Tosols vai antifrīzs?

Pagājis vairāk nekā desmit gadu, kopš veco dzelteno Ikarus autobusu logos rēgojās uzraksti «antifrīzs - inde!», bet žiguļu un citu vieglo auto dzeses sistēmās drīkstēja liet tikai tosolu, jo smagajai tehnikai izmantotais etilēnglikola un ūdens maisījums burtiski saēda tās alumīnija daļas. Taču nekur citur pasaulē tādu TOSOL, kas patiesībā ir vienkāršs saīsinājums krievu valodā no «siltumaizvadošs sastāvs», nepazīst, tāpēc velti cerēt, ka kāda no lielajām autoķīmijas firmām ražos antifrīzu ar šādu nosaukumu. Turklāt Rietumos antifrīzus nešķiro vieglajam un citam transporta domātajos. Autolietās daudzmaz izglītotam cilvēkam diez vai varētu ienākt prātā, ka Rietumos ražots šķidrums ar uzrakstu anti-freeze un visām kvalitatīvas preces regālijām varētu kaitēt viņa smalkajam auto, tāpēc gandrīz jaunā automobilī labāk liet tosolu. Tomēr gan ķīmijas koncerna Aspokem, gan mūsu pašu a/s ķīmijas rūpnīcas Spodrība veiktie pētījumi liecina par gluži pretēju tendenci - 60% dzeses šķidrumu tirgus aizņem visdažādākie ražojumi ar TOSOL nosaukumā. Pats par sevi tas nav nekas slikts, jo tosols ir tāds pats antifrīzs kā visi citi. Būtībā tā ir PSRS laikos radīta un tagad ne ar ko neaizsargāta un par sugas vārdu nonivelēta preču zīme. Tieši tāpēc Latvijā iespējams nopirkt visdažādākās izcelsmes tosolus, un to vairākums to ir nekvalitatīvi. Gribētos ticēt, ka nav tik traki kā Krievijā, kur žurnāla AvtoRevju pētījums atklāja graujošus faktus - 13 no 17 antifrīzu paraugiem bija nekondīcijas, tomēr speciālisti apgalvo, ka iespēja uzrauties ir uz dalību ES mērķējošai valstij nepieklājīgi augsta. Tikai 20% dzeses šķidrumu tirgus Latvijā aizņem Eiropas standartiem atbilstoši un autoražotāju atzīti antifrīzi, toties gandrīz tikpat liela daļa ir tīrs etilēnglikols ar ūdeni un krāsu. Ar etilēnglikolu vien nepietiek Lai izprastu atšķirību starp kvalitatīvu un sliktu antifrīzu, jāieskatās vēsturē. Pirmie ūdensdzeses dzinēji parādījās jau pirms 100 gadiem, taču ātri vien atklājās, ka ūdenim ir pārāk zema viršanas un, pats galvenais, pārāk augsta sasalšanas temperatūra - 0 grādu pēc Celsija. Pēc dažādiem neveiksmīgiem eksperimentiem ar neorganiskajiem sāļiem, tīru spirtu un pat cukuru un medu, XX gs. 30.gados antifrīza vietu ieņēma monoetilēnglikols (MEG), kuram ir gandrīz divreiz augstāks vārīšanās punkts un daudz zemāks sasalšanas punkts. Diemžēl, MEG ir korozīvs, un, pieaugot alumīnija detaļu īpatsvaram automobiļu dzeses sistēmās, tā kļuva par nopietnu problēmu. 40.gados uz skatuves parādījās t.s. rūsas aizkavētāji jeb korozijas inhibitori, kuri līdz ar citām dzeses šķidruma piedevām šodien nosaka atšķirību starp labu un sliktu antifrīzu. Pirmais inhibitors saīsināti saucās triazols, un to ieviesa Rolls-Royce. Nākotnē MEG aizstās mazāk korozīvs propilēnglikols vai pavisam citi sastāvi, taču tagad mums jāizmanto tas, kas ir. Pārbaudi pats! Nav nepieciešams zināt visus inhibitoru nosaukumus, jo moderns antifrīzs, gluži kā sintētiskā motoreļļa, satur astoņu grupu piedevas, kuras novērš dažādu metālu koroziju, putošanos, ķīmisko sabrukšanu u.tml. Svarīgi, ka šie inhibitori ir nepieciešami, lai pasargātu dzeses