Utis ir arī psiholoģiska problēma

" Pēc Sabiedrības veselības aģentūras statistikas datiem, piemēram, šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, apsēstība ar galvas utīm palielinājusies par 61%, bet, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu datiem, pat par 70%. Oktobrī reģistrēti vairāk nekā 250 gadījumu, kad konstatētas utis. Vidēji gadā ar galvas utīm reģistrē aptuveni 1300-1500 cilvēku. Visvairāk - Rīgā. Taču viens tāds utu pārnēsātājs pulcē ap sevi vēl bariņu cilvēku. Izskaidrojumu utu izplatībai neviens no aptaujātajiem nevarēja dod. "Utis nebūt nav netīrības pazīme. Bērni tiek vadāti uz dažādām sacensībām, baseinu, skolu, bērnudārzu, un īsto perēkli un ierosinātāju nevar atklāt. Vecāki nepievērš uzmanību tam, ka bērnam niez galva, vai pirmajā brīdī iedomājas par alerģiju no šampūna," stāsta Vidzemes priekšpilsētas izglītības departamenta galvenā speciāliste veselības aizsardzības jautājumos Ināra Līsmane. "Medmāsas skolā veselības pārbaudi veic mācību gada sākumā. Māsiņa ir viena, bērnu - ļoti daudz." Gadsimtiem cauri Teorētiski utis plaši savairojas tad, kad pasliktinās cilvēku dzīves apstākļi, ekonomisko krīžu laikā, dabas katastrofu rezultātā. Bet izrādās - nav nemaz jāgaida dabas katastrofa, lai utis mierīgi pārvietotos no vienas galvas uz otru, saceļot paniku vecāku vidū. Maldīgs ir arī vecmāmiņu pieņēmums, ka utis vairojas dredos. Utis bija arī viņu laikos un nebūt nav tā, ka šiem kukaiņiem vairāk patīk netīri mati. Itin mierīgi tās iedzīvojas bizēs un zēngalviņās, kas tiek jo bieži mazgātas. Uts ir parazītisks asinssūcējs kukainis, kas dzīvo uz cilvēka ādas un barojas ar raga kārtas šūniņām. Bez galvas utīm vēl ir sastopamas drēbju utis (dzīvo veļā un drēbēs, kas saskaras ar miesu) un kaunuma utis (dzīvo kaunuma apmatojumā, padusēs, uzacīs, bārdā). Galvas utīm visideālākā vieta ir cilvēka siltie mati. Utu oliņas - gnīdas - ir cieši pielipinātas pie matiem. No epidemioloģiskā viedokļa utis ir bīstamas, jo tās var pārnest infekcijas slimības. Inficēšanās nenotiek no kodiena, bet gan tad, kad koduma vieta tiek sakasīta un brūcē ieberzēti uts izdalītie baciļi. Utis pārnēsā kontaktu ceļā Gluži tāpat, kā saslimst ar iesnām, gripu, var dabūt utis. "Tas bija izmisums, kad man bērnudārzā pateica, ka meitai ir utis," stāsta Baibiņas mamma. "Mēs mocījāmies kādas pāris nedēļas, jo manai meitai ir biezi mati. Pēc speciālā šķīdumu lietošanas utis nobeidzās, bet gnīdas tik un tā bija jālasa ārā ar pirkstiem. Man pašai tā sērga arī bija pielaista. Problēmas sagādāja arī tas, ka dārziņā vienam bērnam galva tiek iztīrīta, bet citam vecāki nesteidzas to darīt. Dārziņā jau mazie darbojas, galviņas sabāzuši kopā.""No utīm var mēģināt izvairīties, nelietojot kopīgas ķemmes, neslaukot matus vienā dvielī, neaizņemoties vienam no otra cepuri," skaidro Inga Zemīte. "Bet, ja utis ir, tad ar tām jācīnās kompleksi un kolektīvi. Gnīdas var mēģināt izķemmēt ar ļoti smalku ķemmīti vai apnicīgi un mehāniski vilkt ārā no matiem." Nevajag kaunēties! Ģimenes ārste Inga Zemīte iesaka šo problēmu risināt toleranti. "Nekad nevarēs atrisināt problēmu, ja vienam bērnam tiks iztīrītas utis," atgādina ārste. Ja vien kādam klasē vai bērnudārza grupiņā ir utis, tad vai nu sporta nodarbībās, vai klasē, risinot kādus uzdevumus, strādājot pie projektiem vai vienkārši sarunājoties, viens otru ar šiem parazītiskajiem kukaiņiem arī aplaidīs. Ja utis ir atklātas, tad par to nav jākaunas - jāiet pie skolotājas un jāinformē par radušos situāciju. Skolotājas ziņā būs, kā to atrisināt. Ārste zina stāstīt, ka kādā skolā bez panikas klasē tika organizēta visu bērnu veselības pārbaude, kad viena mamma bija konstatējusi savam bērnam utis un par to uzreiz informējusi klases audzinātāju. Bērni tika svērti, mērīti un pie reizes neuzkrītoši apskatītas arī galviņas. "No utīm neesam pasargāti neviens," mierina ārste. Tiem bērniņiem, kuriem matos reāli tika atrastas utis vai pazīmes par to eksistenci - gnīdas, vecākiem tika konfidenciāli paziņots. Tomēr utis var būt arī psiholoģiska problēma, ja pārbaude notiek publiski. Bērni pēc tādām pārbaudēm jūtas pazemoti. Ja tiek meklēts kāds vainīgais, tad rodas konflikti, emocionāla pazemošana. Nekasies! Daktere Zemīte iesaka pievērst uzmanību, ja bērns laiku pa laikam pakasa galvu. Uzreiz jāpārbauda - vai nav utis vai gnīdas. Meitenes, kurām mati ir garāki, parasti sakasa arī kaklu. Agrāk populāras metodes pret utīm bija dzērveņu vai jāņogu sulas matu maskas, čemeriņu ūdens. Ir dzirdēts par drakoniskām metodēm ar petroleju, pat dustu. Pret utīm aptiekā bez receptes ir nopērkams speciāls šķīdums. Atkarībā no matu garuma, kā aprakstīts anotācijā, tas jālieto ārīgi, atkārtojot procedūru ar 14 dienu intervālu. Utis tiks nogalinātas, bet gnīdas ar smalku ķemmīti vai ar pirkstiem jāizvelk. Citu variantu nav. Zinātāji gan saka, ka preparātam esot tāda mazliet salkana smarža, ko pat ar labu šampūnu grūti kādu laiku notušēt. Ināra Līsmane iesaka tomēr konsultēties arī ar ģimenes ārstu, jo var būt alerģija, preparāta nepanesība.