Vēžu svētki var būt arī Latvijā

Jūlijs ir vēžu licencētas ķeršanas sezonas sākums, bet Ārens uz to reaģē atturīgi. "Nevēlos aicināt sabiedrību, lai tik brauc un ķer, un grābj. Drīzāk otrādi - pagaidām vēžus ķert vēl neiesaku. Īstais vēžu mēnesis būs augusts!" Pavasaris šogad bija tik vēlu, ka vēžu mātes tikko ir izvadījušas mazuļus. Dažos meža ezeros šis process aizkavējies vēl vairāk. Īstā vēžošanas sezona būs augustā, kad tēviņi būs nomainījuši čaulas un, tā sakot, atguvuši kvalitāti. "Augustā vēzis būs atkopies, kustīgs, savācies ūdensblusas un visus citus ēdienkartes labumus, tad arī gaļa būs garšīgāka un augstvērtīgāka. Vēžu gaļa ir ļoti vērtīga: polinepiesātinātās taukskābes, selēns un citi mikroelementi. Runā, ka tur esot arī daži hormoni, kas stimulē vīriešus," stāsta Ārens. Gan šā ticējuma, gan garšīgās gaļas dēļ tautā vēžošana ir romantikas apvīta: vajag braukt un ķert, lai gan vēžu ieguvi regulē valdības noteikumi. "Es neieteiktu."Ārens vēžu ķeršanas sezonas sākumu sauc par jauna posma sākumu vēža dzīves ciklā. Viņš īpaši piekodina nedarīt pāri vēžu mātītēm ar ikriem. "Ķerot māti ar oliņām, tiek iznīcinātas vismaz kādas simt dzīvības!" Mātītes ar redzamiem ikriem noteikumi aizliedz ķert visu gadu. Vēzis ir jūtīgs Ārens sācis vēžot ļoti agrā bērnībā. "Man laimējās iet ganos Ziemeļvidzemē, tur mazajās upītēs vēžu netrūka. Ķērām ar krītiņiem un saķērām pulka, tolaik tik stingru ierobežojumu nebija." 60.gados vēži smagi cieta no vēžu mēra un lauksaimnieciskā piesārņojuma. Tagad tie atkal savairojušies. Atļauju licencēti zvejot vēžus tikai sešos ezeros Ārens komentē kā iespējamo apsaimniekotāju iniciatīvas trūkumu. "Varu teikt tikai to, ka nav iniciatīvas, lai sakārtotu lietas likumdošanas ceļā," viņš skaidro. "No 200 ezeriem kādos 34% vēžu resursi ir labi. Svarīgākais būtu panākt, ka cilvēki pret vēzi izturas nevis kā laupītāji, bet panāk vēžu stabilu attīstību. Vēzis ir ļoti jutīgs pret piesārņojumu. Pat jutīgāks par foreli. Tam vajag vislabāko ūdeni - labāku nekā cilvēkam!" Par vēžiem Ārens var runāt ilgi. Nesen Jelgavā zemniekiem lekciju lasījis astoņas stundas un jutis lielu interesi. Latvijas vēžu audzētāju asociācija sāka darboties pirms pieciem gadiem, pašlaik tajā ir 130 biedru: lauku ļaudis, zemnieku saimniecības, vēžaudzētāju SIA, veseli pagasti - Andrupenes, Robežnieku. "Ja domā, kas aiz šiem 130 parakstiem stāv, tie ir desmiti tūkstoši iedzīvotāju. Ja visi būtu aktīvi, vēžiem klātos labi. Zviedrijā vēži ienes miljonus budžetā, domāju, ka arī mūsu nauda te kaltējas."Ārens uzskata, ka arī Latvijā ar laiku būtu iespējami tādi paši vēžu svētki, kādus augustā svin zviedri. Atkal var droši ķert Tagad Ārens piedalās asociācijas projektā par vēžu dabīgo resursu izpēti. "Latvijas un Norvēģijas kopprojektā kopš 2002.gada pētām vēžu attīstību Latvijas ezeros un upēs," viņš stāsta. "Pirms kāda laika uzskatīja, ka Latvijā vēžu tikpat kā vairs nav. Pētījumi liecina, ka resursi atjaunojas. Ja ūdenstilpē ķeras vairāk kā divarpus vēžu murdā, sakām, ka resursi ir labi, ja no viena līdz divarpus - vidēji. Ja vēžu kādā vietā ir maz, tur iespējams ielaist audzēšanas centros izaudzētus mazuļus." Tagad Latvijā ir jau trīs šādi centri: Ciemupē, Kuldīgā un Viļānos. Dažas zemnieku saimniecības specializējas vēžu audzēšanā un kooperējas. Audzēšanu dīķos Ārens raksturo kā diezgan attīstītu vēžkopības nozari. "Normāli vēzim būtu jāaug ezerā."