Pēc koda ne vienmēr var uzzināt, kur prece ražota. Ja, piemēram, produkts ir ražots Latvijā, tad 90% gadījumu ražotājs saņem uzņēmuma numuru. Taču iespējams arī tāds variants, ka produkts tiek ražots Latvijā, bet numuru precei saņēmis Krievijā. Piemēram, Carnikavas nēģus var nopirkt ar dažādu marķējumu - daļai produkcijas svītrkodā ir cipari 475, kas nozīmē Latvijā reģistrētu, daļai svītrkodā ir cipari 460, kas apzīmē Krievijā reģistrētu preci. Numurs savā laikā tika saņemts Krievijā, un tiek izmantotas vecās etiķetes. To ražotāji drīkst darīt. Svītrkoda pirmie divi vai trīs cipari apzīmē valsti, kurā ražo produktu vai uz kuru tas tiek eksportēts lielā daudzumā. Nav vērts iegaumēt šos ciparus, jo gandrīz vienmēr uz iepakojuma ir rakstīts ražotājvalsts nosaukums. Svītrkods nav domāts pircēja informēšanai. Tas kalpo ražotājiem, preču piegādātājiem un tirgotājiem, lai atvieglotu preču uzskaiti. Svītrkodam ir nozīme tikai tur, kur datu apstrādei tiek izmantots dators. Svītrkodā nav ietverta preces cena. Vienam un tam pašam produktam var būt dažādas cenas - vairumcena un mazumcena, arī dažādās tirdzniecības vietās cena atšķiras. Katrā valstī ir arī dažādas naudas vienības. Katrā veikalā, kurš aprīkots ar modernām iekārtām automatizētai datu apstrādei, kases aparāts ir arī dators, kura atmiņā atrodas visu veikalā esošo produktu svītrkodu numuri un tiem atbilstošās cenas. Šīs cenas nosaka pats veikals un attiecīgi tās arī ievada datora atmiņā. Tādēļ arī cenas vienam un tam pašam produktam dažādos veikalos var būt dažādas, kaut arī svītrkods ir viens un tas pats. Arī svītrkoda krāsām nav nekādas informējošas nozīmes. Ražotāji izvēlas noformējumam tādas krāsas, ko var nolasīt dators. Ražotāju ievērībai Svītrkodu sistēmu pirms 25 gadiem Amerikā izveidoja privāta organizācija, taču par unikālu, vienkāršu un informācijas bagātu to ir atzinuši jau visā pasaulē. Jau 20 gadus svītrkodu sistēma ir starptautiskais standarts Eiropā. Tas gan nav obligāts standarts, taču, ja ražotājs savu produktu grib pārdot lielveikalos vai eksportēt uz ārzemēm, svītrkods ir vajadzīgs. «Lai varētu marķēt savu produktu ar EAN (European Article Numbering) sistēmas svītrkodu, preces ražotājam jākļūst par Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biroja EAN Latvija biedru,» informēja EAN Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa. EAN Latvija izdotie uzņēmuma kodi sākas ar 475. Vienam uzņēmumam tiek piešķirts viens uzņēmuma kods (četri cipari). Katram atšķirīgam produktam tiek piešķirts savs unikāls piecu ciparu numurs, ko sauc par produkta identifikācijas bloku. Tajā jābūt produkta aprakstam (veids, nosaukums utt.), mērvienībai (svars, lielums utt.), iesaiņojuma veidam u.c. rādītājiem. Zem viena uzņēmuma koda iespējams iekodēt 99 999 dažādus produktus. Produkta identifikācijas bloks jāreģistrē EAN Latvija «Produktu katalogā». Pēc preces identifikācijas bloka reģistrēšanas ražotājs saņems pilnu numuru (13 cipari), ieskaitot kontrolciparu, kas vienmēr atrodas produkta numura beigās.
Svītru kods - preces pazīšanas zīme
Tāpat kā cilvēkam ir personas kods, arī katram produktam tiek iedots numurs, pēc kura to var atpazīt jebkurā pasaules malā. Piemēram, Laimas konfektēm Lācīši 200 g kastītē ir noteikts kods ar 13 cipariem. Taču, ja šīs pašas konfektes būs kārbiņā, tad numurs jau būs pavisam cits. Pircējiem kods neko neizsaka Pircēji maldās, domājot, ka, ja viņi mācētu atšifrēt kodu, tad varētu uzzināt, kurai valstij prece domāta, kas ražojis, kāda ir cena, kāds realizācijas termiņš.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.