Virtuālais karš pie televizora

Tā kā ne visiem ir iespēja šķiest personīgā vai «kroņa» Pentiuma darba stundas, pasaulē jo plaši zeļ videospēļu industrija. Ja jūsu priekšstats par videospēlēm vēl arvien aprobežojas ar nepievilcīgu iekārtu, kuru pieslēdzot mājas televizoram, var dzenāt primitīvas spēlītes, jūs esat relikts. Lielais trijnieks Pasaules videospēļu tirgu kontrolē trīs firmas - Sega, Nintendo un kopš nesena laika arī Sony, kas ar Play Station nolauza neticamu izmēru gabalu no šķietami sadalītā videospēļu pīrāga. Spēļu datori patiesībā ir miljardu vērts bizness, tajā grūti ielauzties un noturēties. Labs piemērs ir Panasonic ar savu 3DO, kas vēl arvien maksā 70-80 latus, taču šim datoram jaunas spēles nav redzētas kopš 1995.gada beigām. Sega kā videospēļu pionieris Videospēļu celmlauzis Latvijā ir vecais labais Sega MegaDrive, kas vēl pirms četriem gadiem pavājā 16 bitu versijā maksāja fantastisku summu - 120 latus. Sega pazinēji runā par 1. un 2.paaudzes aparātiem, taču īstenībā atšķirība ir maza - tagad Sega spēļu dators maksā 25-50 latus, ja pati spēle ir kātridža formātā. Sega ar CD maksā dārgāk, bet unikāls eksponāts - jauns Sega modelis, kuram der spēles kā CD, tā kārtridža formātā, maksā pat 300 latus. Nintendo neatzīst CD Otra populārākā firma pie mums un arī Eiropā (pirmā videospēle 1983.gadā) ir Nintendo, kuras 32 bitu modelis Super bija absolūts spēļu datoru tops līdz Play Station ieviešanai. Tā kā 64 bitu SPS maksāja tikpat cik SuperNintendo, pēdējā iespējas krietni saruka. Tagad Nintendo visiem spēkiem cenšas pilnveidot pēdējo 64 bitu spēļu datora versiju (parādījās šā gada martā), kura pēc dizaina un iespējām ļoti līdzinās Play Station ar to priekšrocību, ka joystick iebūvēts standarta pultī. N64 spēles tomēr vēl arvien tiek izlaistas kārtridžos, jo tirgus izpēte Eiropā liecinājusi, kas šis formāts galvenajai videospēļu auditorijai ir tuvāks. Nintendo ražo arī lētus 16 bitu spēļu datorus, jaunākais tā modelis pat tiek pārdots kopā ar Game Boy 2 in 1 komplektā. Game Boy un citi Videospēļu tirdzniecības vietās var iegādāties arī citu firmu spēļu datorus, kuri ir vai nu sliktāki par minētajiem, vai arī ražoti pēc licences ar citu nosaukumu (Jaguar 64 pēc N64). Pilnīgi aizvēsturisks objekts ir NEO GEO spēļu dators, kas ir liels, bet tā kārtridžs ir lielāks par VHS videokaseti. Nintendo Game Boy ir ļoti labs rokas spēļu dators ar LCD monitoru, kuram var pat nopirkt īpašu statīvu ar joystick un lēcu, kas palielina attēlu. Sony joprojām topā Spilgtākais jaunums spēļu datoru tirgū tomēr ir Sony Play Station, kura panākumi apliecina produkta vērtību. Sony ienāca tirgū ar jaudīgu 64 bitu aparātu, kas izcēlās arī ar labu stereoskaņu (uz Play Station var klausīties arī parastos CD). Play Station maksā 150-170 latu, turklāt nav ieteicams to vest vai pasūtīt no ārzemēm, jo var nākties adaptēt datoru mūsu standartam, kas maksās ap 40 latu. Play Station ir plaša papildaksesuāru izvēle, piemēram, datora pele un īpaša dizaina pultis, kas piemērotas atsevišķu tipu spēlēm, piemēram, simulatoriem. Daudz būtiskāks gan ir atmiņas bloks, kas nepieciešams «garo» spēļu saglabāšanai - atkarībā no ietilpības tas maksā Ls 25 - 40. Tāpat kā N64, arī SPS var nopirkt adapteru, kas ļauj pie viena datora pieslēgties līdz četriem spēlētājiem. Labākās spēles ir Play Station Bez pašām spēlēm datori ir tikai dzelži - 90% videospēļu tirgus ieņem pašas programmas. Videospēles var gan nopirkt, gan iznomāt. Sega kārtridži atkarībā no spēles jaunuma un sarežģītības pakāpes maksā no 3 līdz 14 latiem. Par labākajām Sega spēlēm vasarā tika uzskatītas