izdzīvot un slimības turpmākās sekas. Vairumā gadījumu insults izpaužas kā vienas ķermeņa puses daļēja vai pilnīga paralīze, kas pēc infarkta pārciešanas var pāriet, bet var arī palikt uz mūžu. Kāpēc rodas insults? Visbiežāk, apmēram 80% gadījumu, insultu izraisa smadzeņu asinsvadu nosprostošanās (išēmiskais insults jeb smadzeņu infarkts). Tā cēlonis lielākoties ir smadzeņu artēriju ateroskleroze, kad asinsvadu sieniņās izgulsnējas holesterīns, veidojot sabiezējumus. Pie šāda sabiezējuma asinsvadā veidojas asiņu receklis - trombs, kas nosprosto jau tā sašaurināto asinsvadu, vai arī atraujas un iesprūst citā, šaurākā smadzeņu artērijā. Aterosklerozes attīstību veicina augsts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, smēķēšana. Smadzeņu artēriju var nosprostot arī trombs, kas ar asinīm atceļojis no citiem orgāniem, galvenokārt no sirds. Sirdī trombi veidojas sirds slimību rezultātā. Otrs insulta veids, kas sastopams retāk - ap 20% gadījumu -, ir asinsizplūdums smadzenēs (hemorāģiskais insults), kas rodas, plīstot asinsvadam. To lielākoties izraisa augsts asinsspiediens, kas pakāpeniski bojā asinsvadu sieniņas. Šāds insults biežāk rodas fiziskas vai garīgas piepūles laikā, kad, asinsspiedienam strauji paaugstinoties, slimais asinsvads plīst. Brīdinošās sajūtas pirms insulta Tā kā smadzeņu šūnas cilvēkam ir visjutīgākās un visātrāk iet bojā, daba ir parūpējusies par to papildu aizsardzību, izveidojot galvā apvedceļus - arteriālo Vilīzija loku, pa kuru pievadīt asinis, ja kāds smadzenes barojošs asinsvads pēkšņi slēdzas. Līdz ar to, pat aizsprostojoties miega artērijai, kas ir ļoti bīstami cilvēka dzīvībai, smadzenes var būtiski neciest, ja nosprostotā asinsvada funkcijas nekavējoties aizvieto Vilīzija loks (diemžēl, ideālā kārtībā tas ir tikai ap 60% cilvēku, pārējiem šis loks jau piedzimstot nav noslēgts un insulta gadījumā neglābj). Skābekļa trūkums smadzenēm tādā aizsprostošanās gadījumā ir īsāks par trim minūtēm, un defekts ir pārejošs. Cilvēks šādā brīdī var just īslaicīgu vienas ķermeņa puses kājas, rokas, sejas notirpumu, nejutīgumu, kustību grūtības - rokas, kājas neklausa, iespējami pēkšņi runas, redzes traucējumi, pat aklums, taču pēc dažām minūtēm viss pāriet (Vilīzija loks ir uzdevumu augstumos!) «Vairākums cilvēku tam nepievērš nopietnu uzmanību, jo, lai arī sajūtas bija biedējošas, viss taču pārgāja. Taču īstenībā notika liela katastrofa - slēdzās smadzeņu asinsvads. Šoreiz «apvedceļi» glāba, bet nākamreiz var neglābt,» skaidro LMA Stradiņa klīniskās slimnīcas Neiroloģijas centra docente Ināra Logina. Šādi pārejoši smadzeņu asinsrites traucējumi, kurus citkārt izraisa arī daļēja asinsvada nosprostošanās, var atkārtoties nākamajā dienā vai pēc laika, līdz vienu reizi tie vairs nepāriet un insults ir klāt. «Cilvēki ar pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem 99% gadījumu ir insulta kandidāti. Tāpēc, sajūtot īslaicīgos simptomus, steigšus jādodas pie ārsta, jo tas liecina, ka asinsvadi vēl nav pilnīgi nosprostojušies un medicīna var