VIDEO: Krievijas jaunieši atvainojas Ukrainai

1974. gada , varbūt kādu gadu vēlāk tas bija . Ziema . Iegāju kādā dzīvoklī uz izsaukumu un sāku darīt savu darbu . Pie galda sēdēja vecītis ar savu večinu un klusēdami skatījās , kā es cīnos ar bojāto tehniku . Kad kādu pusstundu bijām klusējuši , pēkšņi negaidot vini mani uzrunāja krievu valodā un jautāja , vai es esot latvietis . Jautāja tā ļoti nedroši , it kā taujātu , vai es neesmu atradis gadījumā viņu nozaudēto maciņu . Atbildēju , ka esmu latvietis . Mums darbā bija piekodināts ar klientiem par šādam tēmām nesarunāties , bet nu viņi sāka un es nevarēju atturēties ar viņiem neparunājot . Pēc manas apstiprinošās atbildes viņi palika ļoti priecīgi un apsēdās tieši man blakus . Esot atbraukuši pie savas meitas ciemos no Krievijas glubinkas ( tālās nomales ) un viņa tagad esot darbā . Pamāju ar galvu . Koridorā bija nolikti kādi trīs , vai četri maisi uz kuriem es gandrīz nokritu . Vecīši sāka man taisnoties , lai mēs latvieši uz viņiem neapvainojoties , ka viņi staigājot pa Rīgu ar maisiem un izpērkot veikalus . Prasu , kapēc viņi tā runā , bet viņi turpina , ka ne jau aiz labas dzīves tā darot . Lauku padomē esot iedevuši papīru , ka viņi varot uz divām nedēļā izbraukt no novada , lai apciemotu meitu , bet pases ciematā nevienam neesot . Tās esot seifā . Pases vietā izdodot priekšsēdētāja papīru , lai cilvēki nebēgtu projām no laukiem . Puiši , kas aizgājuši armijas dienestā , atpakaļ vairs nebraucot , jo tad atņemšot pases un uz Maskavu , vai Ļeņingradu vairs netikšot . Bet tiem , kuriem ir papīrs , jāsapērkas Republiku veikalos preces , jo viņiem pašiem nekā neesot . Iepērkot priekš visa ciemata . Kad brauks nākamais cilvēks , tad vinš pirks kafijas dzirnaviņas , sildītājus un radioaparātus . Visu to , kas saimniecībā ir vajadzīgs . Mūsu preces esot labas , jo tik ātri nebojājoties . Skatījās uz mani , kā mazi bērni un pat žēl viņus palika , jo tādu stāstu es pirmo reizi dzirdēju . Meita esot sveša kļuvusi . It kā savs , krievu cilvēks , bet vairs ne tāda . Latviešu valodā nerunājot , bet uzvedība tāda , kā mums . Jautāju ar smaidu , kāda tad ir latviešu uzvedība ? Atturīga . Es viņiem atbildu , ka te jau neviens krievu cilvēks latviešu valodā nerunā , bet vini piecēlās izmisumā un iesaucās ; Kāpēc ? ! Kāpēc Rīgas ielās nedzird latviešu valodu runājot ?! Atbildēju , ka tad , ja mēs runājam latviešu valodā , mums Laipni :) palūdz runāt krievu valodā . :) Tā nedrīkstot būt , viņi iesaucās ! Mēs ejam ar tiem maisiem , lai visam ciemam sapirktu pasūtītās mantas , jo ja tev nav papīra , tevi ar miliciju no vilciena izsēdinās ! No kolhoza prom netiekot un vini jūtas , kā dzimtscilvēki !!! Latvieši tādi iecietīgi pret viņiem , maišelniekiem , bet viņu pašu virsnieku madamas , kas te dzīvo uz visu gatavu , lamājoties uz viņiem rupjiem vārdiem un grūžot no veikaliem ārā ! Raudāt griboties par savu tautiešu attieksmi ! Kādu pusstundu vēl parunājām arī par Vēsturi , kuru viņi ļoti labi apzinās ! Ejot prom , vecīši saņēma manu roku un Atvainojās par savu tautiešu attieksmi pret mums . Atvainojās krievu tautas vārdā . Tas bija tāds laiks , kad uz katras ielas Rīgā bija satiekams kāds Padomju armijas virsnieks , vai karavīrs . Par kādu Brīvību varējām cerēt ?! Man nebija latviešu akcenta un tāpēc daudzi domāja , ka es esmu krievu cilvēks . Bieži nācās dzirdēt nepatīkamas lietas , nu tādas lielmanīgas . Divi vienkārši , sirsnīgi un cēli krievu cilvēki nolika visu vajadzīgās vietās . :) Tātad cerība ir .

jauki apzināties, ka godīgie spēj runāt

Paldies, mīļie studenti - mēs tica, ka jus mainīsiet šo situāciju. Sargiet sevi.

MALAČI! Ar tādiem tauta var lepoties, visi Putinijā vēl nav nozombēti. Cerams, ka netiks izslēgti no augstskolas.

Malači!