Ārens uzskata, ka arī vēžiem bagātajos Latgales ezeros varētu izveidot teritoriju, kurā nodarbotos ar vēžu ilgspējīgu apsaimniekošanu. Tam, kurš gribētu ar to nodarboties, jārīkojas likumdošanā noteiktā kārtībā - jāveic resursu izpēte un, ņemot par pamatu pētījumu, jāiesniedz apsaimniekošanas pieteikums. Pētījumus subsidē valsts. Vēžu nozveja jāsaskaņo ar Valsts Zivsaimniecības pārvaldi. "Protams, ja populācijas stāvoklis neatļaus, būs jāsaka, lai ar zveju pagaida." Tie, kuri seko vēžu labsajūtai, pamanījuši, ka Zemgalē un Kurzemē atkal aug lauksaimniecības intensitāte. "Pienāk jau ziņas, ka upēm nodarīts pāri ar miglošanu," stāsta Ārens. Tātad vēzim atkal var pienākt grūtas dienas. Pret signālvēzi Īpaši būtu jāpalīdz attīstīties upes vēzim, saka Ārens. Viņaprāt, tas ir arī garšīgāks nekā pārējie Latvijā sastopamie lielie vēži - šaurspīļu vēzis un no Amerikas ievestais signālvēzis. Likumdošana nosaka, ka vēžu ievešana ir jāsaskaņo, tomēr tirgū parādās dzīvi vēži pat no Armēnijas. "Tas ir slikti," teic Ārens. "Amerikas signālvēzis ir izturīgāks pret vēžu mēri, tāpēc kalpo kā šīs mūsu upes vēzim ļoti bīstamās slimības iznēsātājs un pārņem vietas, kur mēris mūsu vēžus pieveicis." 1983.gadā signālvēzis tika ielaists vienā no Limbažu rajona ezeriem un Braslas upē. Tagad tas jau izplatījies Gaujas baseinā. Šogad tiks pētīta vēžu izplatība Gaujas baseinā, izmantojot šo pētījumu, būs jāizstrādā rekomendācijas, kā ierobežot svešo sugu izplatību. Signālvēzi var labi atšķirt no upes vēža, jo tam uz spīlēm ir gaišs plankums. Skaista spēle Varētu domāt, ka es kā valdes priekšsēdētājs vēžus vien ēdu, Ārens saka, vaicāts par vēžu pagatavošanas receptēm. Pamatrecepte ir viena: 10-15 minūtes vārīt verdošā ūdenī kopā ar sāli un dillēm. Vēža gaļa ir koncentrēta astē, bet jāprot izēst arī vidus. Kad atver vaļā galvkrūti, čaulas iekšpusē ir taukainā daļa. Tā jāizņem ar karotīti un jāapēd, jo tur koncentrējas vērtīgās taukskābes. Vēža ēšana ir skaista spēle, jo ēdamo daļu nav vairāk par 25%. No 1.VII līdz 30.IX atļauta vēžošana: Aģes ezers Vēžošanas vienas diennakts licence - Ls 5. Vēžošanas rīki: 5 krītiņi vai ar rokām. Ar vienu licenci drīkst noķert 50 vēžus. Licences pārdod: ezera tuvumā pie ezera uzrauga (Rīgas raj. Krimuldas pag., Inciemā, mob.tel.6403049) Limbažu Lielezers Vienreizējā vēžošanas licence - Ls 9. Vēžošanas rīki: atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem. Atļautais loms: 30 vēžu. Licences pārdod Limbažu pagasta Urakšos (mob.tel. 9232728) Vaidavas ezers Vienas diennakts licence - Ls 5 (pārdod 10 licenču diennaktī). Vēžošanas rīki: pieci krītiņi vai ar rokām. Atļautais loms: 40 vēžu. Licences pārdod Valmieras raj. Vaidavas pagasta veikalā Nāburgs (tel. 4243335) Zvirgzdu ezers Vienas dienas licence: Ls 6. Zvejas rīki: 5 krītiņi vai ar rokām. Atļautais loms: 30 vēžu. Licences pārdod Alsungas pagasta Ezermaļos (tel. 3351321) un Ķīšos (tel. 3351215) Kukšu ezers Vienas dienas licence: Ls 10 (dienā pārdod trīs licences). Zvejas rīki: saimnieka laiva, krītiņi vai ar rokām. Atļautais loms: 20 vēžu. Licences pārdod: Alsungas pagasta Bāliņos (mob.tel.9426930) Informācija: Zemkopības ministrija Vēžošanas rīki un paņēmieni: 1. Ar speciālām ierīcēm krītiņiem (krītiņi nopērkami makšķerēšanas piederumu veikalos) vai vēžu murdiem. Ieteicamākā ēsma - raudas vai citas baltās zivs gaļa, der arī lopu aknas u.c. gaļa. Krītiņi jāliek netālu no niedru malas pievakarē un jāpārbauda naktī. 2. Ar rokām (neaizmirst lukturi). Jāķer strauji aiz muguras, lai vēzis neaizbēg. Dzīvus vēžus uzglabā traukā ar nātrēm.