līdzēt,» cieši iesaka Gaiļezera slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītājs Juris Fricbergs. Šādas brīdinošas lēkmes gan mēdz būt mazāk nekā pusei visu insulta slimnieku. Bet, ja tās ir, ar mūsdienīgām izmeklēšanas metodēm iespējams noteikt bojāto asinsvada vietu, un nepieciešamības gadījumā glābt cilvēku no droša insulta, veicot endovaskulāru operāciju - sašaurināto sainsvadu no iekšpuses paplašina ar baloniņu. Pielieto arī medikamentozu ārstēšanu. Dažkārt simptomi nešķiet bīstami Lai gan insulta gadījumā medicīna daudzmaz efektīvi var līdzēt tikai dažu pirmo stundu laikā, vairums slimnieku slimnīcā nokļūst novēloti. Turklāt tā nav tikai Latvijas, bet arī rietumvalstu problēma. Pat ja slimnieku pēc insulta slimnīcā nogādā nekavējoši, laiks tiek zaudēts, veicot diagnostiku, bez kuras ārstēšanu nedrīkst sākt, jo dažādus insulta veidus ārstē ar atšķirīgām metodēm. Nepareizi lietotas, tās var tikai kaitēt. «Parasti ātro palīdzību insulta slimniekam sauc uzreiz, ja viņa stāvoklis ir ļoti smags. Taču tad arī izārstēt ir grūti, un, ja cilvēks izdzīvo, viņš kļūst invalīds. Bet lielākoties cilvēki pēc insulta slimnīcā nonāk otrā dienā, jo sākumā simptomi nav šķituši pārāk bīstami. Pat ja iestājusies paralīze, dažs vēl prāto - varbūt pāries...» konstatē Dr.Fricbergs. Ķermeņa vienas puses paralīze ir tipisks un biežākais insulta simptoms, tomēr tā nav visos gadījumos. Simptomātiku lielā mērā nosaka fakts, kuru smadzeņu rajonu insults ir bojājis. Var nebūt paralīze, bet tikai vienas ķermeņa puses notirpums, nejutīgums, līdz pat pilnīgam sajūtu zudumam - paša roka šķiet sveša. Iespējami valodas traucējumi - nespēja parunāt vai saprast paša vai citu sacīto. Rīšanas grūtības. Redzes traucējumi - dubultošanās, iespējams pat aklums, taču biežāk «izkrīt» vienas puses redzes lauks, kad cilvēks redz tikai daļu, piemēram, «eju pāri ielai un neredzu mašīnas augšdaļu». Iespējami līdzsvara traucējumi, reibonis. Retāki simptomi ir haotiskas kustības, halucinācijas, tuvinieku nepazīšana. Patiesībā visi šie simptomi var liecināt arī par citām saslimšanām, piemēram, encefalopātijas, smadzeņu iekaisuma, vecuma demenses. Insultu palīdz atšķirt sākums - tas parasti ir pēkšņs, taču atkal - ne vienmēr. Kā nelielu sitienu var sajust asinsvada plīsumu galvā, ko pavada sāpes. Arī no sirds nākuša tromba iesprūšanu smadzeņu asinsvadā parasti jūt kā pēkšņu pārmaiņu, bet tromba veidošanās pašā galvas smadzeņu asinsvadā nav sajūtama vienā brīdi, var paiet minūtes, pat stundas. Reti insults sākas ar bezsamaņas krampju lēkmi. Nepareizs ir uzskats - ja ir insults, tad noteikti ir nepanesamas galvassāpes. Arī tās var būt un var nebūt nemaz. Tāpēc svarīgi ir nekavējoties konsultēties ar ārstu, jo slimnieks pats savu stāvokli novērtēt nevar. Einšteini pēc insulta nerodas Smadzeņu labās puses insults parasti kombinējas ar negatīvu, nekritisku attieksmi pret tuviniekiem, ārstu, savu slimību, un slimnieks var pilnā nopietnībā apgalvot: «Tā nav mana roka, kas nedarbojas.» Plašu, lielu un atkārtotu insultu