Tā dullā mīlestība

gada izlaiduma aktieru kursu beidza arī trīs braši puiši - Oļģerts Šalkonis, Gunārs Cilinskis un Ramons Kepe. Viņi sastapa sava mūža liktenīgās sievietes, tā laika Latvijas teātra spožākās zvaigznes - Elzu Radziņu, Veltu Līni un Liliju Sniedzi, un visi trīs Dieva atvēlētajā laikā laimīgā laulībā nodzīvoja skaistu mūžu. Divus no šiem pāriem šķīrusi nāve, bet pie trešā - Lilijas Sniedzes un Ramona Kepes - ciemojāmies nedēļu pirms viņu zelta kāzām. DZĪVO TIK! Ziedos grimstošā dārzā, sārtu ogu piebērtā ķirša pavēnī Ramons ar smaidu sejā pārliecinoši saka: "Mēs, kā pasakā teikts, esam nodzīvojuši kopā tik ilgi un nomirsim vienā dienā. Jā, jā, tas rēķins ir vienkāršs - vīriešu mūžs esot par desmit gadiem īsāks nekā sievietēm, bet Lilija ir desmit gadus vecāka par mani." Lilija vīra teikto smaidot apšauba - nedzīvojam taču pasakā, bet var just, ka viņai nekas nebūtu pretī tik jaukam kopdzīves noslēgumam. Pagaidām zelta pāris par dzīvi nesūdzas, un Lilija izvairīgi attrauc: "Nekā īpaša te nav, dzīvo tik!" Zinot daudzu mūslaiku laulāto pāru attiecību anatomiju un tendenci iepazīties, uztaisīt lepnas kāzas un ātri izšķirties, interesanti uzzināt Sniedzes - Kepes noslēpumu. Turklāt piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un arī deviņdesmitajos gados abi bija populāri, skatītāju iemīļoti un lutināti aktieri, un tik viegli bija aizrauties ar kādu talanta cienītāju, spert sānsoļus. Kad Ramons kā jauns aktieris 1955.gadā ienāca teātrī, Lilija tur jau bija priekšā. Viņa - izcilās latviešu aktrises Emmas Ezeriņas meita - pēc sešiem darba gadiem Nacionālajā teātrī uz Muzikālās komēdijas teātri atnāca 1952.gadā un ļoti strauji - divu gadu laikā - kļuva par zvaigzni, prīmu, visu galveno lomu izpildītāju. Lilijas skatuves mūža partneris bija slavas zenītā esošais Edgars Zveja. Tēlos aktrise mīlējusi arī Jāni Zīli un Kārli Šteinbergu, spēlējusi kopā ar Hariju Misiņu, Mārtiņu Vērdiņu un citiem. Šķita - jaunajam censonim ar neparasto vārdu Ramons malā vien būs jāstāv, nevis jātiecas pēc zvaigznēm. Lilija atturīgi bilst, ka lāgā pat neatceras, kā viņi saskatījušies, bet Ramons puspajokam, pusnopietni atklāj īsto iemeslu: "Laikam es tas vainīgais biju. Lilijai aktrišu vidū bija skaistākās kājas, bet man patika tādas sievietes." Gadu starpība? "Tā dullā mīlestība pārņēma. Kad aizraujies, ne ar ko nerēķinies. Sākām draudzēties 1956.gadā, un nākamajā gadā Lilijas dzimšanas dienā, 16.jūlijā, sareģistrējāmies. Viņa bija pašā plaukumā, trīsdesmit piecus gadus veca, dzirkstoša, skaista un talantīga!" Mājasmāte iebilst pret vīra cildinājumiem: "Bieži vienatnē pārdomāju - neesmu es nekāda māksliniece, jo man nav tādu īpašību. Es teātrī nepazinu lampu drudzi, man nav tāda nervu sistēma, ka es ietu pa gaisu. Mājās man patīk pat vēl labāk nekā teātrī." Pa dzīvi kopā ejot, uz skatuves Lilija ar Ramonu partnerībā spēlēja ļoti reti. Ramona partnere visbiežāk bija Renāte Šteinberga. Muzikālās komēdijas teātri, kas vēlāk tika pārdēvēts par Operetes teātri, pēc dažādām kolīzijām slēdza 1996.gadā. Ramons vēl gadu spēlēja izrādēs uz Operas skatuves, bet Lilija bez lielas jezgas aizgāja pensijā. Viņa saka: "Ir aktieri, kuri nevar pārdzīvot, ka viņi vairs nav teātrī. Man ir citādi - kad nav, tad nav, man ir daudz kas cits, ko darīt. Ziniet, es ārprātīgi mīlu ravēt! Varētu to darīt no rīta līdz vakaram." Ramons gan domā citādi: "Tas