sistēmas elementus no bojājumiem un sūcēm. Visbiežāk par upuri kļūst radiators un sūknis. Briesmas, pērkot nezināmu antifrīzu, draud arī tad, ja tam ir neatbilstošs pH līmenis. Normāli dzesēšanas šķidrumam vajadzētu būt sārmainam ar pH 7-8,5, ideālā variantā 50% ūdens šķīdumā - 7,8. Taču ir bijuši gadījumi, kad antifrīza pH līmenis sasniedz 10 un pat vairāk, un tad visa dzeses sistēma iekšpusē kļūst melna. Lai pārbaudītu, ko grasāties liet savā mašīnā, nebūt nav jāpasūta dārga ekspertīze. Mazliet pameklējot, Rīgas autoveikalos var nopirkt antifrīza testeri, kas divā minūtēs ar lakmusa papīriņa palīdzību ļauj noteikt antifrīza sārmainības pakāpi un aizsargājošo inhibitoru klātbūtni. Dzeses šķidruma ekspluatācijas ilgumu nosaka inhibitoru iedarbības ilglaicība, ko ietekmē gan auto ekspluatācijas apstākļi, gan citas blaknes. Suspensijas, ko lieto radiatora sūču aizvilkšanai, pazemina dzeses šķidruma efektīvās īpašības. Tas pats bieži attiecas uz krāna ūdeni. Pārspīlējumi kaitē Antifrīza īpašību dēļ to iesaka lietot arī vasarā, un laikam jau reti kurš tagad brauc ar tīru ūdeni. Taču nevajadzētu krist otrā galējībā un lietot tīru antifrīzu, jo, labu gribēdami, panāksiet pretēju efektu. Pēc ES standartiem dzeses šķidruma sasalšanas punkts ir -370C, kas atbilst ūdens un antifrīza maisījumam attiecībā 1:1 (jeb 50%). Sevišķi aukstos reģionos pieļauj arī 60% maisījumu. Taču, ja antifrīza saturs maisījumā pārsniedz 78%, sasalšanas punkts atkal paaugstinās. Tīrs antifrīzs uz MEG bāzes sasals jau pie -130C. Pārāk augsta koncentrācija (virs 67%) veicina nogulšņu veidošanos, pārāk zema (zem 30%) nenodrošina pretkorozijas aizsardzību. Visai atšķirīgās ūdens kvalitātes un skābuma dēļ speciālisti, arī a/s Spodrība komercdirektors Agris Vilks, dzeses šķidrumiem iesaka lietot destilētu vai demineralizētu ūdeni. Var lietot arī dejonizētu ūdeni, kas attīrīts nevis ar termisko, bet ķīmisko metodi. Muļķīgi būtu vērtēt antifrīzu pēc krāsas, jo MEG ir bezkrāsains un antifrīzam tiek pievienota krāsviela. Tie ražotāji, kas jau izlaiž pēdējās paaudzes antifrīzus, kurus var mainīt ik pēc pieciem gadiem (Texaco, CarPlan), tos iekrāso sarkanus. Galvenokārt antifrīzi ir zili vai zaļi un jāmaina pēc diviem gadiem. Antifrīzu sastāvus tālākai ražošanai Eiropā piegādā tikai pāris firmu - 30% tirgus pieder BASF, 16% Ineos, kuru izmanto arī licencētai Holts Anti-freeze ražošanai Spodrībā, 14% Arteco un pārējais nedaudziem mazākiem ražotājiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvs sastāvs nav pieejams kuram katram, kas sadomātu ražot antifrīzu. Tas gan nenozīmē, ka vajadzētu par katru cenu izvairīties no antifrīza ar uzrakstu Tosols, vienkārši pērkot centieties uzzināt iespējami daudz par tā izcelsmi. Ja uz etiķetes ir ražotāja/izplatītāja nosaukums, produkcijas apraksts, nepieciešamie drošības apzīmējumi (kā redzams attēlā uz PITSTOP tosola kannas), nevis vienkārši uzraksts INDĪGS!, izgatavotājs acīmredzot atbild par sava ražojuma kvalitāti. Katrā ziņā nepērciet antifrīzus, kuru pudeļu korķi tek, jo glikols nav nekāda lavanda, un nemēģiniet ietaupīt uz lēta antifrīza rēķina, jo autoservisa pakalpojumi pēc tam būs daudz dārgāki.