gadījumā cilvēks var izmainīties. Jo vairāk cietusi smadzeņu garoza, jo vairāk ietekmētas prāta spējas un domāšana, taču tas var būt atgriezenisks process - mazinoties smadzeņu sapampumam, pāriet arī domāšanas traucējumi. Bieži ir gadījumi, ka insults cilvēku paralizētu piekalis pie gultas, bet prāta spējas ir labas. Tomēr daktere Logina teic, ka Einšteini pēc insulta vairs nevar rasties. Vai paralīze izzūd - veiksmes jautājums Dakteris Fricbergs uzsver, ka vadošajās Latvijas slimnīcās insulta ārstēšanā lieto tās pašas metodes kā ikvienā ASV klīnikā, tomēr nav pasaulē zāļu, kas insulta gadījumā spētu palīdzēt simtprocentīgi - mirušas smadzeņu šūnas atdzīvināt nevar. Dažos insulta gadījumos slimniekam var palīdzēt operācija. Ļoti liela loma atveseļošanās periodā ir aktīvai rehabilitācijai. Lai atjaunotu kustību spēju, cietušos locekļus vingrina, masē, cilvēkam no jauna māca sēdēt, noturēt karoti, rakstīt, runāt, staigāt. Pēc mēnesi ilgas rehabilitācijas parasti redzams, vai cilvēks spēs dzīvot bez citu palīdzības vai būs kopjams slimnieks. Tomēr dr. Fricbergs uzsver: «Lielā mērā tas ir veiksmes jautājums - paliks paralīze pēc insulta vai pāries. Smadzenes ir tik sarežģīta lieta, ka prognozēt grūti. Citreiz mazs bojājums rada smagas sekas, un otrādi - pēc liela defekta rezultāts tomēr ir veiksmīgs.» Visbiežāk kustību spēju vismaz daļēji tomēr iespējams atgūt. Dažkārt brīnumus slimnieka atveseļošanā paveic tuvi cilvēki ģimenes atmosfērā. Profilakse «Tā kā insulta ārstēšana lielākoties ir cīņa ar sekām, pasaulē par iedarbīgāko ieroci pret insultu ir izvirzīta šīs slimības profilakse. Insulta problēmas risināšanā tai ir izšķirošā nozīme - panākt, lai insulta nebūtu,» - tā dr.Logina. Veiksmīgas profilakses pārsteidzošos rezultātus 80.gados uzskatāmi demonstrēja Japāna, kas 70.gados attīstīto valstu vidū bija līdere insultu daudzuma ziņā. Pateicoties japāņu ēšanas tradīcijām, uzturā lietojot daudz zivju, līdz ar tām - daudz sāls, ievērojamam cilvēku skaitam bija paaugstināts asinsspiediens. Sākot cīņu par arteriālā spiediena samazināšanu, desmit gadu laikā japāņiem insultu daudzumu izdevās mazināt četrkārt. Dr. Logina teic, ka Latvijā standarta atbildes pie insulta slimnieka gultas ir - ar sirdi slimoju sen, augsts asinsspiediens sen, speciāli ārstējies neesmu, tikai iedzēru zāles, kad bija galīgi slikti. Tad vēl iedzeršanas, un pēc viena tāda plosta insults klāt. Trīs biežākie insulta līdzgaitnieki: * augsts asinsspiediens, * sirds slimības (galvenokārt sirds išēmiskā slimība, mazspēja, aritmija, jo tā veido trombus sirdī), * cukura diabēts (izmaina smadzeņu mazos asinsvadus, radot lielāku risku tur veidoties trombiem). Tādēļ ļoti būtiski insulta profilaksei ir laikus atklāt paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī augstu holesterīna un cukura līmeni asinīs. To pazemināšana, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un, ja nepieciešams - lietojot zāles, ievērojami atvairīs insulta iespējamību. Bet, ja klāt jau sirds slimības un hipertensija (augsts