Tikai kredīti varot glābt Krieviju no katastrofas

Iespējams, ka sarunas turpināsies pirmdien. Optimistiskais valdības paziņojums acīmredzot iecerēts finansu tirgus nomierināšanai, kur ar nepacietību tika gaidīts sarunu iznākums. Laikraksts The New York Times svētdien ziņoja, ka SVF gatavs aizdot 11 miljardus dolāru - gandrīz divreiz vairāk nekā spriests sākotnēji. Pusi no summas piešķirtu tūlīt, bet pārējo - pakāpeniski līdz gada beigām. Šis kredīts, kā oficiāli apgalvo Krievijas pārstāvji, ir rezerve neparedzētiem gadījumiem. To noglabās īpašos Krievijas Centrālās bankas rēķinos ārvalstīs un liks lietā tikai rubļa kursa krasa krituma gadījumā. Kredīta piešķiršanas noteikumi ir diezgan pielaidīgi. SVF atteicās no prasības par Krievijas monopolu - Gazprom un Vienotās energosistēmas (a/s Krievijas VES), kā arī Transporta un sakaru ministrijas restrukturizāciju. Krievijas prezidents Boriss Jeļcins nedēļas nogalē ticies ar premjeru Sergeju Kirijenko, Krievijas Centrālās bankas priekšsēdi Sergeju Dubiņinu un amatpersonām, lai saņemtu informāciju par pārrunu gaitu ar SVF. Tāda valsts galvas uzmanība šīm pārrunām ir pilnībā saprotama. SVF kredīts - vienīgā Krievijas cerība uz finansu tirgus stabilizāciju. Pēdējā pusotra mēneša laikā situācijā tajā ar katru dienu pasliktinājusies. Līdz jūlijam Krievijas vērtspapīru tirgu faktiski bija pametuši visi ārvalstu investori. Tirgus dalībnieki no Krievijas tūlīt pēc ārzemniekiem sāka izņemt savu kapitālu, kas bija ieguldīts akcijās, kā rezultātā pašu pieprasītāko vērtspapīru kurss nokritās līdz vēl zemākai atzīmei nekā pirms 1996.gada prezidenta vēlēšanām. Izveidojās reāli draudi rubļa kursa krišanai. Tas jau cieši pietuvojies augšējai «valūtas koridora» robežai - Krievijas valūtas kursa pazemināšanas limitam, ko noteikusi Krievijas Centrālā banka. Iepriekš tika prognozēts, ka tikai ap šī gada beigām šis kurss būs 6,25 rubļi par vienu ASV dolāru. Taču šādu atzīmi tas sasniedza jau jūlija pirmajā nedēļā. Finansu aprindās atklāti sāka apspriest rubļa devalvācijas iespēju par 25 - 30%. «Koka rubļa» liktenis Padomju laika rublis pēc PSRS Valsts bankas oficiālā kursa bija vērtīgāks par dolāru. Vēl 1990.gadā ārzemniekiem, kas atbrauca uz PSRS, par 1 dolāru deva 65 kapeikas. Taču jau tad «melnajā tirgū» dolārs maksāja ne mazāk par 10 rubļiem. Tā tas arī notika 1991.gadā, kad tika oficiāli atļauta ārvalstu valūtas brīva maiņa. Pēc tam sākās rubļa krass kritums. Jau gadu vēlāk viens dolārs maksāja ap 150 rubļus. Līdz 1998.gada 1.janvārim pakāpeniskas kursa pazemināšanās dēļ par vienu dolāru deva jau gandrīz 6000 rubļus. Ainu izmainīja Krievijas valūtas denominācija. Rublis «zaudēja» trīs nulles un kļuva praktiski pielīdzināms Francijas frankam. Taču kursa dinamiku tas neizmainīja. Tā krišanās attiecībā pret ASV dolāru turpinājās. Tendenci denominācija neizmainīja. Pabalstīt rubļa kursu KCB varēja tikai uz savu rezervju rēķina. Kad tās veidoja aptuveni 30 miljardus dolāru, lielas bēdas par to nebija. Līdz 1998.gada pavasarim rezerves ievērojami samazinājās. Krasa KCB likvīdo aktīvu samazināšanās notika maijā. Mēneša laikā vien rubļa kursa atbalstīšanai tika iztērēti gandrīz vai 5 miljardi dolāru. Tikai vienas - jūlija pirmās nedēļas - laikā KCB rezerves samazinājās par 1 miljardu. Tagad tās veido, pēc oficiāliem datiem, 15,1 miljardu dolāru. Ja tērēšanas tempi nemazināsies, līdz septembrim Krievija vispār paliks bez zelta un valūtas rezervēm. Tad, kā izteicies kāds no valdības ierēdņiem, «iestāsies pilnīgas beigas». Valsts var bankrotēt. Krasa rubļa kursa krišanās ir neizbēgama. Pēc tā sekos hiperinflācija, straujš cenu kāpums izsauks iedzīvotāju neapmierinātību, kuri jau sen dzīvo naudas deficīta apstākļos. Darba algu daudzos uzņēmumos, ne tikai valsts sektorā, neizmaksā jau vairākus mēnešus. Atsevišķos uzņēmumos algas aizkavējušās jau vairāk nekā divus gadus. Sekas var būt neprognozējamas. Devalvācija nav glābiņš Daži ekonomisti uzskata, ka izveidojušajos apstākļos vislabākā izeja ir rubļa devalvācija, t.i., kursa oficiālā samazināšana līdz līmenim, kas būtu aptuveni 7,5 - 8 rubļi par dolāru. Vairākas finansu - rūpnieciskās korporācijas ar tiem piederošo masu informācijas