tāpēc, ka gan tu, gan es teātrī esam nospēlējuši gandrīz visu. Es pat paguvu Vestsaidas stāstā mūsdienu Romeo - Toniju nospēlēt, bet tu izdziedāji visu klasiku - Maricu, Silvu, visas iespējamās galvenās lomas, un kur vēl raksturlomas, kas tev tik ļoti patika!" O, te aktrise iedegas: "Jā, Blaumaņa Trīne man ļoti patika, un mūzikli Mana skaistā lēdija un Hello, Dollij! - tur bija tik bagātīgas tēlojuma iespējas!" Taču tikpat labi kā uz skatuves un pat labāk Lilija allaž jutusies mājās. Jautāti, kurš mākslinieku ģimenē visu dzīvi ir galva, kurš - kakls, abi draudzīgi pasmejas. Lilija atceras, ka bērnībā mammai bijušas kalpones, bet viņa radusi visu darīt pati, un mājas darbus Garciemā neviens nedala un otru nekomandē. Katrs zina savu darāmo: "Ramons, protams, noņemas ar visām saimniecības lietām un tīra māju, es vairāk pa virtuvi un dārzu." Izrādās, ka Ramons ir liels saldummīlis, tāpēc neviena no ik rudeni savārītajām daudzajām ievārījuma burkām nākamo ogu sezonu nesagaida. Ramons, dēls un meita, trīs mazbērni un nu jau arī divi mazmazbērni iecienījuši Lilijas jubilejas reizēs gatavotās putukrējuma un augļu tortes. Gadā viņa uzcep aptuveni četrpadsmit toršu. Par laimi, dzimtā nav neviena, kam jāsargās no cukura daudzuma. Toties Lilija pati pret saldumiem ir pilnīgi vienaldzīga. Vai ir kaut kas, kas kaitina otra raksturā? Ramons saka - daudzo gadu ritumā abi esot nedalāmi pieslīpējušies, turklāt viņš protot piekāpties. Lilija draiski pakrata pirkstu - nu, nu, kurš te piekāpjas? Lilija neiebilst pret Ramona vaļasprieku krāt arhīva materiālus. No Ramona īsā laika sprīdī var uzzināt visu par Operetes teātri. Plauktos, mapēs un albumos Ramonam ir saglabāts pilnīgi viss - raksti presē, recenzijas, pirmizrāžu programmiņas utt. par savu teātri un tā cilvēkiem, un itin viss par Lilijas radošo mūžu. Rūpīgi sakārtotas trīs albumu grupas, ko aktieris mūsu sarunas laikā maz pamazām kārto uz grīdas pie dīvāna - ar ģimenes bildēm, ar Lilijas radošā darba atspoguļojumu un paša lomām fotogrāfijās. Lilija smej: "Rāda jau viņš vienmēr savus albumus." Taču tas ir tikai joks. Ramons nes klāt un izrāda dzīvesbiedres dažādu gadu un neskaitāmu lomu fotogrāfijas, atceroties atspoguļotā notikuma gadu, ar to saistītos aktierus, režisorus, notikumus. Provokatīvi taujāju - kurš no abiem ir lielāks mākslinieks? Lilija diplomātiski atbild: "Mēs katrs bijām savā vietā." IEBŪVĒJAS KĀPĀ Lilija Sniedze un Ramons Kepe tagad augu gadu klusi vada dienas Garciemā. Kādreiz, kad viņi sāka šeit celt māju, apkārt bija tikai baltas kāpas, bet abiem aktieriem kabatās svilpoja vējš, jo algas bija niecīgas. Lilija neslēpj: "Saņēmām atvaļinājuma naudu, likās - cik tās daudz, un gribas nopirkt to un to, un vēl šito, un drīz atkal bijām pliki un nabagi. Ar naudu prātīgi rīkoties iemācījos tikai pēdējos desmit gados." Bet naudu vajadzēja visu laiku, jo ģimenē auga bērni. Vecākā meita, vēlāk Nacionālā teātra aktrise Maruta Feldmane diemžēl pāragri šķīrās no dzīves, un Lilija par viņu vēl nevar runāt. Pārāk svaiga ir likteņa cirstā rēta. Meita Ieva tagad ir Nacionālās operas soliste, dēls Vilnis strādā Latvijas Bankā: "Vienu laiku viņam visa Latvijas nauda bija rokā." Māju projektēja Ramona un Lilijas laba paziņa, ievērojamā latviešu arhitekte Marta Staņa, kuras garadarbs ir arī Dailes teātra ēka Brīvības ielā. Marta draugiem Garciemā uzzīmēja skaistu ēku ar lieliem logiem un plašām