asinsspiediens) - tās cītīgi jāārstē. Paša cilvēka spēkos ir iespējams * Veselīgāk ēst. Mazāk lietot treknus ēdienus, vairāk augļus, dārzeņus, graudaugu produktus. Ja ir liekais svars, jāskaita kaloriju daudzums ēdienā. * Ievērojami samazināt sāls lietošanu. * Dzert daudz šķidruma, pat vairāk, nekā gribas - tas palīdz novērst asins sabiezēšanos, līdz ar to trombu veidošanos. * Nesmēķēt. Nikotīns insulta risku paaugstina par 2-4%. * Neaizrauties ar alkoholu. Tiesa, ka franči, itāļi, gruzīni - tautas, kas tradicionāli ciena un daudz bauda sarkanvīnus -, ievērojami mazāk sirgst ar infarktiem un insultiem (toties vairāk ar aknu kaitēm), jo sarkanvīns palīdz šķidrināt asinis. Pat divas, trīs glāzes vīna dienā nekaitē. Taču uz alu tas vairs neattiecas, alus pat veicina sāļu koncentrāciju asinīs, un, piemēram, vāciešiem ir apzīmējums alus insults. Alkohols lielos daudzumos organismā veicina asins sabiezēšanos, tā savukārt - trombu veidošanos, tāpēc klasiski ir insulti cilvēkiem trešajā ceturtajā dienā pēc krietnām alkohola pārmērībām. * Sportot. Četras piecas reizes nedēļā nepieciešama fiziska slodze pa pusstundai. Vēl insulta risku palielinoši faktori, ko diemžēl nav cilvēka spēkos ietekmēt, ir vecums, dzimums un iedzimtība. Vīriešus insults piemeklē biežāk nekā sievietes, toties vairāk iedzimst pa mātes līniju - gan dēlam, gan meitai risks lielāks, ja insulta gadījumi bijuši mātes, nevis tēva rados. Lai arī iespēja saslimt pieaug līdz ar vecumu, dr.Logina uzsver interesantu paradoksu: «Mēs visu mūžu sevi trenējam insultam, jo smadzeņu šūnas ar gadiem kļūst arvien mazāk jutīgas un ilgāku laiku spēj izturēt bez skābekļa. Tāpēc astoņdesmitgadīgs cilvēks insultu panes labāk kā četrdesmitgadīgs.» Konstatēts, ka visbiežāk insults cilvēku piemeklē ap 60 gadu vecumu. Statistika Eiropā katru gadu ar insultu saslimst 2,5 miljoni cilvēku (5-8 slimnieki uz tūkstoti cilvēku) Latvijā ik gadu - ap 13,5 tūkstošiem insulta slimnieku (5 saslimušie uz tūkstoti cilvēku) Insults vairākumā Eiropas valstu ir trešais galvenais nāves cēlonis (pēc sirds slimībām un vēža) Latvijā - otrais (tūlīt pēc sirds slimībām). Insults cilvēkus piemeklē retāk nekā infarkts, toties biežāk beidzas ar nāvi vai invaliditāti. Insulta sekas * 25-35% slimnieku trīs nedēļu laikā pēc insulta mirst. * 70% izdzīvojušo slimnieku paliek lielāks vai mazāks fizisks defekts (kustību, runas, redzes, domāšanas, atmiņas u.c. traucējumi). * 25-50% slimnieku turpmāk vairs nespēj sevi pilnībā apkopt (daļēja vai pilnīga paralīze). * 30% pēc insulta nepaliek jūtamas sekas. Visefektīvāk apturēt vai novērst insulta radītos smadzeņu bojājumus iespējams slimnīcā pirmo 2 stundu laikā pēc simptomu rašanās, dažas ārstēšanas metodes vēl ir iedarbīgas 6 stundas pēc insulta. Pēc tam vairs iespējama tikai cīņa ar insulta radīto seku novēršanu vai mazināšanu. Realitāte: vairākums slimnieku Eiropas valstīs un arī Latvijā pirmo divu stundu laikā pēc insulta slimnīcā nepagūst nokļūt, ap 60% slimnieku slimnīcā nonāk diennakti pēc pirmo simptomu rašanās.