Flashback, Prince Of Percy (grafika esot labāka nekā PC versijai) un līdz nāvei pazīstamie Lost Vikings (kodi esot tādi paši kā PC variantam). Sega datoriem nav atsevišķu atmiņas bloku, tāpēc lielām spēlēm atmiņas šūniņa tiek iebūvēta kārtridžā. Sega spēļu datoriem ir pieejamas arī 3D jeb spēles ar trīsdimensiju attēlu, tomēr dažādu (tehnisku) iemeslu dēļ labākas ir spēles ar parasto jeb zīmēto grafiku (piemēram, Streetfighter). Par īstām 3D spēlēm Sega krājumos diemžēl var uzskatīt tikai dažas, piemēram, Virtual Fighting. Sony Play Station modernā CD formāta dēļ ir pieejamas citiem spēļu datoriem «nepaceļamas» spēles, piemēram, Doom, Alien un Command & Conquer. Protams, SPS versijā šīs programmas parādās tikai tad, kad īstie maniaki PC versijā jau zina visus tuneļus no galvas, taču stāsta, ka laika intervāls arvien sarūkot. Protams, Play Station ir savas iespēju robežas, tāpēc Quake uz tā droši vien nebūs pieejams, lai gan - kas zina, jo pēdējā laikā parādās arvien komplicētākas spēles tieši spēļu datoriem. Daudz spēļu ir radītas pēc populārām filmām vai multenēm. SPS nelaime ir CD lielā dārdzība - oriģinālas spēles maksā 20-45 latus un pat vairāk, tāpēc jo plaši zeļ pirātisko programmu tirdzniecība - par nieka 5 latiem var iegādāties Play Station spēli ar visai dumju uzrakstu A 3D Sci - Fi Adventure «OverBlood» u. tml. Vislielākā spēļu datoru un pašu spēļu izvēle ir Sporta pilī, kur nopērkami gan oriģināli, gan dažādu patentu (japāņu, ķīniešu, franču u.c.) galarezultāti. Nezin kāpēc kā populārāko spēli daudzi joprojām nosauc Mortal Combat, kura daudziem spēļu datoru īpašniekiem diez ko nepatīk, «jo draugi salauž džostikus». Ja spēli negribas pirkt, to var iznomāt. Kārtridža noma maksā 40 santīmus, bet CD noma - 50 santīmus diennaktī. Sega Mega klubos var iestāties, nododot divus kārtridžus un maksājot 3-5 latus mēnesī, iegūstot pieeju teorētiski neierobežotam spēļu skaitam. Savukārt slavenajā tirgū Latgalīte var dabūt itin visu, ieskaitot speciālas kodu grāmatas u.c. Papildu pults ir noderīga Galvenokārt tās ir dažādas vadības pultis. Parasta Sega pults maksā ap 3,5-5 latus, pamatā tie ir 6 pogu modeļi (3 pogu versijas jau ir pagātne). Par pieciem latiem pērkamām pultīm ir noderīgs slēdzītis «automāts», kas ļauj veikt kādu darbību bez nemitīgas pamatpogu spaidīšanas. Sega datoriem var nopirkt arī pulti ar Play Station dizainu. Par bargu naudu - pussimtu latu varot iegādāties arī speciālu Fighting Joystick, kurš ir izturīgāks un tādējādi īpaši piemērots karstām cīņām ar Kano, Raidenu un visiem citiem. Sega piedāvā arī speciālu pistoļu komplektu (arī ap Ls 50), kas nepieciešams tādām spēlēm kā Letal Enforcer. Nintendo ražo speciālu Action Pack par 140 latiem, kurā bez pistoles ietilpst arī mīnmetējs. Patiesībā tas viss ir priekš kaķiem, jo daudz būtiskāks var izrādīties adapters jeb pārejnieks (Ls 5-7), kurš palīdz savietot dažādu sistēmu Sega datorus un kārtridžus. Retāk sastopami pārejnieki, kas māk uzlauzt programmas, radot papildu dzīvības, uzrādot paroles utt. Videospēles var izmēģināt uz vietas Rīgā ir gana daudz vietu bez jau minētajām, kur var nopirkt vai iznomāt videospēles - Tomascentrs Brīvības ielā, Ūķis Ģertrūdes ielā, veikali Berga bazārā, pretī Jaunajam Rīgas teātrim un Čaka ielā. Dažviet iespējams spēlēt arī uz vietas, to var darīt arī Fantāzijas pasaulē pie Slāvu tilta Ķengaragā. Klīst baumas, ka kaut kur par naudu varot uzspēlēt videospēles ar virtuālajām ķiverēm, taču tas jau ir cits stāsts. Ja neko negribas pirkt, galu galā var aiziet un paplosīties ar videospēlēm kādā spēļu zālē, piemēram, Labirintā Aspazijas bulvārī.