Uzmanīgi ar studiju kredītiem

Tomēr ir vērts paturēt prātā atšķirību starp privātiem piedāvājumiem un valsts garantētiem studiju kredītiem." Studiju un studējošo kredītus ar valsts galvojumu šogad ieguvusi tiesības piešķirt tikai Parex banka. Visi pārējie aizdevumi mācībām ir ilgtermiņa kredīti bez valsts apstiprināta galvojuma, par kuru izmantošanu tā ņēmējam procentus jāsāk maksāt jau studiju laikā. Valsts garantēto studiju kredītu un tam noteikto 5% procentu likmi jāsāk atmaksāt tikai pēc studijām. Rūpīgi izvērtēt arī šobrīd aktīvi reklamētos Hansabanka un SEB Unibanka studiju kredītus, nevis "ņemt visu, ko dod", iesaka Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons. Daļai studentu gan tie varētu šķist izdevīgi, jo piedāvājumi aizlāpa vairākus būtiskus robus šībrīža valsts garantēto studiju kredītu piešķiršanas kārtībā. Bankas paplašina iespējas Banku piedāvājumi ļauj pārvarēt pirmo klupšanas akmeni - steidzīgo iemaksu par studiju pirmo semestri, kas reflektantiem daudzās augstskolās tiek pieprasīta vēl pirms mācību uzsākšanas. Nepieciešamo summu iespējams aizņemties Hansabankā (ne mazāk par Ls 200) vai SEB Unibankā, kuras pāris dienās to sola pārskaitīt augstskolai. Piesakoties valsts garantētajam studiju kredītam, sākotnēji iemaksāto naudu par pirmo semestri iespējams atgūt, parasti gan ne ātrāk par oktobra beigām. Banku kredīti mācībām varētu būt arī ievērojams palīgs neklātienes studentiem. Ar valsts galvojumu viņiem šobrīd tiek aizdota summa, kas lielākoties sedz tikai pusi no noteiktās mācību maksas. Savukārt bankas arī nepilna laika studiju audzēkņiem piedāvā aizņemties kopumā līdz pat Ls 5000-6000 lielu naudas summu, tādējādi nodrošinot iespēju segt mācību maksu visam studiju laikam 100% apmērā. "Tas varētu būt ļoti izdevīgi neklātienes studentiem," domā T.Miks. Banku aizdevumi arī citiem studēt gribētājiem var kalpot kā plāksteris, kas nosedz trūkstošo summu pēc valsts galvojuma piešķirtā kredīta. Licencētās programmas Atšķirībā no valsts garantētā studiju kredīta bankas aizdod naudu mācībām arī licencētās studiju programmās, kuras tiek īstenotas akreditētās mācību iestādēs. Hansabankas piedāvājums attiecas uz vairāk nekā 40 akreditētām Latvijas augstskolām un koledžām, savukārt SEB Unibankas - uz 13 augstskolām. Studiju kredītu bankas gan nepiešķir mācībām ārzemēs. "Ārvalstīs studējošajiem nepieciešamās kredīta summas ir ļoti lielas, un tas rada bankai lielāku risku. Tāpat bankai būtu grūti kontrolēt izmaksājamā kredīta izlietojumu," skaidro Hansabankas produktu attīstības nodaļas speciālists Gatis Šiliņš. Pēc studiju kredīta mācībām ārvalstīs jāvēršas IZM Studiju fondā. Mīnuss - procenti Banku piedāvātā procentu likme aizdevumiem, protams, ir augstāka nekā valsts galvotajiem studiju kredītiem. Fiksētu 8,5% likmi tiem noteikusi Hansabanka, bet SEB Unibanka norādījusi 1,5-5% tarifu, kam jāpieskaita mainīgais RIGIBOR (pagājušajā gadā tas svārstījās vidēji ap 2,5-4,5%). Bankas sola piešķirt studiju kredītu bez galvotāja, ja studenta ienākumi mēnesī nav mazāki par Ls 300 (SEB Unibanka) vai Ls 200 (Hansabanka). Tomēr, ja galvotājs nepieciešams, Hansabanka nepieprasa, lai šī cilvēka ienākumi obligāti tiktu ieskaitīti tās kontos. Tādējādi par galvotāju var būt arī cilvēks, kuram alga tiek izmaksāta uz rokas skaidrā naudā vai arī konts atvērts citā bankā. Būtiski, ka procentus aizdevumam bankas rēķina no izsniegtās un vēl neatmaksātās summas. Ja students četriem studiju gadiem aizņēmies, piemēram, 3200 latu, pirmajā semestrī banka pārskaita konkrētajai augstskolai Ls 400. Par to studentam mēnesī jāmaksā kādi trīs lati. Otrajā semestrī piešķirot vēl Ls 400 (tātad kopā pārskaitīti Ls 800), katru mēnesi banka prasa jau aptuveni sešus latus. Piešķirtos līdzekļus studiju laikā neatmaksājot atpakaļ bankai, procentu maksājumi pieaug aritmētiskā progresijā, tāpēc pēdējā mācību semestrī ikmēneša maksājums var sasniegt arī 20 latu. "Banku piedāvājumi orientēti uz maksātspējīgiem studentiem, jo procentu maksāšana studiju laikā uzliek papildu slogu," stāsta T.Miks. "Studenti ir ieinteresēti to atlikt, cik ilgi vien iespējams." Studenti atmaksā ātri Vidēji piektā daļa no maksas studentiem izvēlas ņemt valsts garantētu studiju kredītu, stāsta J.Ķirsons. "Dzīvošanai studenti nopelna, bet studijām viņi grib aizņemties." Viņš novērojis, ka banku piedāvātos aizdevumus studenti labprātāk ņem uz īsu laiku, lai naudu atmaksātu iespējami ātrāk un tādējādi samazinātu procentu maksājumus. Jaunums, ka šogad pilna laika studenti būs tiesīgi saņemt studējošā kredītu līdz pat 120 latiem mēnesī. Joprojām valsts garantētais aizdevums kārtējiem izdevumiem gan netiek piešķirts neklātienes studentiem.