Zarnu parazīti - joprojām dzīvi

Ja vien slimnieks nav paspējis invadēties (saslimt) atkārtoti, notiek tā sauktā pašizveseļošanās. Citu - tā saucamo trihinelu - savairošanās klīniskās izpausmes var novest pie letāla iznākuma (1996.gadā Latvijā bijis 81 saslimšanas un 2 nāves gadījumi!). Daži tārpi, piemēram, zivju lentenis, slimniekam nenojaušot, var uz tā rēķina veģetēt pat 30 gadus. Pašlaik Latvijā regulāra parazitārā izmeklēšana, kuras metodika gan uzrāda tikai cērmes un spalīšus, ir obligāta vienīgi bērnudārzu un pamatskolu audzēkņiem, kā arī, stājoties darbā, - personām, kuru darbs saistīts ar pārtikas produktiem, tāpēc oficiālā statistika neatklāj patieso epidemioloģisko situāciju. Desmit veidu parazīti Spalīši (izraisa enterobiozi) ir 0,5 līdz 1 centimetru gari balti tārpi. Ar tiem pretēji vispārpieņemtajam uzskatam mēdz invadēties ne tikai bērni, bet arī pieaugušie, gan ar pārtiku, gan rokām nododot cits citam oliņas, no kurām 3-4 nedēļu laikā attīstās spalīši. Šo parazītu mātīte, kas dzīvo tievajās zarnās un resno zarnu sākumā, dēj oliņas tūpļa apkaimē, parasti - naktī, un viņas rosīšanās rada ādas niezi. Ja cilvēks aizskar šo vietu, no viņa rokām oliņas atkal var nokļūt mutē un atpakaļ zarnu traktā. * Slimības simptomi: neliels sāpīgums vēderā, nieze tūpļa apvidū. * Laboratorā diagnostika: fekāliju un tūpļa apkārtnes nokasījumu analīze. * Ārstēšana: viena vermoksa deva un īpašs higiēniskais režīms. Cērmes (izraisa askaridozi) - pat līdz 40 centimetru gari balti tārpi, kuru oliņas apkārtējā vidē tiek iznēsātas ar cilvēku fekālijām. Oliņas var pārnēsāt mušas. Ar cērmēm var invadēties, apēdot nemazgātus dārzeņus, peldoties stāvošos ūdeņos. Cērmju attīstības process: norītā oliņa nonāk zarnu traktā, no turienes - asinsritē un plaušās. To atklepojot un otrreiz norijot, zarnu traktā 9 līdz 12 nedēļu laikā attīstās parazīti, kuri pārceļo uz aknām un žultsceļiem, aizkuņģa dziedzeri un kuņģi. * Slimības simptomi: sāpes vēderā, nabas rajonā, slikta dūša, nervozitāte, nogurums, caureja, klepus, alerģiskas reakcijas, pat astma un plaušu iekaisums. Var rasties zarnu nosprostojums. * Diagnostika: fekāliju analīze. * Ārstēšana: trīs dienas ilgs vermoksa kurss un īpašs higiēniskais režīms. Trihinelas (izraisa trihinelozi) - līdz 3 milimetriem gari tārpi, kuru kāpuri iekapsulējas mājas cūku un mežacūku gaļā (cūkas parasti invadējas no žurkām). Nonākot cilvēka zarnās pēc termiski slikti apstrādātas gaļas apēšanas, 24-28 stundās kāpuri attīstās par pieaugušiem parazītiem, kuri savukārt sāk izdalīt kāpurus, kas caur asinsriti nonāk ribstarpu, diafragmas, rīkles, kāju kā arī citos šķērssvītrotajos muskuļos un pēc mēneša iekapsulējas. Akūtos gadījumos pirmās saslimšanas pazīmes parādās 5-20 dienu laikā. * Slimības simptomi: caureja un sāpes muskuļos, alerģiskas reakcijas: tūska, izsitumi, temperatūra (līdz 39 grādiem), nogurums. Iespējams letāls iznākums. * Diagnostika: asins analīze. * Ārstēšana: tikai stacionāra. Divas nedēļas ilgs vermoksa, antihistamīna līdzekļu u.c. medikamentu kurss un īpašs higiēniskais režīms. Ārstēšana var ilgt līdz mēnesim. Cūku lentenis (izraisa teniozi) - līdz 2 metriem garš bālgans posmveida parazīts, kura kāpuri cilvēka zarnās nonāk ar mazsālītas un nepietiekami termiski apstrādātas cūkgaļas starpniecību. Šis lentenis parazitē tievajās zarnās. Dažos gadījumos kāpuri caur asinsriti nokļūst citos orgānos: mēlē, muskuļos, acīs, smadzenēs, aknās, plaušās, vēdera dobumā, pat sirdī. Cilvēka organismā attīstījies lentenis dzīvo vairākus gadus, un no tā posmiņiem, kas izdalījušies ar izkārnījumiem, atkal var invadēties cūkas, no tām - cilvēki utt. * Slimības simptomi var būt visai neizteikti - izmaiņas asins sastāvā, svara samazināšanās, pavājināta vai pastiprināta apetīte. Smagos gadījumos - slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, galvassāpes, miega traucējumi, atmiņas pasliktināšanās, nopietni redzes bojājumi. * Diagnostika: izkārnījumu un asins analīze. * Ārstēšana: viena prazikvantela deva. Zivju lentenis (izraisa difilobotriozi) - līdz 10 metru garš parazīts, kas cilvēka zarnu traktā nonāk, ēdot ar zivju lenteni invadētas mazsālītas vai kaltētas saldūdens zivis un to ikrus. No kāpura līdz pieauguša parazīta izaugšanai cilvēka organismā paiet 2-2,5 mēneši. * Slimības simptomi: slikta dūša, vemšana, vēdergraizes, pavājināta vai pastiprināta apetīte, kuņģa darbības traucējumi, mazasinība. * Diagnostika: izkārnījumu analīze. Nereti fekālijās izdalās ar neapbruņotu aci redzami parazīta posmi - lentes ar gofrētām maliņām. * Ārstēšana: viena niklosamīda vai prazikvantela deva. Pundurlentenis (izraisa himenolepidozi) - 2-3 centimetrus garš posmains parazīts, kas dzīvo cilvēka tievajās zarnās. Ar to var invadēties lī- dzīgi kā ar spalīšiem - kontaktu ceļā, ar netīrām rokām aizskarot pārtiku, rotaļlietas. * Slimības simptomi: slikta dūša, izmaiņas vēdera izejā, sāpes nabas rajonā, izsitumi, mazasinība, organisma sensibilizācija. * Diagnostika: izkārnījumu analīze. * Ārstēšana: viena prazikvantela deva. Vēršu lentenis (izraisa teniarinhozi) - 4-10 metru garš posmains parazīts. Invāzijas avots - cilvēki, kuri ar fēcēm izdala lenteņa posmiņus vai oliņas. Parazīta pārnēsātāji var būt liellopi un lielie meža dzīvnieki. Lenteņa kāpuri, ko cilvēki apēd, lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātu vai mazsālītu gaļu, zarnu traktā izaug par lenteņiem. Specifiski, ka vēršu lenteņa posmiņi mēdz pa cilvēka anālo atveri izlīst uz gultas veļas vai apakšveļas. * Slimības simptomi: lī- dzīgi kā cūku lenteņa gadījumā, bet vēl izteiktāki - nespēks, vēdergraizes, vemšana, apetītes izmaiņas, pazemināts kuņģa skābes līmenis. * Diagnostika: izkārnījumu analīze. * Ārstēšana: viena prazikvantela deva. Ehinokoks (izraisa ehinokokozi) - 2-7 milimetrus garš tārps, kura oliņas atrodamas suņu, vilku un kaķu tievajās zarnās. Cilvēks var saslimt, kontaktējoties ar šiem dzīvniekiem vai savācot invadētu zāli, tējas, ogas. Ehinokoka oliņas no kuņģa zarnu trakta nonāk asinsritē un tikt iznēsātas pa visu ķermeni. Ehinokoki nokļūst aknās, plaušās, nierēs, smadzenēs, kaulos, veidojot cistas. * Slimības simptomi: sāpes bojātajā orgānā, sastrutojumi, nogurums, galvassāpes. * Diagnostika: ultrosonogrāfija vai asins analīze. * Ārstēšana: tikai stacionāra. Zāles - albendazols. Matgalvji (izraisa trihocefolozi): 3-5,5 centimetrus gari diegveida tārpi, kas pat četrus piecus gadus parazitē cilvēka resnajās zarnās. Ar tiem invadējas tāpat kā ar cērmēm: apēdot augsnē nokļuvušās parazīta oliņas. Matgalvji mēdz koncentrēties apendiksā, radot lī- dzīgas sāpes kā apendiksa iekaisuma gadījumā vai pat provocējot šo iekaisumu. * Slimības simptomi līdzīgi kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas izpausmēm. Novērojamas sāpes pakrūtē, zarnās, nabas vai