līdzekļu starpniecību aktīvi cenšas pieradināt sabiedrisko domu pie tāda varianta. Piemēram, Maskavas laikraksts Izvestija, kas pieder ONEKSIM bankai, faktiski katru dienu publicē rakstus, kuros pierāda rubļa devalvācijas neizbēgamību. Centrālā banka un valdība diezgan gurdeni reaģējusi uz ekonomistu paziņojumiem un publikācijām presē. Finansu ministrs Mihails Zadornovs vienā no intervijām paziņoja, ka valdība vispār nav apspriedusi devalvācijas iespēju. Tas deva iemeslu vēl lielākām aizdomām, ka S.Kirijenko kabinets patiešām gatavojas administratīvi samazināt rubļa kursu. Krievijā ir pieraduši pie tā, ka tad, ja kaut ko pastiprināti noliedz, tas noteikti notiks. Kredīts - vienīgā cerība Valdībā saprot, ka SVF kredīts un papildu palīdzība, ko sola Pasaules Banka, ir vienīgā cerība ja ne izejai no krīzes, tad kaut vai stabilizācijai. Lai gan Valsts nodokļu dienests uzvaroši ziņojis, ka nodokļu ievākšana jūnijā pārsniegusi maija rādītājus, naudas nepietiek. Nepieciešamība beidzot samaksāt algu parādus ogļračiem, kas turpina Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles blokādi starp Krasnojarsku un Novosibirsku, atvirza tālāk šādu pašu parādu dzēšanu citās rūpniecības sfērās. Ar 600 miljoniem dolāru, kas jau saņemti pa SVF kredītlīniju (tas ir kārtējais piešķīrums no paplašinātā kredīta šim gadam), nepietiks. Tikai vēl aptuveni 2 - 5 miljardi dolāru no Pasaules Bankas palīdzētu uzlabot stāvokli. Tālāka kavēšanās ar algu parādu dzēšanu draud ar atklātām pretvalstiskām akcijām ar neprognozējamām sekām. Diena jau ziņoja par Armijas atbalsta kustības (AAK), ko līdz 2.jūlijam vadīja ģenerālis Ļevs Rohļins, plāniem sākt Maskavas blokādi. Ģenerālis nevarēja realizēt savus plānus. Naktī uz 3.jūliju viņu noslepkavoja. Valdībai un Kremlim tuvi avoti ziņo, ka prezidenta administrācijas analītiķi analizē visu, kas notiek Valsts domē un opozīcijas organizācijās. Prezidentam it kā šajās dienās esot iesniegts uz šās analīzes pamata izstrādāts ziņojums par masu protesta akciju organizēšanas iespējamību, kas varētu pāraugt par atklātu sacelšanos ar ieroču pielietošanu, kā tas pavasarī notika Indonēzijā. Reģionu līderi sašķēlušies Piektdien kārtējā Federācijas Padomes (Krievijas parlamenta augšpalātas, kuras sastāvā darbojas federācijas subjektu likumdošanas un izpildvaras vadītāji) sēdē premjers S.Kirijenko iepazīstināja ar pretkrīzes likumu paketi, daļu no kuras jau bija apstiprinājusi apakšpalāta - Valsts dome. Senatori, kā ziņoja oficiālie avoti, piekrituši valdības pretkrīzes pasākumu programmai. Tomēr no citiem avotiem kļuvis zināms, ka premjers nebūt netika sagaidīts labvēlīgi. Aptuveni trešdaļa palātas locekļu negatīvi uztvēra pašu S.Kirijenko un viņa piedāvātos likumprojektus. Vairāku apgabalu gubernatori un likumdošanas sapulču vadītāji pat gatavojās parakstīt prezidenta atstādināšanas prasību. Taču šis nodoms netika realizēts. Kādu iemeslu dēļ - nav zināms. Iespējams, ka to ietekmējusi Federācijas Padomes priekšsēdētāja Jegora Strojeva pozīcija, kurš paziņoja par pilnīgu atbalstu valdībai un prezidentam. B.Jeļcinu atbalsta arī vairākums nacionālo republiku. Tatarstānas parlaments, piemēram, noraidīja priekšlikumu par paziņojuma ar Borisa Jeļcina atkāpšanās prasību pieņemšanu. Republikas vadītājam Mintimeram Šaimijevam ir liela autoritāte reģionālo līderu vidū. Nav izslēgts, ka viņa pozīcija nospēlēja izšķirošo lomu. Prezidenta pēdējais arguments Pagājušas nedēļas beigās B.Jeļcins telefoniski sazinājās ar G-7 dalībvalstu vadītājiem. ASV prezidents Bils Klintons, britu premjers Tonijs Blērs, Japānas premjers Riutaro Hašimoto un Vācijas kanclers Helmūts Kols paziņoja par atbalstu Krievijas valdības pūliņiem izejai no krīzes. ASV prezidents Krievijas kolēģim apsolīja, ka teiks savu vārdu jautājumā par SVF stabilizācijas kredīta piešķiršanu Krievijai. Tādējādi Krievija izmanto visus iespējamos līdzekļus. Tas arī dod pamatu uzskatam, ka ārvalstu kredīti patiešām ir vienīgā palikusī šā brīža valdības un prezidenta cerība. Ja to nebūs, tad valsts no krīzes būs jāizved labākajā gadījumā citai valdībai un citam prezidentam, bet sliktākajā gadījumā tā tiks ievilkta pilsoņu kara bezdibenī ar neprognozējamām sekām.