Trīs lietas - labas lietas

Toreiz piesaistīja Jāņa kolosālā dejotprasme, sākumā nevarēju tikt līdzi, bet bija interesanti. Toties runāšana nebija nekāda lielā. Viņš pajautāja telefona numuru un prasīja, vai rīt nākšu ar viņu dejot. Jānis aizgāja mājās, jo nākamajā dienā viņam bija jāstrādā, bet tik un tā līdz pulksten septiņiem rītā sūtīja man īsziņas. Tikāmies jau nākamajā dienā un pēc tam katru dienu. Ap Ziemassvētkiem sapratu, ka esmu iemīlējusies. Par kāzām pirmo reizi iedomājāmies, kad Daigas un Raita Berkmaņu, kuri arī SestDienā atklāja savu iepazīšanās stāstu, kāzās noķēru līgavas pušķi. Pēc divām dienām, 2007.gada 16.jūlijā, Jānis lūdza kļūt par viņa sievu. Bija jūras krasts, šampanietis un saderināšanās gredzens. Jautrākais, ka, braucot uz jūru, Jānim jautāju - kad viņš mani precēs? Viņš atbildēja, lai pagaidot. Bet es vēl nosmēju, ka ātrāk pienāks pensija nekā bildinājums. Sēžot kāpās, Jānis ierosināja iet pastaigāties. Es piecēlos, bet viņš palika uz ceļiem un jautāja, vai kļūšu viņa sieva. Jānis to neteica diez cik nopietni, tāpēc nenoticēju un teicu nē. Tikai trešajā reizē sapratu, ka viņš nejoko, un atbildēju jā. Smējāmies, ka to atcerēsimies visu mūžu. Kāzās pagājušā gada augustā, skatoties Jāņa acīs un sakot jāvārdu, sapratu, ka vēlos ar šo cilvēku saistīt turpmāko dzīvi. Diena bija kolosāla. Netīšām bija iznācis, ka mums kāzās bija daudz Jāņu - vīrs, Jāņa baznīca, kas atrodas Jāņa ielā, viesu mājas īpašnieks, limuzīna šoferis un citi Jāņi. JĀŅA VERSIJA 2006.gada 1.septembrī ar draugiem devāmies uz Vecrīgu izklaidēties. Bija jau pēc pulksten četriem, kad Kaļķu vārtos pamanīju simpātisku meiteni. Jautra, skaista, ļoti atraktīva. Viņa tajā mirklī nedejoja, tā nu devos uzlūgt uz deju. Mazliet padejojām, patērzējām, un tad jau man bija laiks doties mājās, jo nākamajā dienā jāstrādā. Nākamajā vakarā atkal bija paredzēts tusiņš, sazvanījos ar Aritu, vai viņa nevēlas piebiedroties. Arita piekrita, un tā mēs sākām tikties katru dienu. Ziemassvētkus pavadījām šķirti, un tad, atkal satiekoties, sapratu, ka mīlu Aritu un esmu gatavs nodzīvot ar viņu visu dzīvi. Tas bija 2007.gada gaidīšanas laiks. Nopietni par kāzām sākām runāt tikai pēc saderināšanās. Līdz tam tās pieminējām, tikai dzenot jokus. Kad vienās kāzās Arita noķēra līgavas pušķi, jokojoties izvēlējāmies kāzu datumu, un Arita nemaz nenojauta, ka bildināšu viņu pēc divām dienām. Retais var teikt, ka bildinot ir saņēmis divus nē. Kad tajā augusta dienā sazvanījāmies, man bija plāns doties uz jūru, lai bildinātu Aritu. Bet arī viņa pati piedāvāja, vai nevarētu vakarā aizbraukt uz jūru. Es, protams, piekritu. Vēl tikai nemanot vajadzēja paņemt šampanieša glāzes, biju nopircis mazo šampanieti... Satvēru Aritas roku un jautāju, vai nāks man par sievu... Bet ko Arita? Nē! Jautāju vēlreiz, atbilde nemainās. Kā saka - trīs lietas labas lietas, vaicāju trešo reizi, un Arita teica - jā! Apsēdāmies kāpās, paņēmu glāzes, šampanieti, sēdējām un vērojām saulrietu. Kāzās pagājušā gada 16.augustā spilgtākās atmiņas ir no baznīcas, ceremonija. Vedēji bija noorganizējuši braucienu ar laivām pa kanālu, pastaigu gar Operu (šis bija arī Rīgas svētku datums). Saulainā diena bija fantastiska, novēlu ikkatram reizi dzīvē tādu izbaudīt! *** Nesen apprecējāties? Pastāstiet SestDienas lasītājiem,kā jūs iepazināties! Sūtiet savu kāzu foto un kontaktinformāciju uz [email protected]