apendiksa rajonā (vēdera lejasdaļā, labajā pusē), slikta dūša, pazemināta apetīte, vēdera aizcietējumi, nespēks, reiboņi, nervozitāte. * Diagnostika: izkārnījumu analīze. * Ārstēšana: viena vermoksa deva. Suņu tārpi (izraisa toksokarozi): parazīti, kas atrodas suņu zarnu traktā, kur dzīvo no 6 līdz 8 mēnešiem. To oliņas ar suņu fekālijām nokļūst augsnē, un cilvēks var invadēties no augsnes vai nonākot kontaktā ar slimu suni. No cilvēka zarnu trakta kāpurs caur asinsrites sistēmu nonāk dažādos audos un orgānos. * Slimības simptomi: iekšējo orgānu - aizkuņģa dziedzera, plaušu - bojājumi, sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, klepus, plaušu karsonis, bronhīts, pat bronhiālā astma. Var būt palielināti limfmezgli, locītavu un muskuļu, kā arī CNS bojājumi, meningīts, krampji, redzes asuma samazināšanās, izsitumi. * Diagnostika: asins analīze. Ārstēšana: ar vermoksu un tiabendazolu. Izveseļošanās un tautas medicīna Lielākā daļa zarnu parazītu grūti iznīdējami, un jārēķinās, ka pēc kāda laika medikamentu kurss varētu būt jāatkārto. Medikamentus nedrīkst lietot bez konsultēšanās ar ārstu, tāpat jāievēro mediķa noteiktais higiēniskais režīms. Cilvēki parazītu izskaušanai mēdz lietot arī tautas medicīnas līdzekļus, piemēram, ķiplokus, tomēr nav konkrētu datu, ka ar to būtu līdzēts. Latvijas medicīnas parazitologu asociācijas sastādītajā brošūrā Cilvēku parazitārās slimības lenteņus ir ieteikts ārstēt ar ķirbju sēklām: 300 gramiem nolobītu, smalki samaltu sēklu pievieno 50 gramus medus. Šo maisījumu apēd nelielām porcijām vienas stundas laikā. Četras stundas pēc sēklu apēšanas ieņem 30-40 gramus rūgtās sāls un pēc pusstundas iztaisa klizmu. Saslimstība ar zarnu parazītiem Latvijā Cērmes (šeit un turpmāk ziņas sniegtas par attiecīgā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem): 1996.gadā konstatēti 398, 1997.gadā - 517 gadījumi. Spalīši: 1996.gadā - 11 469, 1997.gadā - 13 033 (12 624 - bērniem) gadījumi. Fekāliju analīze šos parazītus ne vienmēr uzrāda, tādēļ epidemiologi uzskata: ja 30% kāda bērnudārza audzēkņu ir invadēti ar spalīšiem, ticams, ka mazie tārpiņi mīt arī pārējo bērnu organismos. Matgalvji: 1996.gadā - 3, 1997.gadā - 12 gadījumi. Cūku lentenis: 1996.gadā - 1, 1997.gadā - 4 gadījumi. Zivju lentenis: 1996.gadā - 10, 1997.gadā - 13 gadījumi. No šī parazīta parasti cieš makšķernieki un viņu ģimenes locekļi, lielākoties - Latvijas ziemeļaustrumos (Alūksnes, Limbažu, Valkas, Valmieras rajonā). Daudzi saslimušie atzinuši, ka ēduši Pleskavas apgabalā, Peipusa ezerā ķertas zivis. Trihoneloze: 1996.gadā - 53, 1997.gadā - 11 gadījumi. Pēdējos gados Latvijā nav reģistrēta vienīgi ehinokokoze. ----------- Raksta tapšanā palīdzēja Nacionālā vides veselības centra epidemioloģe Ludmila Jurēvica un Latvijas Infektoloģijas centra kuņģa un zarnu trakta infekciju un parazitāro slimību nodaļas vadītāja Ilze Bērziņa. Kā izsargāties no tārpu invāzijām * Jāievēro personīgā higiēna. Svarīgākais: pirms ēšanas un pēc tualetes lietošanasjāmazgā rokas. * Jāseko telpu tīrībai, tās regulāri uzkopjot ar mitru lupatu. Jāizskauž insekti. * Jāmazgā augļi un dārzeņi. * Uzturā nedrīkst lietot termiski pietiekami neapstrādātu gaļu, mazsālītas vai kaltētas saldūdens zivis. * Personīgās vajadzības nevajadzētu kārtot vietās, kur izkārnījumi pieejami mājdzīvniekiem. * Dārzus drīkst mēslot tikai ar vienu gadu kompostētu sausās tualetes saturu.