stiklotām lodžijām. Ramons atceras: "Teicu, kam mums, Marta, tāda māja! Visu laiku esam cilvēku priekšā, vismaz te gribas no visiem paslēpties." Tad arhitekte uzzīmēja šo māju. Tā tika celta daudzus gadus, jo visus darbus, izņemot sienu mūrēšanu, veica Ramons pats. Viņš taču savulaik absolvēja celtniecības tehnikumu. Lilija atceras: "Toreiz te vēl nebija elektrības, un vīrs cementu ar rokām jauca, divatā mūrējām sētas apakšējo daļu." Uz pašreizējo Garciema dižo būvju fona aktieru pāra māja vairs īpaši neizceļas, nevarēja jau 60. un 70.gados īpaši izvērsties, jo padomju laikā vasarnīcu celtniecības noteikumos, tā saucamajos gostos, bija noteikts, cik stāviem, cik kvadrātmetriem, cik istabām jābūt, jāuzrāda, kur pirktas naglas, kur ķieģeļi. Kā īsts pedants Ramons vēl tagad glabā visas materiālu pirkumu kvītis. Toties reti kurš no tagadējiem garciemiešiem var lepoties ar tādu mājas vēsturi. Te katrs pakāpiens, katrs akmens ir Ramona paša izgudrots, taisīts un veidots, katrs kociņš pašu stādīts, katra dobe abu rokām veidota. Īpašuma teritorija ir niecīga - tikai 600 m2, tāpēc gan dārzā, gan mājā racionāli izmantots katrs kvadrātcentimetrs. Aktieris palepojas ar pirtiņu, kas dārzā uzcelta zem paaugstinājuma, uz kura aug ķirbji. Taujāju, kā visu varēja dabūt gatavu mūžīgi darbā aizņemti populāri aktieri? Lilija smej: "Pa brīvdienām un naktīm, kad nebraucām uz kolhoziem halturēt, t.i., koncertēt. Šeit viss uzcelts no haltūru naudas, un tas bija ļoti nogurdinoši - vienā vakarā dažkārt notika pat divi trīs koncerti, gari pārbraucieni vasarā vai ziemā, graboši busiņi, bet no rīta jau jābūt mēģinājumā, vakarā izrāde." Tajos gados viss risinājās vienlaikus - teātrī Ramons un Lilija bija aizņemti no rīta līdz vakaram, jo gandrīz nebija izrādes, kurās viņi abi vai vismaz viens nespēlēja. Mājās auga bērni, kuri bija jāvadā ne tikai uz skolu, bet arī uz sporta nodarbībām. Ramons veda Vilni uz peldēšanas treniņiem, Lilija Ievu uz daiļslidošanas nodarbībām. Ramons lepojas, ka Vilnis sasniedzis augstus rezultātus peldēšanā - četrpadsmit reižu laboja Latvijas rekordu peldēšanā uz muguras un bija arī PSRS izlases komandas dalībnieks. Ramons viņam bieži brauca līdzi uz sacensībām, bet vakaros masēja dēlam nogurdinošajos treniņos savilktos muskuļus. Gadi aizritējuši tempā, darbā, rūpēs. Lilija klusi konstatē: "Pat greizsirdībai nepalika laika, dienu un nakti bijām kopā." Ramons mazliet oponē: "Pat ja greizsirdība bija, es to neizrādīju." Lilija smejas: "Aktrises pēc izrādes pie dienesta ieejas sagaidīja retāk, parasti stāvēja meitenes ar puķēm saviem iemīļotajiem aktieriem." Ramons noliedz sānsoļa iespēju: "Kādas cienītājas, kad nogurums gāza no kājām nost un mājās gan bērni, gan darbi gaida! Atceros kā šodien - mājai spāres likām naktī. Atbrauca brālis, iededza mašīnai starmešus, un strādājām." Kā agrāk, neviens no šī zelta pāra nesēž mājās, rokas klēpī salicis. Tikai darbošanās temps kļuvis rimtāks. Ne Ramons, ne Lilija nesūdzas par dzīvi, kaut pensijas niecīgas. Taču palīdz bērni, arī Kulturkapitāla fonds piešķīris Lilijai mūža stipendiju. Paldies dievam, arī veselība vēl abiem turas, kaut Ramons, pašam nezinot, divus vieglus infarktus pārdzīvojis. Kādus sapņus tagad aktieri skata miegā? Lilija neslēpj, ka pamostoties redzētos sapņus vairs neatceras, bet Ramons atzīstas: "Visbiežāk redzu Liliju, un vienmēr tikai tādu, kāda viņa bija jaunībā.".